# Kā uzstādīt VNC serveri Ubuntu 22.04 VNC servera instalēšana Ubuntu 22.04 sistēmā ļauj jums piekļūt savam **Linux darbvirsmas datoram no jebkuras vietas**. Neatkarīgi no tā, vai strādājat no mājām, esat komandējumā vai vienkārši vēlaties strādāt no citas telpas — ar VNC serveri jums vienmēr būs piekļuve savai darba videi. ## Kādas ir VNC servera priekšrocības Ubuntu 22.04? VNC servera izmantošana Ubuntu 22.04 sistēmā piedāvā daudzas iespējas, kas ievērojami atvieglo ikdienas darbu. Ar VNC servera palīdzību jūs varat piekļūt savam Ubuntu darbvirsmas datoram **no jebkuras vietas pasaulē**. Tas nozīmē, ka jums nav jāatrodas pie sava datora, lai pārvaldītu programmas un datus. Šāda elastība ir ārkārtīgi ērta attālinātiem darbiniekiem, biznesa ceļotājiem vai cilvēkiem, kuri vēlas strādāt no dažādām vietām. Turklāt VNC servera konfigurēšana ir salīdzinoši vienkārša, tāpēc pat lietotāji, kuriem nav lielu tehnisko zināšanu, var ātri izveidot funkcionējošu attālo savienojumu. VNC serveris veicina arī sadarbību komandās. Tas ļauj vairākiem dalībniekiem **vienlaikus piekļūt vienam un tam pašam darbvirsmas ekrānam**. Tas ļauj komandām efektīvi strādāt kopā neatkarīgi no atrašanās vietas, kopīgi strādāt pie projektiem un risināt problēmas reālajā laikā. IT administratori un atbalsta dienests var arī attālināti novērst kļūdas, neatrodoties uz vietas. Tas ietaupa laiku un samazina ceļa izdevumus, kā arī izvairās no papildu tikšanās reizēm. Drošības ziņā daudziem VNC serveriem, kas darbojas Ubuntu 22.04 vidē, ir spēcīgas drošības funkcijas. Šifrēti savienojumi un dažādas autentifikācijas metodes aizsargā jūsu datus un nodrošina, ka piekļuve jūsu sistēmai ir tikai pilnvarotām personām. ## Šīs ir prasības VNC serverim Ubuntu 22.04 Pirmkārt, jums ir nepieciešama darbspējīga Ubuntu 22.04 instalācija. Daudzi VNC serveri ir pilnībā saderīgi ar šo operētājsistēmu, un visi nepieciešamie pakotnes un atkarības ir pieejamas oficiālajos Ubuntu repozitorijos. Pārliecinieties, ka jūsu sistēma ir atjaunināta, lai izvairītos no iespējamām problēmām instalācijas laikā. Kopumā jums ir jāizpilda šādas prasības: - **Ubuntu 22.04:** Darbojoša un atjaunināta Ubuntu 22.04 instalācija. - **Tīkla savienojums:** stabils Ethernet vai WLAN savienojums attālinātai piekļuvei. - **Root tiesības:** VNC servera lietotājam instalēšanai un konfigurēšanai ir nepieciešamas root tiesības. - **Programmatūras pakete:** VNC servera programmatūras, piemēram, TigerVNC, RealVNC vai x11vnc, instalēšana no Ubuntu repozitorijiem. - **Darba virsma:** Ir jābūt instalētai nepieciešamajai darba virsmai (piemēram, GNOME, XFCE). - **Ugunsmūra konfigurācija:** Atveriet 5900. portu vai pielāgojiet ugunsmūra noteikumus, lai atļautu VNC datplūsmu. ## Kā instalēt VNC serveri Ubuntu 22.04 VNC servera un darbvirsmas vides izvēlē ir daudz iespēju. Šajā apmācībā mēs instalēsim jaunākos pakotnes XFCE darbvirsmas videi un TigerVNC pakotni, kas pieejama oficiālajā **Ubuntu repozitorijā**. Gan XFCE, gan TigerVNC patērē maz resursu un darbojas ātri. Tādējādi VNC savienojums paliek vienmērīgs un stabils pat pie lēnākiem interneta savienojumiem. ### 1. solis: Atjaunināt programmatūras pakotnes Pirms sākat instalēšanu, pārliecinieties, ka jūsu sistēma ir atjaunināta. Lai instalētu