Ir pieejamas daudzas iespējas, kā pā­r­ad­re­sēt domēnus vai ap­akš­do­mē­nus uz citu jūsu tīmekļa vietnes sadaļu vai uz ārējo adresi. Pā­r­ad­re­sē­ša­na bieži tiek veikta, iz­man­to­jot .htaccess failu, PHP skriptu, HTML metatagus un Ja­vaScript.

Kādam nolūkam tiek iz­man­to­tas domēnu pā­r­ad­re­sā­ci­jas?

Pā­r­ad­re­sā­ci­jas tiek iz­man­to­tas, lai informētu serverus par to, ka vietnes saturs ir pār­vie­tots no vienas URL uz citu. Tas ir ne­pie­cie­šams gadījumos, kad sākotnējā tīmekļa adrese ir ienākošās saites ga­la­mēr­ķis, ir saglabāta lietotāja datorā vai var ieņemt redzamu vietu mek­lē­tājprog­ram­mu rezultātu lapās (SERP). Šajā gadījumā pā­r­ad­re­sā­ci­ja paziņo pār­lūkprog­ram­mai vai tīmekļa in­dek­sē­tā­jam, ka saturs ir pār­vie­tots, un vietā piedāvā lie­to­tā­jam saiti uz jauno adresi. Bez pā­r­ad­re­sā­ci­jām vietnes ap­mek­lē­tā­ji vietā, kuru meklē, sastaptos ar 404 kļūdas lapu.

Tas ir kaut kas, ko ko­mer­ciā­li tīmekļa projekti vēlas īpaši iz­vai­rī­ties. Interneta veikali piedāvā pastāvīgi mainīgu preču klāstu, kas tiek parādīts dažādās tīmekļa lapās. Tiklīdz kāda prece vairs nav pieejama, po­ten­ciā­lie klienti tiek novirzīti uz lapu, kurā ir pie­dā­vā­tas līdzīgas preces. Tas ļauj efektīvi virzīt ap­mek­lē­tā­ju plūsmas un samazināt atsitienu rādītājus.

Iestatot domēna pā­r­ad­re­sā­ci­ju, jūs varat padarīt vienu un to pašu saturu pieejamu arī citās tīmekļa adresēs. Visas al­ter­na­tī­vās adreses tiek vienkārši pā­r­ad­re­sē­tas uz vēlamo tīmekļa vietnes domēnu, ne­at­ka­rī­gi no konkrētās URL adreses vai ceļa, ko ievada lietotāji.

Kādi ir domēnu pā­r­ad­re­sā­ci­jas veidi?

Parasti tiek nošķirti klientu puses un servera puses pā­r­ad­re­sē­ju­mi. Veicot servera puses domēna pā­r­ad­re­sē­ju­mus, at­bil­sto­šie HTTP statusa kodi tiek nosūtīti lietotāju aģentiem (pār­lūkprog­ram­mām vai tīmekļa in­dek­sē­tā­jiem). Situācija nedaudz atšķiras, ja runa ir par klientu puses pā­r­ad­re­sē­ju­miem. Tie tiek veikti bez jebkādas atbildes, kas nozīmē, ka statusa kodi netiek nosūtīti. Tāpēc ne visi lietotāju aģenti atbalsta šos pā­r­ad­re­sē­ju­mus. Šī neērtība dažkārt var izraisīt si­tuā­ci­jas, kad ap­mek­lē­tā­ji paliek sākotnējā lapā un netiek pā­r­ad­re­sē­ti uz citu vietu. Šādi trūkumi ir iemesls, kāpēc pā­r­ad­re­sē­ša­nai bieži tiek dota priekš­ro­ka servera puses variantam. Klienta puses ri­si­nā­ju­mus vajadzētu izmantot tikai tad, ja servera puses domēna pā­r­ad­re­sē­ša­na ir izslēgta tehnisku iemeslu dēļ.

Vēl viens domēna pā­r­ad­re­sā­ci­jas veids ir caur­spī­dī­ga vai neredzama pā­r­ad­re­sā­ci­ja. Šāda veida pā­r­ad­re­sā­ci­jā URL nemainās. Runājot par domēna pā­r­ad­re­sā­ci­jām ar maskēšanu, lie­to­tā­jam redzamais URL nemainās, lai gan klients ir pā­r­ad­re­sēts uz citu domēnu un viņam tiek parādīts citas tīmekļa lapas saturs. Tomēr, tā kā šāda veida pā­r­ad­re­sā­ci­ja var radīt grūtības ar in­dek­sē­ša­nu un to, kā URL tiek parādīts pār­lūkprog­ram­mā, to nav ieteicams izmantot, ja vien nav noteikti konkrēti ie­ro­be­žo­ju­mi.

