Kā atpazīt pikšķe­rē­ša­nas e-pastus

Pishing ir viens no ikdienas draudiem, ar kuriem lietotāji saskaras, pār­lū­ko­jot internetu. Krāpnieki izmanto e-pasta saziņas po­pu­la­ri­tā­ti un ļaun­prā­tī­gi izmanto šo saziņas veidu, pār­plu­di­not past­kas­tī­tes ar viltus zi­ņo­ju­miem. Tajos ir iekļautas aiz­do­mī­gas saites (uz viltus tīmekļa vietnēm) un atbildes adreses, kuras tiek iz­man­to­tas, lai iegūtu neko nenojaušo lietotāju datus. Mēs atklāsim, kā atpazīt pishinga e-pastus, lai jūs varētu pasargāt sevi no datu zādzības.

Kā krāpnieki izmanto pikšķe­rē­ša­nas e-pastus savā labā?

Pishinga galvenais mērķis ir vienkāršs. Ki­ber­no­ziedz­nie­ki izsūta e-pastus, kuros izliekas par bankām, maksājumu pa­kal­po­ju­mu snie­dzē­jiem, tiešsais­tes tirdznie­cī­bas plat­for­mām vai e-ko­mer­ci­jas pa­kal­po­ju­mu snie­dzē­jiem. Šajos e-pastos neko ne­no­jau­šot lietotāji tiek aicināti aizpildīt veidlapas vai no­klik­šķi­nāt uz saitēm, kas ved uz šķietami oficiālām tīmekļa vietnēm, cerībā, ka, kad viņiem tiks lūgts pie­teik­ties, viņi atklās kon­fi­den­ciā­lus datus. Pishinga uzbrukumu mērķis ir iegūt lie­to­tājvār­dus, paroles, PIN kodus un TAN kodus, lai krāpnieki varētu veikt darījumus vai pasūtīt preces lietotāja vārdā. Daudzi pishinga e-pasta uzbrukumu upuri pirmo reizi pa­ma­nī­ju­ši, ka viņu bankas konti vai maksājumu pa­kal­po­ju­mu konti ir uzlauzti, kad, pārskatot bankas izrakstu, redzējuši, ka ir iegādātas ne­pa­ras­tas preces vai pār­skai­tī­ta nauda.

Labākie padomi, kā atpazīt pikšķe­rē­ša­nas e-pastus

Lai pasargātu sevi no krāp­nie­cis­kām e-pastu vēstulēm, dažkārt pietiek vienkārši uz­ma­nī­ties, ko atverat. Parasti pikšķe­rē­ša­nas e-pastus var atpazīt pēc tā, ka tie ir nosūtīti no ne­zi­nā­miem ad­re­sā­tiem un adresēti ne­per­so­nis­ki. Turklāt tajos ir pa­reiz­rak­stī­bas kļūdas, aiz­do­mī­gas saites vai tiešsais­tes veidlapas. Šeit ir galvenie padomi, kā atpazīt pikšķe­rē­ša­nas e-pastus un efektīvi pasargāt sevi no uz­bru­ku­miem:

1. padoms: Pār­bau­diet sūtītāja vārdu un adresi

Saņemot oficiālu e-pastu, kas it kā ir nosūtīts no jūsu bankas vai tiešsais­tes pa­kal­po­ju­mu sniedzēja, vispirms pār­bau­diet sūtītāju. Pa­jau­tā­jiet sev: kas jums nosūtīja šo e-pastu? Vai jums ir kādas darījumu at­tie­cī­bas ar šo sūtītāju? Vai jūs patiešām esat viņam norādījis savu e-pasta adresi? Pār­bau­diet pilnu e-pasta adresi un sa­lī­dzi­niet to ar citām vēstulēm, ko, iespējams, esat saņēmis no šī sūtītāja. Ja atrodat kādas ne­at­bil­stī­bas, esiet pie­sar­dzīgs.

Padoms Nr. 2: Pārbaudi sveicienu

Veids, kādā uz jums vēršas e-pastā, ir viens no veidiem, kā atpazīt pikšķe­rē­ša­nas e-pastus, un tas var liecināt par to, vai vēstule ir īsta vai ne. Pa­kal­po­ju­mu sniedzēji, kas raksta saviem klientiem, parasti uzrunā viņus vārdā. Krāpnieki ne vienmēr zina e-pasta saņēmēja vārdu, tāpēc, ja vēstule sākas ar „Cie­nī­ja­mais kungs vai dāma“ vai kādu citu standarta sveicienu, jums vajadzētu padomāt, kāpēc jūsu banka vai it kā tiešsais­tes biznesa partneris nezina jūsu vārdu.