visus pieejamos atjauninājumus, izpildiet šādas komandas: ```bash sudo apt update sudo apt upgrade ``` ### 2. solis: Instalējiet darbvirsmas vidi VNC serverim ir nepieciešama darbvirsmas vide, jo tas nodrošina darbvirsmu pa tīklu. Ubuntu 22.04 pēc noklusējuma ir aprīkota ar GNOME, taču varat instalēt arī citas darbvirsmas vides, piemēram, XFCE, kas ir īpaši viegls risinājums. ```bash sudo apt install xfce4 xfce4-goodies ``` Pakete `xfce4-goodies` satur papildu noderīgus rīkus un paplašinājumus XFCE. ### 3. solis: Izveidojiet jaunu lietotāju Pēc darbvirsmas vides instalēšanas ir jāizveido jauns lietotājs, lai varētu darbināt VNC serveri. Drošības nolūkā ieteicams to nedarīt kā **lietotājam „root** “. Šajā gadījumā mēs izveidosim jaunu lietotāju ar vārdu „john“ un piešķirsim viņam nepieciešamās atļaujas, lai VNC serveri varētu darbināt ar šo lietotāja kontu. Vispirms jums jāizveido lietotājs „john” un jāpiešķir viņam parole. To var izdarīt, izmantojot šādas komandas: ```bash sudo useradd -m -s /bin/bash john sudo passwd john ``` Komanda `sudo useradd -m -s /bin/bash john` izveido jaunu lietotāju „john” un izveido viņa mājas direktoriju, kā arī iestata `/bin/bash` par noklusējuma komandu apvalku. Pēc tam izmantojiet `sudo passwd john`, lai šim lietotājam iestatītu paroli. Ir ļoti svarīgi izvēlēties drošu paroli. Pēc lietotāja izveidošanas tas jāpievieno grupai „sudo“, lai tas varētu izpildīt administratīvās komandas. To var izdarīt, izmantojot šādu komandu: ```bash sudo usermod -aG sudo john ``` Šī komanda ļauj lietotājam „john” izpildīt komandas ar paplašinātām tiesībām, ko nodrošina „sudo”. Lai pārbaudītu, vai lietotājam „john” ir nepieciešamās atļaujas, piesakieties kā „john” un pārbaudiet root tiesības. Lai to izdarītu, izpildiet šīs komandas: ```bash su - john sudo su ``` Ievadot `su - john`, jūs pāriet uz lietotāju „john”, bet, ievadot `sudo su`, iegūstat root tiesības, ja parole ir ievadīta pareizi. Ja autentifikācija ir veiksmīga, parādīsies uzvedne, piemēram, `root@hostname`, kas apstiprina, ka jums ir root tiesības. ### 4. solis: Instalējiet VNC servera programmatūru Šajā apmācībā izmantosim **TigerVNC**, jo tas ir plaši izmantots un labi atbalstīts VNC serveris. Instalējiet TigerVNC, izmantojot šo komandu: ```bash sudo apt install tigervnc-standalone-server tigervnc-common tigervnc-tools ``` Šis ieraksts instalē VNC servera programmatūru, kā arī dažus nepieciešamos vispārējos pakotnes, kas ir vajadzīgas darbībai. ### 5. solis: Izveidojiet VNC servera instanci Pirms varat palaist VNC serveri, jums ir jāiestata parole, kas nepieciešama, lai piekļūtu VNC serverim. Terminālī ievadiet šādu komandu: ```bash vncserver ``` Jums tiks lūgts ievadīt un apstiprināt paroli. Šī parole aizsargā piekļuvi jūsu VNC serverim. Jūs varat arī izvēlēties opciju, lai iestatītu paroli tikai skatīšanai, ja vēlaties, lai citi lietotāji varētu tikai skatīt ekrānu, bet nevarētu to vadīt. Kad serveris tiek palaists pirmo reizi, tiek izveidots jauns displejs, parasti ar numuru `:1`. Izvades logā tiek parādīts precīzs to displeju skaits, kurus varat izmantot. Lūk, piemērs: ```bash New 'X' desktop is your-machine-name:1 ``` Pierakstiet ekrāna numuru (šajā gadījumā `:1`), jo tas būs nepieciešams, lai izveidotu savienojumu ar VNC klientu. ### 6. solis: VNC servera instancē konfigurēšana Izveidojiet VNC servera konfigurācijas failu, lai nodrošinātu, ka XFCE tiek ielādēts, kad tiek palaists VNC serveris. Failam `~/.vnc/xstartup` var būt, piemēram, šāds saturs: ```bash #!