Tip

Vēlaties iestatīt domēna pā­r­ad­re­sā­ci­ju? Šajā IONOS pa­lī­dzī­bas centra rakstā varat uzzināt, kā soli pa solim pā­r­ad­re­sēt savu domēnu uz citu domēnu.

Pā­r­ad­re­sā­ci­ja servera pusē

Vairumā gadījumu domēna pā­r­ad­re­sē­ša­na servera pusē tiek veikta, iz­man­to­jot kon­fi­gu­rā­ci­jas failu .htaccess vai PHP skriptu. Šīs metodes ļauj in­di­vi­duā­li noteikt, kāds HTTP statusa kods jāparāda lietotāja aģentam. Tas ļauj tīmekļa vietņu ope­ra­to­riem domēna pā­r­ad­re­sē­ša­nu atzīmēt kā pastāvīgu vai pagaidu. Šim nolūkam tiek izmantoti HTTP statusa kodi 301 un 302.

  • 301 – Pastāvīgi pār­vie­tots: Pie­pra­sī­tais resurss tagad ir pastāvīgi pieejams pā­r­ad­re­sē­ta­jā URL. No šī brīža vecā URL vairs nebūs derīga. Šajā gadījumā ir ne­pie­cie­ša­ma 301 pā­r­ad­re­sā­ci­ja.
  • 302 – Pagaidām pār­vie­tots: Pie­pra­sī­tais resurss ir pieejams pā­r­ad­re­sē­ta­jā URL. Atšķirībā no 301 koda, sā­kot­nē­jais URL joprojām ir derīgs.

Ja HTTP statusa kods nav skaidri norādīts, tīmekļa serveris servera puses pā­r­ad­re­sā­ci­jas laikā nosūta statusa kodu 302. Tas ne vienmēr ir ne­pie­cie­šams, tāpēc vislabāk ir katrai pā­r­ad­re­sā­ci­jai manuāli ievadīt vēlamo statusa kodu, jo tas palīdz samazināt in­dek­sē­ša­nas kļūdu, piemēram, URL pār­ņem­ša­nas, rašanās iespēju. Atšķirībā no 301 pā­r­ad­re­sā­ci­jas, 302 statusa kods informē tīmekļa in­dek­sē­tā­jus, ka sākotnējā URL adrese jāpaliek indeksēta. Ja tas ir paredzēts kā pastāvīgs, pā­r­ad­re­sā­ci­jas adrese konkurē ar pā­r­ad­re­sā­ci­jas galamērķi mek­lē­tājprog­ram­mas indeksā.

.htaccess pā­r­ad­re­sā­ci­ja

.htaccess ir Apache tīmekļa serveru kon­fi­gu­rā­ci­jas fails. To izmanto, lai pār­rak­stī­tu centrālās kon­fi­gu­rā­ci­jas katalogu līmenī. Šis fails ļauj tīmekļa vietņu pār­val­dī­tā­jiem veikt ka­ta­lo­giem spe­ci­fis­kus ie­sta­tī­ju­mus domēniem un to ap­akš­ka­ta­lo­giem. Viena no .htaccess faila funkcijām ir atsevišķu adrešu pā­r­ad­re­sē­ša­na uz citām URL adresēm servera pusē.

Jūs varat iestatīt domēna pā­r­ad­re­sā­ci­ju, iz­man­to­jot kodu .htaccess failā. Kad .htaccess fails ar šādu kodu ir ievietots galvenajā di­rek­to­ri­jā, pie­pra­sī­ju­mi uz sākotnējo domēnu tiek pā­r­ad­re­sē­ti servera līmenī uz domēnu www.example.com:

Redirect 301 / http://www.example.com/
ap­ache­conf

Šī koda rinda sākas ar redirect 301 un nosaka, kādu HTTP statusa kodu serverim jānosūta. Pēc tam seko ceļš uz saturu, uz kuru jāveic pā­r­ad­re­sā­ci­ja. Iepriekš minētajā piemērā tiek pā­r­ad­re­sēts viss saturs. Pēdējais solis tiek veikts, kad pilnā galamērķa URL tiek pā­r­ad­re­sē­ta uz lietotāja aģenta URL: http://www.example.com.

