Kas ir star­pniek­ser­ve­ris?

Proksī serveris ir starp­nieks starp klientu (piemēram, datoru) un mērķa serveri, kas pārsūta pie­pra­sī­ju­mus un nosūta atbildes. To var izmantot ano­ni­mi­tā­tes no­dro­ši­nā­ša­nai, drošības uz­la­bo­ša­nai, piekļuves ie­ro­be­žo­ša­nai vai sa­vie­no­ju­mu pa­āt­ri­nā­ša­nai, iz­man­to­jot kešatmiņu.

Prok­sī­ser­ve­ris ir tīkla saziņas in­ter­feiss, kas darbojas kā starp­nieks starp divām da­torsis­tē­mām. Prok­sī­ser­ve­ra galvenais uzdevums ir saņemt klienta pie­pra­sī­ju­mus servera vārdā un nosūtīt tos tālāk uz mērķa datoru, norādot savu IP adresi. Šādā saziņas veidā starp no­sū­tī­tā­ju un saņēmēju nav tieša sa­vie­no­ju­ma. Dažkārt pie­pra­sī­ju­ma no­sū­tī­tājs un mērķa dators pat nezina, ka sazinās ar prok­sī­ser­ve­ri.

Kā darbojas star­pniek­ser­ve­ris?

Proksī serveris darbojas kā starp­nieks starp klientu (piemēram, datoru vai viedtāl­ru­ni) un mērķa serveri internetā.

Kad lietotājs veic pie­pra­sī­ju­mu, piemēram, atverot tīmekļa lapu, tas netiek nosūtīts tieši uz mērķa serveri, bet vispirms uz star­pniek­ser­ve­ri. Star­pniek­ser­ve­ris apstrādā pie­pra­sī­ju­mu, var to mainīt vai analizēt, un pēc tam nosūta to tālāk uz faktisko serveri. Tiklīdz tiek saņemta atbilde no mērķa servera, star­pniek­ser­ve­ris to saņem, var to atkārtoti apstrādāt un nosūta atpakaļ lie­to­tā­jam.

Daži star­pniek­ser­ve­ri saglabā bieži pie­pra­sī­to saturu kešatmiņā, lai to ātrāk no­dro­ši­nā­tu turp­mā­kiem pie­pra­sī­ju­miem un sa­ma­zi­nā­tu servera slodzi. Atkarībā no kon­fi­gu­rā­ci­jas star­pniek­ser­ve­ris var arī filtrēt tīkla datplūsmu, piemēram, bloķējot vai pā­r­ad­re­sē­jot noteiktus pie­pra­sī­ju­mus. Turklāt tas var aizstāt lietotāja sākotnējo IP adresi ar savu, tādējādi mērķa serveris redz tikai star­pniek­ser­ve­ra IP adresi.

Kāda ir atšķirība starp proxy serveriem un VPN?

No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka proxy serverim un VPN (vir­tuā­la­jam pri­vā­ta­jam tīklam) ir līdzīgas funkcijas, taču tie atšķiras gan darbības principā, gan aiz­sar­dzī­bas līmenī. Kamēr proxy serveris pāradresē tikai atsevišķu lie­to­jum­prog­ram­mu datplūsmu vai pārlūka pie­pra­sī­ju­mus, VPN šifrē visas ierīces interneta datplūsmu. Tas nodrošina augstāku privātuma aiz­sar­dzī­bu un pasargā datus no mē­ģi­nā­ju­miem tos pārtvert, pat nedrošos tīklos.

Vēl viena atšķirība ir saistīta ar IP adreses maskēšanu. Kamēr proxy serveris maina IP adresi tikai kon­krē­tiem pie­pra­sī­ju­miem, VPN aizstāj lietotāja pilnu IP adresi. Turklāt VPN bieži vien ir efek­tī­vā­kas drošībai kritiskām lie­to­jum­prog­ram­mām, jo tās aizsargā datus no hakeru uz­bru­ku­miem un uz­rau­dzī­bas prog­ram­mām. Tomēr tas ietekmē arī ātrumu. VPN parasti darbojas lēnāk nekā proxy serveri, jo tajās tiek veikta papildu datu šifrēšana. Savukārt proxy serveri ir ātrāki un vieglāk kon­fi­gu­rē­ja­mi.

Kā kon­fi­gu­rēt star­pniek­ser­ve­ri

Prok­sī­ser­ve­ra kon­fi­gu­rē­ša­na ir atkarīga no iz­man­to­tās ope­rē­tājsis­tē­mas vai lie­to­jum­prog­ram­mas.