/bin/sh # Start up the standard system desktop unset SESSION_MANAGER unset DBUS_SESSION_BUS_ADDRESS /usr/bin/startxfce4 [ -x /etc/vnc/xstartup ] && exec /etc/vnc/xstartup [ -r $HOME/.Xresources ] && xrdb $HOME/.Xresources x-window-manager & ``` Fails kļūst par izpildāmu failu, ja izmantojat šo komandu: ```bash chmod +x ~/.vnc/xstartup ``` ### 7. solis: Palaižiet VNC serveri kā sistēmas pakalpojumu Iestatot VNC serveri kā Systemd pakalpojumu, to var palaist, apturēt un pārstartēt tāpat kā jebkuru citu pakalpojumu. Ar Systemd komandām varat arī iestatīt, lai VNC serveris tiktu palaists automātiski sistēmas uzsākšanas brīdī. Vispirms izveidojiet jaunu failu, izmantojot jebkuru tekstredaktoru pēc savas izvēles: ```bash nano /etc/systemd/system/vncserver@.service ``` Pievienojiet failam šādu saturu: ```bash [Unit] Description=Start TigerVNC server at startup After=syslog.target network.target [Service] Type=forking User= PAMName=login PIDFile=/home//.vnc/%H:%i.pid ExecStart=/usr/bin/vncserver %i ExecStop=/usr/bin/vncserver -kill %i [Install] WantedBy=multi-user.target ``` Aizstājiet `` ar savu lietotājvārdu. Ielādējiet jauno pakalpojuma failu un aktivizējiet pakalpojumu: ```bash sudo systemctl daemon-reload sudo systemctl enable vncserver@1.service sudo systemctl start vncserver@:1 ``` Komanda `sudo systemctl enable vncserver@1.service` aktivizē VNC servera pakalpojumu ekrānam `:1`, lai tas automātiski sāktos nākamajā sistēmas palaišanas reizē. Šim nolūkam tiek izmantots systemd pakalpojuma fails `vncserver@.service`, kurā `%i` tiek aizstāts ar `1`. Tas ļauj konfigurēt VNC serveri ekrānam `:1` un nodrošināt, ka tas sākas katru reizi, kad sistēma tiek palaista. Komanda izveido nepieciešamos saīsnes, lai iekļautu pakalpojumu pareizajā palaišanas procesā. ### 8. solis: Ugunsmūra konfigurēšana Ja savā Ubuntu serverī esat aktivizējis ugunsmūri, jums ir jāatver VNC ports, lai ļautu izveidot attālinātas savienojumus. Pēc noklusējuma VNC serveris izmanto portu 5900, kam seko displeja numurs. Tātad, displejam ar `:1` ports ir 5901. Atveriet `ufw`. portu: ```bash sudo ufw allow 5901/tcp ``` Pārbaudiet ugunsmūra noteikumus, lai pārliecinātos, ka ports ir atvērts: ```bash sudo ufw status ``` Šeit ir piemērs, kā varētu izskatīties rezultāts: ```bash Status: active To Action From -- ------ ---- 22/tcp ALLOW Anywhere 80/tcp ALLOW Anywhere 443/tcp ALLOW Anywhere 5901/tcp ALLOW Anywhere 22/tcp (v6) ALLOW Anywhere (v6) 80/tcp (v6) ALLOW Anywhere (v6) 443/tcp (v6) ALLOW Anywhere (v6) 5901/tcp (v6) ALLOW Anywhere (v6) ``` ### 9. solis: Izveidojiet savienojumu ar VNC serveri Lai izveidotu savienojumu ar VNC serveri, jūsu lokālajā datorā ir nepieciešams VNC klients. Populāri VNC klienti ir **RealVNC, TigerVNC Viewer un TightVNC Viewer**. Lai uzlabotu VNC savienojuma drošību, ieteicams izmantot šifrētu savienojumu, izmantojot SSH. Tas nodrošina saziņas drošību starp VNC klientu un serveri. Izveidojiet savienojumu ar savu serveri, izmantojot SSH, un pāradresējiet VNC portu: ```bash ssh -L 59000:localhost:5901 -C -N -l @ ``` - `ssh`: Komanda drošai savienojuma izveidei ar attālo serveri, izmantojot SSH protokolu, kas datus pārraida šifrētā veidā. - `-L 59000:localhost:5901`: Iespējo vietējo portu pāradresāciju. Datu plūsma no vietējā datora 59000. porta tiek pāradresēta caur SSH tuneli uz attālā servera 5901. portu. `localhost` attiecas uz attālo serveri, kurā darbojas VNC serveris. - `C`: Aktivizē datu satiksmes saspiešanu. Tas var uzlabot pārraides ātrumu un samazināt joslas platuma izmantošanu, īpaši lēnu savienojumu gadījumā. - `N`: Neļauj izpildīt komandas attālinātajā serverī. Šis režīms ir noderīgs, ja vēlaties tikai izveidot tuneli, neuzsākot čaulu attālinātajā serverī. - `-l `: Norāda lietotājvārdu, ar kuru jūs piesakāties attālajā serverī. - ``: Tā attālā servera IP adrese vai uzņēmuma nosaukums, ar kuru vēlaties izveidot savienojumu, izmantojot SSH. Note Aizstājiet `` ar savu lietotājvārdu un `` ar sava servera IP adresi. Lai izveidotu savienojumu ar vietējo 5901. portu, kuru esat pāradresējis caur SSH tuneli, VNC skatītājā ievadiet `localhost:5901`. Šī metode nodrošina, ka jūsu VNC savienojums tiek izveidots, izmantojot šifrētu SSH savienojumu, un tādējādi ir drošāks. ### 10. solis: VNC servera pārvaldība Lai apturētu vai atkārtoti palaistu VNC serveri, izmantojiet šādas komandas: **Pārtraukt VNC serveri:** ```bash vncserver -kill :1 ``` **Pārstartējiet VNC serveri:** ```bash vncserver :1 ``` **Iziet no VNC servera (izmantojot systemd):** ```bash sudo systemctl stop vncserver@:1 ``` **Pārbaudīt statusu:** ```bash sudo systemctl status vncserver@1 ``` Viens no iespējamajiem rezultātiem varētu būt: ```bash vncserver@1.service - Start TigerVNC server at startup Loaded: loaded (/etc/systemd/system/vncserver@.service; enabled; vendor preset: enabled) Active: active (running) since Mon 2024-07-29 16:57:26 UTC; 20s ago Process: 97088 ExecStartPre=/usr/bin/vncserver -kill :1 > /dev/null 2>&1 (code=exited, status=2) Process: 97092 ExecStart=/usr/bin/vncserver -depth 24 -geometry 1280x800 -localhost :1 (code=exited, status=0/SUCCESS) Main PID: 97103 (Xtigervnc) Tasks: 77 (limit: 4665) Memory: 146.7M CPU: 4.459s CGroup: /system.slice/system-vncserver.slice/vncserver@1.service . . . ``` ### 11. solis: Problēmu novēršana Ja rodas problēmas, pārbaudiet šādus aspektus: - **Logs:** VNC servera logfaili atrodas mapē `~/.vnc`. Pārbaudiet šos failus, lai atrastu kļūdu ziņojumus, kas varētu liecināt par iespējamām problēmām. - **Tīkla savienojums:** Pārliecinieties, ka tīkla ierobežojumi vai ugunsmūri neblokē piekļuvi VNC portam. - **Konfigurācijas faili:** Pārliecinieties, ka failā `~/.vnc/xstartup` nav kļūdu darbvirsmas vides konfigurācijā. Tagad jums ir iespēja ērti pārvaldīt failus un programmas, kā arī sistēmas iestatījumus, izmantojot VNC serveri. Ja jūs dodat priekšroku Windows, iesakām izlasīt mūsu pamācību[„VNC servera instalēšana Windows vidē](https://www.ionos.com/lv-lv/digitalguide/serveris/konfiguracija/vnc-serveris-windows/)“. This is a markdown version of: [https://www.ionos.com/lv-lv/digitalguide/serveris/konfiguracija/vnc-serveris-ubuntu-2204/](https://www.ionos.com/lv-lv/digitalguide/serveris/konfiguracija/vnc-serveris-ubuntu-2204/) for AI/LLM consumption.