Šī metode ļauj pā­r­ad­re­sēt at­se­viš­ķus failus. Turpmāk redzamais kods parāda, kā ar .htaccess failu pā­r­ad­re­sēt no vienas tīmekļa vietnes uz citu:

Redirect 301 /directory/example-document.html http://www.example.com/example.html
ap­ache­conf

Pēc tam, kad ir norādīts HTTP statusa kods 301, tiek norādīts faila kataloga ceļš, kas ir jā­pā­rad­re­sē uz visiem laikiem (/directory/example-document.html), un pā­r­ad­re­sā­ci­jas URL (http://www.example.com/example.html).

Šādi iz­ska­tī­tos pastāvīgā pā­r­ad­re­sā­ci­ja Apache serverī ar aktīvu mod_rewrite moduli:

RewriteEngine On
RewriteRule ^directory/example-document.html$ http://www.example.com/example.html [L,R=301]
ap­ache­conf

Koda 01. rindā ar komandu RewriteEngine On tiek ak­ti­vi­zēts Apache tīmekļa servera mod_rewrite modulis. Pēc tam seko RewriteRule, kurā norādīts pā­r­ad­re­sā­ci­jas faila ceļš un galamērķa adrese. Ceļa sākumu un beigas iezīmē simbols „^“ un simbols „$“, savukārt L apzīmē pēdējo mod_rewrite noteikumu at­tie­cī­ga­jam pie­pra­sī­ju­mam. R=301 nosūta HTTP statusu 301.

Kon­fi­gu­rē­jot domēna pā­r­ad­re­sā­ci­ju, iz­man­to­jot .htaccess failu, ir svarīgi at­ce­rē­ties, ka nepareizi ieraksti var būtiski ietekmēt tīmekļa vietnes darbību. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas stājas spēkā uzreiz pēc .htaccess faila sa­gla­bā­ša­nas, kon­fi­gu­rā­ci­jas vienmēr ir rūpīgi jā­pār­bau­da.

PHP pā­r­ad­re­sā­ci­jas

Domēna pā­r­ad­re­sā­ci­ju var veikt ne tikai, kon­fi­gu­rē­jot .htaccess failu, bet arī iz­man­to­jot komandu PHP skriptā (piemēram, failā index.php). Turpmāk redzamais kods parāda pastāvīgu pā­r­ad­re­sā­ci­ju uz izdomātu galamērķa URL, www.example.com:

<?php
header("Status: 301 Moved Permanently");
header("Location: http://www.example.com");
exit;
?>
php

Veicot pā­r­ad­re­sā­ci­ju ar PHP skriptu, pa­re­dzē­tais HTTP statusa kods tiek definēts ar funkciju header koda otrajā rindā. Šajā piemērā ir jāveic pastāvīga 301 pā­r­ad­re­sā­ci­ja. Ņemot vērā, ka servera puses pā­r­ad­re­sā­ci­jas parasti tiek iz­pil­dī­tas kā pagaidu, ir ne­pie­cie­šams veikt aktīvus pasākumus, lai izpildītu pa­stā­vī­gas pā­r­ad­re­sā­ci­jas, iz­man­to­jot 301 statusa kodu. Pa­stā­vī­gās pā­r­ad­re­sā­ci­jas gadījumā domēna pā­r­ad­re­sā­ci­jas galamērķa adrese tiek re­ģis­trē­ta arī ar header. Šajā piemērā pā­r­ad­re­sā­ci­ja tiek veikta uz adresi http://www.example.com. Funkcija exit koda 04. rindā pārtrauc skriptu un neļauj izpildīt nākamo koda rindu. Lai pā­r­ad­re­sā­ci­jas darbotos, iz­man­to­jot PHP skriptu, koda blokam jāatrodas HTML lapas sākumā. Tas neļauj serverim pārsūtīt HTML saturu uz pā­r­ad­re­sā­ci­jas lapu.

Pā­r­ad­re­sē­ša­na klienta pusē

Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams veikt domēna pā­r­ad­re­sā­ci­ju servera pusē, tīmekļa vietņu ope­ra­to­riem ir iespēja izmantot klientu puses ri­si­nā­ju­mus. Šim nolūkam ir pieejama HTML meta tag refresh, kā arī Ja­vaScript. Klientu puses pā­r­ad­re­sā­ci­ju trūkums ir tas, ka serveri neatsūta HTTP statusa kodus pie­pra­sī­ju­mu vei­co­ša­jām pār­lūkprog­ram­mām vai tīmekļa in­dek­sē­tā­jiem, tādējādi tie netiek skaidri informēti par pā­r­ad­re­sā­ci­ju. Turklāt klientu puses pā­r­ad­re­sā­ci­jas ne­at­bal­sta visi lietotāju aģenti, kas nozīmē, ka pastāv risks, ka ne visi tīmekļa vietnes ap­mek­lē­tā­ji tiks pā­r­ad­re­sē­ti.

Pā­r­ad­re­sā­ci­jas lietotāja pusē negatīvi ietekmē in­dek­sē­ša­nu mek­lē­tājprog­ram­mās. Lietotāja puses pā­r­ad­re­sā­ci­jās netiek veikta skaidra iz­slēg­ša­na no in­dek­sē­ša­nas, iz­man­to­jot HTTP statusa kodu 301. Tas var izraisīt situāciju, ka pā­r­ad­re­sā­ci­jas domēni konkurē ar galamērķa domēniem mek­lē­tājprog­ram­mu reitingos. Atšķirībā no servera puses pā­r­ad­re­sā­ci­jām, kas lie­to­tā­jiem lie­lā­ko­ties paliek ne­pa­ma­nā­mas, lietotāja puses pā­r­ad­re­sā­ci­jām vienmēr ir rak­stu­rī­gas aiz­ka­vē­ša­nās, ko daži lietotāji var pamanīt.

Pā­r­ad­re­sē­ša­na, iz­man­to­jot HTML meta refresh

HTML meta pā­r­ad­re­sā­ci­jas tiek īstenotas, iz­man­to­jot meta tagus ar atribūtu http-equiv. Lai to izdarītu, ne­pie­cie­šams vienkāršs HTML fails un at­bil­stošs tags galvenajā daļā pā­r­ad­re­sā­ci­jas izveidei. Lai jūsu tīmekļa vietnes ap­mek­lē­tā­ji tiktu informēti par pā­r­ad­re­sā­ci­ju, HTML dokumentā jāiekļauj at­bil­stošs pa­zi­ņo­jums. Tipiski piemēri ir tādas rindas kā „Lūdzu, pagaidiet mirkli. Jūs tiksiet pā­r­ad­re­sēts…“. Vienkārša domēna pā­r­ad­re­sā­ci­ja, iz­man­to­jot HTML meta refresh, izskatās šādi:

<meta http-equiv="refresh" content="10; url=http://www.example.com/">
html

Klientam tiek piedāvāts pā­r­ad­re­sēt domēnu, iz­man­to­jot meta tagu http-equiv="refresh". To, kā tas notiek, var definēt atribūtā „content“. Šajā piemērā lietotāji tiek pā­r­ad­re­sē­ti uz galamērķa domēnu www.example.com pēc desmit sekundēm.

Ja­vaScript pā­r­ad­re­sā­ci­jas

Ja­vaScript piedāvā vienkāršu iespēju veikt domēna pā­r­ad­re­sā­ci­ju lietotāja pusē. Tomēr, tāpat kā refresh tagu gadījumā refresh Ja­vaScript pā­r­ad­re­sā­ci­jas būtu jāizmanto tikai at­se­viš­ķos gadījumos, jo drošības apsvērumu dēļ ne visas tīmekļa pārlūkas atbalsta šo skriptu valodu. Ja­vaScript var radīt problēmas arī tīmekļa in­dek­sē­tā­jiem un lie­to­tā­jiem, kuriem ir ak­ti­vi­zē­ti NoScript pa­pla­ši­nā­ju­mi. Šādi izskatās kods domēna pā­r­ad­re­sā­ci­jai, iz­man­to­jot Ja­vaScript:

<script> 
window.location.replace('http://www.example.com'); 
</script>
html

Sva­rī­gā­kais šeit ir trešā koda rinda. Parauga kodā objekts window.location tiek izmantots, lai norādītu uz pa­šrei­zē­jo tīmekļa vietnes adresi. Komanda replace liek pār­lūkprog­ram­mai novirzīt lietotāju uz galamērķa domēnu, kas atrodas iekavās: www.example.com.

Go to Main Menu