Kādas ir IDS un IPS līdzības un atšķirības?
Labākais veids, kā aizsargāt atsevišķu datoru vai tīklu, ir atklāt un bloķēt uzbrukumus, pirms tie var nodarīt kādu kaitējumu. Tāpēc iebrukuma atklāšanas sistēmas (IDS) un iebrukuma novēršanas sistēmas (IPS) var būt labs papildinājums ugunsmūrim. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu par IDS un IPS, to kopīgajām iezīmēm un atšķirībām.
Pirms sīkāk izskatīsim IDS un IPS atšķirības, īsumā iepazīstināsim ar abām sistēmām. IDS ir saīsinājums no „intrusion detection system“ (iebrukuma atklāšanas sistēma) – sistēma, kas pēc iespējas agrāk atpazīst uzbrukumus klientam vai tīklam. Ja IDS analīzes laikā konstatē neparastu datu plūsmu, tā nosūta brīdinājumu administratoram. Ir divi dažādi IDS veidi: uz serveri balstīti un uz tīklu balstīti. IPS ir iebrukuma novēršanas sistēma, kas ne tikai atpazīst un ziņo par potenciāliem uzbrukumiem, bet arī tos neitralizē ar aktīvām reakcijām. IPS arī izmanto uz serveri balstītus un uz tīklu balstītus sensorus, lai izvērtētu sistēmas datus un tīkla paketes.
Kas kopīgs IDS un IPS?
Jau tagad ir skaidrs, ka IDS un IPS nav pilnīgi atšķirīgas sistēmas. Abām sistēmām ir vairākas kopīgas iezīmes. Turpinājumā aplūkosim dažas no tām.
Analīze
Daudzos gadījumos abu sistēmu izmantotās analīzes metodes ir gandrīz vai pilnīgi identiskas. Gan IDS, gan IPS izmanto sensorus uz datora, tīklā vai abos, lai pārbaudītu sistēmas datus un datu paketes tīklā un meklētu draudus. Tās izmanto fiksētus parametrus, lai varētu atklāt novirzes, vienlaikus atpazīstot nekaitīgas anomālijas kā tādas. Analīze tiek veikta, izmantojot ļaunprātīgas izmantošanas vai anomāliju atklāšanu. Taču tas nozīmē arī to, ka abām sistēmām ir kopīgi potenciāli vājie punkti. Viens no tiem ir tas, ka, atklājot ļaunprātīgu izmantošanu, var tikt nepamanīti nezināmi draudi. Savukārt, atklājot anomālijas, bieži tiek ziņots par nekaitīgiem datu pakešiem.
Datu bāze
Gan IDS, gan IPS izmanto datu bāzi, kas palīdz ātrāk un precīzāk identificēt draudus. Jo plašāka ir datu bāze, jo augstāks būs katras sistēmas atbilstības rādītājs. Tāpēc IDS un IPS nevar uzskatīt par statiskām sistēmām — tās patiesībā ir mainīgas un pielāgojamas sistēmas, kas ar atjauninājumiem kļūst arvien efektīvākas.
Mākslīgā intelekta izmantošana
Mākslīgais intelekts ir ļoti svarīgs gan IDS, gan IPS sistēmām. Mūsdienu sistēmas uzlabo draudu atklāšanu un paplašina savas datu bāzes, izmantojot mašīnmācīšanos. Tas ļauj tām labāk izprast jaunus uzbrukumu modeļus, atpazīt tos agrāk un ziņot par mazāku skaitu nekaitīgu pakešu.
Iestatījumi
Gan IDS, gan IPS var pielāgot un piemērot tīkla vai sistēmas vajadzībām. Pareiza konfigurācija nodrošinās, ka procesi netiek traucēti un visas sastāvdaļas darbojas nevainojami, neskatoties uz uzraudzību. Tam ir liela nozīme, jo gan IDS, gan IPS veic skenēšanu un analīzi reālajā laikā.
Automatizācija
Gan IDS, gan IPS darbojas automātiski un autonomi. Pēc konfigurēšanas tās nav jāuzrauga. Tās veic savus uzdevumus un sniedz atgriezenisko saiti tikai draudu gadījumā.
Draudu atklāšana un brīdināšana
Abām sistēmām ir arī viena un tā pati pamatfunkcija – tās atklāj draudus un nekavējoties informē administratoru. Brīdinājums var tikt nosūtīts e-pasta veidā , kā paziņojums viedtālrunī vai planšetdatorā vai arī kā sistēmas trauksme. Pēc tam atbildīgās personas var izlemt, kā rīkoties tālāk.
Protokola funkcija
Gan IDS, gan IPS ir aprīkoti ar protokolēšanas funkciju. Tas ļauj tiem ne tikai ziņot par draudiem un tos novērst, bet arī iekļaut tos savās datu bāzēs. Tādējādi laika gaitā to efektivitāte palielinās, un tie spēj identificēt un novērst savas vājās vietas.
Kombinācija ar ugunsmūriem
Gan IDS, gan IPS ir jāuzskata par ugunsmūra papildinājumu. Lai vislabāk aizsargātu savu sistēmu pret uzbrukumiem, ir jāapvieno vairāki drošības pasākumi. Ja izmantojat tikai vienu IDS vai IPS, jūsu tīkls vai dators nebūs pietiekami aizsargāts.
Ar ko IDS un IPS atšķiras viens no otra?
Kā redzējām iepriekš, abām sistēmām ir daudz kopīga. Tomēr ir arī vairākas lietas, kas tās atšķir. Turpinājumā izskaidrosim dažas no svarīgākajām atšķirībām starp IDS un IPS.
Reakcija uz draudiem
Kā minēts iepriekš, gan IDS, gan IPS uzrauga sistēmu, ziņo par draudiem un reģistrē tos. Tomēr, kamēr IDS darbība ar to beidzas, IPS darbojas plašāk. IPS ir aktīva drošības sistēma, kas patstāvīgi reaģē uz draudiem. Tas var ietvert savienojumu pārtraukšanu vai datu pakešu apturēšanu un izmešanu, ja tajos tiek konstatētas novirzes. IDS, savukārt, ir pasīva sistēma, kas tikai uzrauga un ziņo par draudiem.
Pozicionēšana
IDS un IPS atšķiras arī ar to izvietojumu. IDS tiek uzstādīts vai nu uz datora, vai tīkla malā, kur ienākošo un izejošo datu pakešu uzraudzība ir visvienkāršākā. Savukārt IPS tiek izvietots aiz ugunsmūra, kur tas ne tikai var ziņot par draudiem, bet arī tos apturēt.
Veidi
Abi risinājumi var būt datoru bāzēti (HIPS) vai tīkla bāzēti (NIPS). Taču atšķirībā no IDS, IPS risinājumi var būt arī WiFi bāzēti (WIPS).
Autonomija
IPS lielākoties darbojas autonomi un atrod risinājumus dažāda veida draudiem. IDS arī autonomi uzrauga datu paketes, taču, konstatējot draudus, nespēj rīkoties patstāvīgi. Ja tiek nosūtīts brīdinājums, reaģēšanu uzsāk administrators.
Konfigurācija
IDS parasti darbojas tieši sistēmā, tāpēc tas nekādi negatīvi neietekmē tīkla veiktspēju. Tomēr, veicot konfigurācijas iestatījumus, joprojām ir jāievēro zināma piesardzība. IDS, piemēram, var nosūtīt atklāto draudu tieši uz maršrutētāju vai ugunsmūri un informēt administratoru. IPS, no otras puses, var negatīvi ietekmēt tīkla veiktspēju. Tāpēc ir vēl svarīgāk precīzi konfigurēt sistēmu. Ja tā caurlaiž bīstamus datu paketes, tā vairs neaizsargā jūsu sistēmu. Bet, ja tā bloķē nekaitīgu datu plūsmu, tas var ietekmēt visu tīklu.