3. padoms: Pārbaudi pa­reiz­rak­stī­bu un gramatiku

Ja ziņojumā ir daudz gra­ma­ti­kas un pa­reiz­rak­stī­bas kļūdu, tas ir skaidrs pazīme, ka to nav rakstījis bankas dar­bi­nieks. Šāda veida kļūdas, kā arī ne­sap­ro­ta­mi teikumi ir galvenais pazīme, ka e-pasts ir viltots — tas sākotnēji tika rakstīts citā valodā un pēc tam au­to­mā­tis­ki tulkots.

4. padoms: Pār­bau­diet, vai nav iespējami krāp­nie­cis­kas saites

Ja e-pastā ir iekļauta saite, tas nebūt nav slikts zīmē. Taču, pirms uz to no­klik­šķi­nāt, pār­lie­ci­nie­ties, ka tā ved uz uzticamu vietni. Pār­vie­to­jiet peles kursoru uz saites un apskatiet, kāda tīmekļa adrese parādās pārlūka loga kreisajā apakšējā stūrī. Vai šī adrese atbilst pa­kal­po­ju­ma sniedzēja URL? Vai ir kādas drošības funkcijas, piemēram, HTTPS, kas norāda uz drošu datu pārraidi? Ja rodas šaubas, rī­ko­jie­ties pie­sar­dzī­gi un ne­ap­mek­lē­jiet šo vietni.

5. padoms: Ne­ie­va­diet datus pa e-pastu

Neviens nopietns pa­kal­po­ju­mu sniedzējs nelūgs saviem klientiem ievadīt personas datus pa e-pastu. Attiecīgā HTML veidlapa, kurā tiek lūgts ievadīt lie­to­tājvār­dus un paroles, ir skaidrs pazīmes, ka tas ir pikšķe­rē­ša­nas e-pasts. Arī PIN kodus un TAN kodus nekad nelūdz pa tālruni vai e-pastu. Šādus datus ievadiet tikai pa­kal­po­ju­mu sniedzēja ofi­ciā­la­jā tīmekļa vietnē, kuras au­ten­tis­ku­mu var pārbaudīt, iz­man­to­jot drošības ser­ti­fi­kā­tus.

6. padoms: Uz­ma­nie­ties no pie­li­ku­miem

Noteikti ir iemesls bažām, ja ne­gai­dī­tās ziņās ir pie­vie­no­ti pielikumi. Ie­vē­ro­jiet pa­mat­li­ku­mu: ja nezināt sūtītāju, ne­lā­dē­jiet lejā pielikumu. Tajā var būt iekļautas ļaun­prā­tī­gas prog­ram­mas, piemēram, vīrusi vai Trojas zirgi, kas var iekļūt jūsu datorā un izlasīt kon­fi­den­ciā­lus datus. Ja tas notiks, tiešsais­tes ie­pirk­ša­nās un banku darījumu veikšana no jūsu datora vairs nebūs droša.

7. padoms: Ne­ļau­jie­ties spie­die­nam

Ja e-pastā tiek prasīts veikt stei­dza­mas darbības, jums vajadzētu būt pie­sar­dzī­giem. Krāpnieki bieži izmanto visus ie­spē­ja­mos līdzekļus, lai radītu spiedienu uz interneta lie­to­tā­jiem un liktu viņiem pieņemt pār­stei­dzī­gus lēmumus. Neviens uzticams pa­kal­po­ju­mu sniedzējs nedraud bloķēt jūsu kre­dīt­kar­ti vai nosūtīt parādu pie­dzi­nē­jus, iz­man­to­jot e-pastu. Tāpat viņi neprasa ievadīt paroli vai le­ju­pie­lā­dēt pie­vie­no­to failu. Ja rodas šaubas, sa­zi­nie­ties ar pa­kal­po­ju­mu sniedzēja klientu ap­kal­po­ša­nas dienestu.

Kā cīnīties pret pikšķe­rē­ša­nas e-pastiem

Ja esat atklājis pikšķe­rē­ša­nas e-pastu, pirms to dzēšat, pār­vie­to­jiet to uz mēstuļu mapi un bloķējiet sūtītāju. Tādējādi varat no­dro­ši­nāt, ka no šīs adreses vairs ne­sa­ņem­siet e-pastus. Ja vēlaties ilgter­mi­ņā ierobežot mēstuļu skaita pieaugumu, varat sa­zi­nā­ties ar pa­kal­po­ju­ma sniedzēju, kurš, iespējams, ir nosūtījis šo pikšķe­rē­ša­nas e-pastu. Ar daudziem pa­kal­po­ju­mu snie­dzē­jiem var viegli sa­zi­nā­ties, iz­man­to­jot pro­fe­sio­nā­lās e-pasta veidlapas, kuras varat izmantot, lai ziņotu par pikšķe­rē­ša­nas mē­ģi­nā­ju­miem.