• Windows: Windows sistēmā star­pniek­ser­ve­ri var kon­fi­gu­rēt tīkla ie­sta­tī­ju­mos. Atveriet „Ie­sta­tī­ju­mi“, dodieties uz „Tīkls un internets“ un iz­vē­lie­ties sadaļu „Star­pniek­ser­ve­ris “. Tur varat vai nu ievadīt URL au­to­mā­tis­kai kon­fi­gu­rā­ci­jai, vai arī manuāli iestatīt star­pniek­ser­ve­ri, norādot IP adresi un portu.
• macOS: macOS sistēmā kon­fi­gu­rē­ša­na tiek veikta sistēmas ie­sta­tī­ju­mos sadaļā „Tīkls”, kur proxy serveris tiek ak­ti­vi­zēts un kon­fi­gu­rēts papildu opcijās.
• Pārlūks: Tīmekļa pār­lūkprog­ram­mās proxy serveri var iestatīt, iz­man­to­jot pārlūka ie­sta­tī­ju­mus. Tas ir īpaši noderīgi, lai apietu tīkla ie­ro­be­žo­ju­mus.
• Mobilās ierīces: Mobilajās ierīcēs proxy serveris tiek iestatīts attiecīgā tīkla Wi-Fi ie­sta­tī­ju­mos.
• Kor­po­ra­tī­vā vide: Uz­ņē­mu­miem vai lielākiem tīkliem proxy serveri var kon­fi­gu­rēt atsevišķā datorā vai ugunsmūrī, bieži iz­man­to­jot spe­cia­li­zē­tu prog­ram­ma­tū­ru, piemēram, Squid vai Microsoft Forefront TMG. Daži proxy serveri prasa au­ten­ti­fi­kā­ci­ju, kur jāievada lie­to­tājvārds un parole. Pēc kon­fi­gu­rā­ci­jas sa­vie­no­jums jā­pār­bau­da, atverot tīmekļa lapu vai pārbaudot IP adresi, lai pār­lie­ci­nā­tos, ka proxy serveris darbojas pareizi.

Proksī serveru priekš­ro­cī­bas un trūkumi

Prok­sī­ser­ve­ri piedāvā virkni priekš­ro­cī­bu. Īpaši jāizceļ ano­ni­mi­tā­te, jo prok­sī­ser­ve­ris spēj slēpt lietotāju IP adreses, tādējādi aiz­sar­gā­jot viņu iden­ti­tā­ti internetā. Turklāt prok­sī­ser­ve­ri ļauj veikt tīmekļa lapu kešēšanu, kas samazina datu plūsmu un paātrina lapu ielādes laiku. Prok­sī­ser­ve­ri var izmantot arī slodzes iz­lī­dzi­nā­ša­nai, sadalot ienākošos pie­pra­sī­ju­mus starp vairākiem serveriem, lai vien­mē­rī­gi sadalītu slodzi.

Uzņēmumos un iz­glī­tī­bas iestādēs proxy serverus bieži izmanto, lai kon­tro­lē­tu piekļuvi no­teik­tiem tīmekļa vietņiem un filtrētu nevēlamu saturu. Ar proxy servera palīdzību var apiet arī ģeog­rā­fis­kos ie­ro­be­žo­ju­mus, mainot lietotāja atrašanās vietu. Vēl viena priekš­ro­cī­ba ir aiz­sar­dzī­ba pret kaitīgām tīmekļa vietnēm, jo proxy serveris var bloķēt aizdomīgu datplūsmu.

Tomēr ir arī daži trūkumi. Bezmaksas vai nedroši proxy serveri var radīt drošības risku, jo tie var pārtvert datus un pat vākt per­so­nis­ko in­for­mā­ci­ju. Atšķirībā no VPN daudzi proxy serveri ne­nod­ro­ši­na šifrēšanu no gala līdz galam, tādējādi datplūsma ir ne­aiz­sar­gā­ta pret trešo personu pār­tver­ša­nu. Turklāt proxy serveri var samazināt interneta ātrumu, jo tos izmanto liels lietotāju skaits vai tie ir nepareizi kon­fi­gu­rē­ti. Dažas tīmekļa vietnes atpazīst un bloķē proxy IP adreses, tādējādi piekļuve noteiktam saturam paliek ie­ro­be­žo­ta. Turklāt sava proxy servera uz­stā­dī­ša­na var būt sarežģīta ne­pie­re­dzē­ju­šiem lie­to­tā­jiem.

Prok­sī­ser­ve­ra pie­lie­to­ju­mi

Proksī servera ie­vie­ša­nai ir dažādi iemesli. Kā starp­nieks starp diviem saziņas par­tne­riem šis tīkla kom­po­nents var no­dro­ši­nāt virkni papildu funkciju.

Slodzes iz­lī­dzi­nā­ša­na un fil­trē­ša­na

Prok­sī­ser­ve­ris ļauj ap­mai­nī­ties ar datiem starp divām sistēmām pat tad, ja tiešs sa­vie­no­jums nav iespējams ne­sa­de­rī­gu IP adrešudēļ — piemēram, ja viena sistēma izmanto IPv4, bet otra — jauno IPv6 standartu. Dati, kas tiek nosūtīti caur prok­sī­ser­ve­ri, var tikt arī filtrēti un saglabāti kešatmiņā, lai bloķētu noteiktu tīmekļa saturu lie­to­tā­jiem vai au­to­mā­tis­ki noraidītu aiz­do­mī­gus servera pie­pra­sī­ju­mus.

Turklāt, runājot par slodzes iz­lī­dzi­nā­ša­nu, star­pniek­ser­ve­ris var sadalīt ienākošos pie­pra­sī­ju­mus starp dažādām mērķa sistēmām, lai no­dro­ši­nā­tu saprātīgu kopējo tīkla slodzi. Turklāt star­pniek­ser­ve­ris ir ugunsmūra centrālā sa­stāv­da­ļa, kas aizsargā datoru sistēmas no uz­bru­ku­miem pub­lis­ka­jā tīklā.

Proksijs kā kešatmiņa

Vēl viena standarta proxy servera funkcija ir kešēšana. Lai ātri reaģētu uz at­kār­to­tiem pie­pra­sī­ju­miem no lokālā tīkla, pareizi kon­fi­gu­rēts proxy serveris savā kešatmiņā uz laiku saglabā datu kopiju, ko tas saņem no interneta serveriem. Bieži pie­pra­sī­to tīmekļa saturu nav ne­pie­cie­šams katru reizi ielādēt no jauna, bet to var piegādāt tieši. Tas ietaupa laiku un plat­jos­las resursus.

Pārraides joslas platuma kontrole un slodzes sadale

Ja star­pniek­ser­ve­ris tiek izmantots joslas platuma kontrolei, tas sadala iepriekš noteiktos resursus tīkla klientiem atkarībā no slodzes. Tas nodrošina, ka at­se­viš­ķas lie­to­jum­prog­ram­mas neaizņem visu joslas platumu. Kā centrālā saskarnes sistēma star­pniek­ser­ve­ris ļauj arī pārdalīt resursu ie­til­pī­gus klientu pie­pra­sī­ju­mus vai servera atbildes starp dažādām sistēmām, tādējādi no­dro­ši­not vien­mē­rī­gu slodzes sadali datoru tīklā.

Ano­ni­mi­zā­ci­ja

Tā kā star­pniek­ser­ve­ri neļauj izveidot tiešu sa­vie­no­ju­mu starp sūtītāju un saņēmēju, ir iespējams slēpt klienta IP adresi aiz saziņas saskarnes. Tas nodrošina zināmu ano­ni­mi­tā­tes līmeni, jo lietotāji ārēji darbojas, iz­man­to­jot star­pniek­ser­ve­ra IP adresi un atrašanās vietu. Valstīs, kurās pastāv stingra interneta cenzūra vai ie­ro­be­žo­ta piekļuve au­tor­tie­sī­bu aiz­sar­gā­tam saturam, ārvalstu star­pniek­ser­ve­rus dažkārt izmanto, lai apietu ģeog­rā­fis­kos blo­ķē­ju­mus.

Kādi ir dažādie proxy serveru veidi?

Papildus vis­pā­rī­ga­jai proxy de­fi­nī­ci­jai pastāv dažādi nosaukumi dažādiem proxy serveru veidiem, kurus bieži vien nav iespējams skaidri nošķirt vienu no otra. Tie attiecas gan uz tīkla kom­po­nen­ta tehnisko īs­te­no­ju­mu, gan uz at­šķi­rī­bām, kas saistītas ar konkrētām lie­to­jum­prog­ram­mām.

Tiešais un ap­griez­tais star­pniek­ser­ve­ris

Prok­sī­ser­ve­rus var izmantot divos virzienos. Pār­sū­tī­ša­nas prok­sī­ser­ve­ris kalpo, lai aiz­sar­gā­tu klienta tīklu no interneta ietekmes. Ja mērķa sistēma, piemēram, tīmekļa serveris, ir jā­aiz­sar­gā ar aug­šupvēr­sto prok­sī­ser­ve­ri, to sauc par apgriezto prok­sī­ser­ve­ri.

• Pār­sū­tī­ša­nas star­pniek­ser­ve­ris (klienta aiz­sar­dzī­ba): Ja star­pniek­ser­ve­ris tiek uzstādīts kā saskarnes elements starp privāto tīklu (LAN) un internetu, vietējās ierīces var efektīvi pasargāt no publiskā tīkla ietekmes. Pie­pra­sī­ju­mus no LAN saņem star­pniek­ser­ve­ris un pārsūta tos uz mērķa datoru internetā, norādot savu IP adresi kā sūtītāja adresi. Tādējādi atbildes paketes no interneta netiek adresētas klientam LAN, bet arī iet caur proxy serveri, pirms tiek nosūtītas uz faktisko galamērķi. Parasti proxy serveris darbojas kā kontroles instance. At­bil­sto­šas drošības sistēmas nav jāinstalē katrā tīkla klientā, bet tās var ieviest pār­val­dā­mā skaitā proxy serveru.
• Ap­griez­tais star­pniek­ser­ve­ris (servera aiz­sar­dzī­ba): Web serverus var papildus aizsargāt, no­vie­to­jot star­pniek­ser­ve­ri priekšā piekļuvei no publiskā tīkla. Klienti no interneta ne­pie­vie­no­jas tieši mērķa datoram. Tā vietā pie­pra­sī­ju­mus saņem star­pniek­ser­ve­ris, pārbauda saskaņā ar kon­fi­gu­rē­ta­jiem drošības no­tei­ku­miem un, ja tie tiek atzīti par drošiem, nosūta tālāk uz fona serveri.

Lie­to­jum­prog­ram­mu līmenis pret shēmas līmeni

Daži proxy serveri ir tehniski iz­strā­dā­ti tā, lai analizētu datu paketes, kas tiem tiek nodotas tā­lākpār­sū­tī­ša­nai. Citiem proxy ri­si­nā­ju­miem tomēr nav piekļuves paketes datiem. Šādos gadījumos fil­trē­ša­nas funkcijas var īstenot, pa­ma­to­jo­ties uz sūtītāja IP adresi un adresēto portu.

• Lie­to­jum­prog­ram­mu līmeņa star­pniek­ser­ve­ris: Lie­to­jum­prog­ram­mu līmeņa star­pniek­ser­ve­ris atrodas OSI atsauces modeļa lie­to­jum­prog­ram­mu slānī (7. slānis). Šāda veida star­pniek­ser­ve­rim ir funkcijas, kas ļauj analizēt datu paketes un bloķēt, mainīt vai pārsūtīt tās saskaņā ar iepriekš kon­fi­gu­rē­tiem no­tei­ku­miem. Lie­to­jum­prog­ram­mu līmeņa star­pniek­ser­ve­ri sauc arī par lie­to­jum­prog­ram­mu vai lie­to­jum­prog­ram­mu filtru.
• Circuit-level proxy: Circuit-level proxy darbojas OSI atsauces modeļa trans­por­ta slānī (4. slānis) un tādēļ nevar analizēt datu paketes. Šāda veida proxy serveri parasti izmanto kā ugunsmūra fil­trē­ša­nas moduli, un tas ļauj filtrēt datu paketes caur portiem un IP adresēm. Atšķirībā no lie­to­jum­prog­ram­mu līmeņa proxy, circuit-level proxy nevar ietekmēt pašu ko­mu­ni­kā­ci­ju. Tā vietā fil­trē­ša­na balstās uz principu „viss vai nekas”. Datu paketes tiek vai nu caur­lais­tas, vai bloķētas.

Spe­cia­li­zē­tie un vis­pā­rē­jie proxy serveri

Kla­si­fi­kā­ci­ja, kas balstās uz terminiem „spe­cia­li­zēts” un „uni­ver­sāls”, attiecas uz to, vai proxy serveris atbild tikai par vienu ko­mu­ni­kā­ci­jas protokolu (spe­cia­li­zēts proxy) vai arī tīkla in­ter­feiss kalpo kā saskarnes punkts visiem ko­mu­ni­kā­ci­jas pro­to­ko­liem (uni­ver­sāls proxy).

• De­di­zē­tais proxy: Kā liecina nosaukums, de­di­zē­tais proxy serveris ir kon­fi­gu­rēts konkrētam ko­mu­ni­kā­ci­jas pro­to­ko­lam. Parasti dažādi dedizētie proxy serveri darbojas paralēli, ap­kal­po­jot dažādus pro­to­ko­lus, piemēram, HTTP, FTP vai SMTP.
• Vis­pā­rē­jais proxy: Atšķirībā no vel­tī­ta­jiem proxy, vis­pā­rē­jais proxy serveris nav spe­cia­li­zēts un tiek izmantots vairākiem ko­mu­ni­kā­ci­jas pro­to­ko­liem.

Praksē lie­to­jum­prog­ram­mu līmeņa star­pniek­ser­ve­ris parasti tiek īstenots kā spe­cia­li­zēts star­pniek­ser­ve­ris. Savukārt vis­pā­rē­jie star­pniek­ser­ve­ri tiek izmantoti kā kanāla līmeņa star­pniek­ser­ve­ri. