VNC servera in­sta­lē­ša­na Ubuntu 22.04 sistēmā ļauj jums piekļūt savam Linux darbvir­smas datoram no jebkuras vietas. Ne­at­ka­rī­gi no tā, vai strādājat no mājām, esat ko­man­dē­ju­mā vai vienkārši vēlaties strādāt no citas telpas — ar VNC serveri jums vienmēr būs piekļuve savai darba videi.

Kādas ir VNC servera priekš­ro­cī­bas Ubuntu 22.04?

VNC servera iz­man­to­ša­na Ubuntu 22.04 sistēmā piedāvā daudzas iespējas, kas ie­vē­ro­ja­mi atvieglo ikdienas darbu. Ar VNC servera palīdzību jūs varat piekļūt savam Ubuntu darbvir­smas datoram no jebkuras vietas pasaulē. Tas nozīmē, ka jums nav jāatrodas pie sava datora, lai pār­val­dī­tu prog­ram­mas un datus. Šāda elastība ir ārkārtīgi ērta at­tā­li­nā­tiem dar­bi­nie­kiem, biznesa ce­ļo­tā­jiem vai cilvēkiem, kuri vēlas strādāt no dažādām vietām. Turklāt VNC servera kon­fi­gu­rē­ša­na ir sa­lī­dzi­no­ši vienkārša, tāpēc pat lietotāji, kuriem nav lielu tehnisko zināšanu, var ātri izveidot fun­kcio­nē­jo­šu attālo sa­vie­no­ju­mu.

VNC serveris veicina arī sadarbību komandās. Tas ļauj vairākiem da­līb­nie­kiem vien­lai­kus piekļūt vienam un tam pašam darbvir­smas ekrānam. Tas ļauj komandām efektīvi strādāt kopā ne­at­ka­rī­gi no atrašanās vietas, kopīgi strādāt pie pro­jek­tiem un risināt problēmas reālajā laikā. IT ad­mi­nis­tra­to­ri un atbalsta dienests var arī at­tā­li­nā­ti novērst kļūdas, ne­at­ro­do­ties uz vietas. Tas ietaupa laiku un samazina ceļa izdevumus, kā arī izvairās no papildu tikšanās reizēm. Drošības ziņā daudziem VNC serveriem, kas darbojas Ubuntu 22.04 vidē, ir spēcīgas drošības funkcijas. Šifrēti sa­vie­no­ju­mi un dažādas au­ten­ti­fi­kā­ci­jas metodes aizsargā jūsu datus un nodrošina, ka piekļuve jūsu sistēmai ir tikai pil­nva­ro­tām personām.

Šīs ir prasības VNC serverim Ubuntu 22.04

Pirmkārt, jums ir ne­pie­cie­ša­ma darb­spē­jī­ga Ubuntu 22.04 in­sta­lā­ci­ja. Daudzi VNC serveri ir pilnībā saderīgi ar šo ope­rē­tājsis­tē­mu, un visi ne­pie­cie­ša­mie pakotnes un atkarības ir pieejamas ofi­ciā­la­jos Ubuntu re­po­zi­to­ri­jos. Pār­lie­ci­nie­ties, ka jūsu sistēma ir at­jau­ni­nā­ta, lai iz­vai­rī­tos no ie­spē­ja­mām problēmām in­sta­lā­ci­jas laikā. Kopumā jums ir jāizpilda šādas prasības:

  • Ubuntu 22.04: Darbojoša un at­jau­ni­nā­ta Ubuntu 22.04 in­sta­lā­ci­ja.
  • Tīkla sa­vie­no­jums: stabils Ethernet vai WLAN sa­vie­no­jums at­tā­li­nā­tai piekļuvei.
  • Root tiesības: VNC servera lie­to­tā­jam in­sta­lē­ša­nai un kon­fi­gu­rē­ša­nai ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības.
  • Prog­ram­ma­tū­ras pakete: VNC servera prog­ram­ma­tū­ras, piemēram, TigerVNC, RealVNC vai x11vnc, in­sta­lē­ša­na no Ubuntu re­po­zi­to­ri­jiem.
  • Darba virsma: Ir jābūt in­sta­lē­tai ne­pie­cie­ša­ma­jai darba virsmai (piemēram, GNOME, XFCE).
  • Ugunsmūra kon­fi­gu­rā­ci­ja: Atveriet 5900. portu vai pie­lā­go­jiet ugunsmūra no­tei­ku­mus, lai atļautu VNC datplūsmu.

Kā instalēt VNC serveri Ubuntu 22.04

VNC servera un darbvir­smas vides izvēlē ir daudz iespēju. Šajā apmācībā mēs in­sta­lē­sim jaunākos pakotnes XFCE darbvir­smas videi un TigerVNC pakotni, kas pieejama ofi­ciā­la­jā Ubuntu re­po­zi­to­ri­jā. Gan XFCE, gan TigerVNC patērē maz resursu un darbojas ātri. Tādējādi VNC sa­vie­no­jums paliek vien­mē­rīgs un stabils pat pie lēnākiem interneta sa­vie­no­ju­miem.

1. solis: At­jau­ni­nāt prog­ram­ma­tū­ras pakotnes

Pirms sākat in­sta­lē­ša­nu, pār­lie­ci­nie­ties, ka jūsu sistēma ir at­jau­ni­nā­ta. Lai instalētu visus pieejamos at­jau­ni­nā­ju­mus, izpildiet šādas komandas:

sudo apt update
sudo apt upgrade
bash

2. solis: In­sta­lē­jiet darbvir­smas vidi

VNC serverim ir ne­pie­cie­ša­ma darbvir­smas vide, jo tas nodrošina darbvirsmu pa tīklu. Ubuntu 22.04 pēc no­klu­sē­ju­ma ir aprīkota ar GNOME, taču varat instalēt arī citas darbvir­smas vides, piemēram, XFCE, kas ir īpaši viegls ri­si­nā­jums.

sudo apt install xfce4 xfce4-goodies
bash

Pakete xfce4-goodies satur papildu noderīgus rīkus un pa­pla­ši­nā­ju­mus XFCE.

3. solis: Iz­vei­do­jiet jaunu lietotāju

Pēc darbvir­smas vides in­sta­lē­ša­nas ir jāizveido jauns lietotājs, lai varētu darbināt VNC serveri. Drošības nolūkā ieteicams to nedarīt kā lie­to­tā­jam „root “. Šajā gadījumā mēs iz­vei­do­sim jaunu lietotāju ar vārdu „john“ un pie­šķir­sim viņam ne­pie­cie­ša­mās atļaujas, lai VNC serveri varētu darbināt ar šo lietotāja kontu.

Vispirms jums jāizveido lietotājs „john” un jāpiešķir viņam parole. To var izdarīt, iz­man­to­jot šādas komandas:

sudo useradd -m -s /bin/bash john
sudo passwd john
bash

Komanda sudo useradd -m -s /bin/bash john izveido jaunu lietotāju „john” un izveido viņa mājas di­rek­to­ri­ju, kā arī iestata /bin/bash par no­klu­sē­ju­ma komandu apvalku. Pēc tam iz­man­to­jiet sudo passwd john, lai šim lie­to­tā­jam iestatītu paroli. Ir ļoti svarīgi iz­vē­lē­ties drošu paroli.

Pēc lietotāja iz­vei­do­ša­nas tas jā­pie­vie­no grupai „sudo“, lai tas varētu izpildīt ad­mi­nis­tra­tī­vās komandas. To var izdarīt, iz­man­to­jot šādu komandu:

sudo usermod -aG sudo john
bash

Šī komanda ļauj lie­to­tā­jam „john” izpildīt komandas ar pa­pla­ši­nā­tām tiesībām, ko nodrošina „sudo”.

Lai pār­bau­dī­tu, vai lie­to­tā­jam „john” ir ne­pie­cie­ša­mās atļaujas, pie­sa­kie­ties kā „john” un pār­bau­diet root tiesības. Lai to izdarītu, izpildiet šīs komandas:

su - john
sudo su
bash

Ievadot su - john, jūs pāriet uz lietotāju „john”, bet, ievadot sudo su, iegūstat root tiesības, ja parole ir ievadīta pareizi. Ja au­ten­ti­fi­kā­ci­ja ir veiksmīga, pa­rā­dī­sies uzvedne, piemēram, root@hostname, kas ap­stip­ri­na, ka jums ir root tiesības.

4. solis: In­sta­lē­jiet VNC servera prog­ram­ma­tū­ru

Šajā apmācībā iz­man­to­sim TigerVNC, jo tas ir plaši izmantots un labi at­bal­stīts VNC serveris. In­sta­lē­jiet TigerVNC, iz­man­to­jot šo komandu:

sudo apt install tigervnc-standalone-server tigervnc-common tigervnc-tools
bash

Šis ieraksts instalē VNC servera prog­ram­ma­tū­ru, kā arī dažus ne­pie­cie­ša­mos vis­pā­rē­jos pakotnes, kas ir va­ja­dzī­gas darbībai.

5. solis: Iz­vei­do­jiet VNC servera instanci

Pirms varat palaist VNC serveri, jums ir jāiestata parole, kas ne­pie­cie­ša­ma, lai piekļūtu VNC serverim. Terminālī ievadiet šādu komandu:

vncserver
bash

Jums tiks lūgts ievadīt un ap­stip­ri­nāt paroli. Šī parole aizsargā piekļuvi jūsu VNC serverim. Jūs varat arī iz­vē­lē­ties opciju, lai iestatītu paroli tikai ska­tī­ša­nai, ja vēlaties, lai citi lietotāji varētu tikai skatīt ekrānu, bet nevarētu to vadīt.

Kad serveris tiek palaists pirmo reizi, tiek izveidots jauns displejs, parasti ar numuru :1. Izvades logā tiek parādīts precīzs to displeju skaits, kurus varat izmantot.

Lūk, piemērs:

New 'X' desktop is your-machine-name:1
bash

Pie­rak­stiet ekrāna numuru (šajā gadījumā :1), jo tas būs ne­pie­cie­šams, lai izveidotu sa­vie­no­ju­mu ar VNC klientu.

6. solis: VNC servera instancē kon­fi­gu­rē­ša­na

Iz­vei­do­jiet VNC servera kon­fi­gu­rā­ci­jas failu, lai no­dro­ši­nā­tu, ka XFCE tiek ielādēts, kad tiek palaists VNC serveris. Failam ~/.vnc/xstartup var būt, piemēram, šāds saturs:

#!/bin/sh
# Start up the standard system desktop
unset SESSION_MANAGER
unset DBUS_SESSION_BUS_ADDRESS
/usr/bin/startxfce4
[ -x /etc/vnc/xstartup ] && exec /etc/vnc/xstartup
[ -r $HOME/.Xresources ] && xrdb $HOME/.Xresources
x-window-manager &
bash

Fails kļūst par izpildāmu failu, ja iz­man­to­jat šo komandu:

chmod +x ~/.vnc/xstartup
bash

7. solis: Palaižiet VNC serveri kā sistēmas pa­kal­po­ju­mu

Iestatot VNC serveri kā Systemd pa­kal­po­ju­mu, to var palaist, apturēt un pār­star­tēt tāpat kā jebkuru citu pa­kal­po­ju­mu. Ar Systemd komandām varat arī iestatīt, lai VNC serveris tiktu palaists au­to­mā­tis­ki sistēmas uz­sāk­ša­nas brīdī.

Vispirms iz­vei­do­jiet jaunu failu, iz­man­to­jot jebkuru teks­tre­dak­to­ru pēc savas izvēles:

nano /etc/systemd/system/vncserver@.service
bash

Pie­vie­no­jiet failam šādu saturu:

[Unit]
Description=Start TigerVNC server at startup
After=syslog.target network.target
[Service]
Type=forking
User=<your-username>
PAMName=login
PIDFile=/home/<your-username>/.vnc/%H:%i.pid
ExecStart=/usr/bin/vncserver %i
ExecStop=/usr/bin/vncserver -kill %i
[Install]
WantedBy=multi-user.target
bash

Aiz­stā­jiet <your-username> ar savu lie­to­tājvār­du. Ie­lā­dē­jiet jauno pa­kal­po­ju­ma failu un ak­ti­vi­zē­jiet pa­kal­po­ju­mu:

sudo systemctl daemon-reload
sudo systemctl enable vncserver@1.service
sudo systemctl start vncserver@:1
bash

Komanda sudo systemctl enable vncserver@1.service aktivizē VNC servera pa­kal­po­ju­mu ekrānam :1, lai tas au­to­mā­tis­ki sāktos nākamajā sistēmas pa­lai­ša­nas reizē. Šim nolūkam tiek izmantots systemd pa­kal­po­ju­ma fails vncserver@.service, kurā %i tiek aizstāts ar 1. Tas ļauj kon­fi­gu­rēt VNC serveri ekrānam :1 un no­dro­ši­nāt, ka tas sākas katru reizi, kad sistēma tiek palaista. Komanda izveido ne­pie­cie­ša­mos saīsnes, lai iekļautu pa­kal­po­ju­mu pareizajā pa­lai­ša­nas procesā.

8. solis: Ugunsmūra kon­fi­gu­rē­ša­na

Ja savā Ubuntu serverī esat ak­ti­vi­zē­jis ugunsmūri, jums ir jāatver VNC ports, lai ļautu izveidot at­tā­li­nā­tas sa­vie­no­ju­mus. Pēc no­klu­sē­ju­ma VNC serveris izmanto portu 5900, kam seko displeja numurs. Tātad, displejam ar :1 ports ir 5901.

Atveriet ufw. portu:

sudo ufw allow 5901/tcp
bash

Pār­bau­diet ugunsmūra no­tei­ku­mus, lai pār­lie­ci­nā­tos, ka ports ir atvērts:

sudo ufw status
bash

Šeit ir piemērs, kā varētu iz­ska­tī­ties rezultāts:

Status: active
To                              Action        From
--                                ------            ----
22/tcp                    	ALLOW       Anywhere
80/tcp                  	ALLOW       Anywhere
443/tcp                  	ALLOW       Anywhere
5901/tcp                	ALLOW       Anywhere
22/tcp (v6)             	ALLOW       Anywhere (v6)
80/tcp (v6)             	ALLOW       Anywhere (v6)
443/tcp (v6)           		ALLOW       Anywhere (v6)
5901/tcp (v6)         		ALLOW       Anywhere (v6)
bash

9. solis: Iz­vei­do­jiet sa­vie­no­ju­mu ar VNC serveri

Lai izveidotu sa­vie­no­ju­mu ar VNC serveri, jūsu lokālajā datorā ir ne­pie­cie­šams VNC klients. Populāri VNC klienti ir RealVNC, TigerVNC Viewer un TightVNC Viewer. Lai uzlabotu VNC sa­vie­no­ju­ma drošību, ieteicams izmantot šifrētu sa­vie­no­ju­mu, iz­man­to­jot SSH. Tas nodrošina saziņas drošību starp VNC klientu un serveri.

Iz­vei­do­jiet sa­vie­no­ju­mu ar savu serveri, iz­man­to­jot SSH, un pā­r­ad­re­sē­jiet VNC portu:

ssh -L 59000:localhost:5901 -C -N -l <your-username>@<server-ip>
bash
  • ssh: Komanda drošai sa­vie­no­ju­ma izveidei ar attālo serveri, iz­man­to­jot SSH protokolu, kas datus pārraida šifrētā veidā.
  • -L 59000:localhost:5901: Iespējo vietējo portu pā­r­ad­re­sā­ci­ju. Datu plūsma no vietējā datora 59000. porta tiek pā­r­ad­re­sē­ta caur SSH tuneli uz attālā servera 5901. portu. localhost attiecas uz attālo serveri, kurā darbojas VNC serveris.
  • C: Aktivizē datu satiksmes sa­spie­ša­nu. Tas var uzlabot pārraides ātrumu un samazināt joslas platuma iz­man­to­ša­nu, īpaši lēnu sa­vie­no­ju­mu gadījumā.
  • N: Neļauj izpildīt komandas at­tā­li­nā­ta­jā serverī. Šis režīms ir noderīgs, ja vēlaties tikai izveidot tuneli, neuzsākot čaulu at­tā­li­nā­ta­jā serverī.
  • -l <your-username>: Norāda lie­to­tājvār­du, ar kuru jūs pie­sa­kā­ties attālajā serverī.
  • <server-ip>: Tā attālā servera IP adrese vai uzņēmuma nosaukums, ar kuru vēlaties izveidot sa­vie­no­ju­mu, iz­man­to­jot SSH.
Note

Aiz­stā­jiet <your-username> ar savu lie­to­tājvār­du un <server-ip> ar sava servera IP adresi.

Lai izveidotu sa­vie­no­ju­mu ar vietējo 5901. portu, kuru esat pā­r­ad­re­sē­jis caur SSH tuneli, VNC skatītājā ievadiet localhost:5901.

Šī metode nodrošina, ka jūsu VNC sa­vie­no­jums tiek izveidots, iz­man­to­jot šifrētu SSH sa­vie­no­ju­mu, un tādējādi ir drošāks.

10. solis: VNC servera pār­val­dī­ba

Lai apturētu vai atkārtoti palaistu VNC serveri, iz­man­to­jiet šādas komandas:

Pārtraukt VNC serveri:

vncserver -kill :1
bash

Pār­star­tē­jiet VNC serveri:

vncserver :1
bash

Iziet no VNC servera (iz­man­to­jot systemd):

sudo systemctl stop vncserver@:1
bash

Pārbaudīt statusu:

sudo systemctl status vncserver@1
bash

Viens no ie­spē­ja­ma­jiem re­zul­tā­tiem varētu būt:

vncserver@1.service - Start TigerVNC server at startup
      Loaded: loaded (/etc/systemd/system/vncserver@.service; enabled; vendor preset: enabled)
      Active: active (running) since Mon 2024-07-29 16:57:26 UTC; 20s ago
     Process: 97088 ExecStartPre=/usr/bin/vncserver -kill :1 > /dev/null 2>&1 (code=exited, status=2)
     Process: 97092 ExecStart=/usr/bin/vncserver -depth 24 -geometry 1280x800 -localhost :1 (code=exited, status=0/SUCCESS)
    Main PID: 97103 (Xtigervnc)
        Tasks: 77 (limit: 4665)
      Memory: 146.7M
          CPU: 4.459s
      CGroup: /system.slice/system-vncserver.slice/vncserver@1.service
. . .
bash

11. solis: Problēmu novēršana

Ja rodas problēmas, pār­bau­diet šādus aspektus:

  • Logs: VNC servera logfaili atrodas mapē ~/.vnc. Pār­bau­diet šos failus, lai atrastu kļūdu ziņojumus, kas varētu liecināt par ie­spē­ja­mām problēmām.
  • Tīkla sa­vie­no­jums: Pār­lie­ci­nie­ties, ka tīkla ie­ro­be­žo­ju­mi vai ugunsmūri neblokē piekļuvi VNC portam.
  • Kon­fi­gu­rā­ci­jas faili: Pār­lie­ci­nie­ties, ka failā ~/.vnc/xstartup nav kļūdu darbvir­smas vides kon­fi­gu­rā­ci­jā.

Tagad jums ir iespēja ērti pārvaldīt failus un prog­ram­mas, kā arī sistēmas ie­sta­tī­ju­mus, iz­man­to­jot VNC serveri. Ja jūs dodat priekš­ro­ku Windows, iesakām izlasīt mūsu pamācību„VNC servera in­sta­lē­ša­na Windows vidē“.

Go to Main Menu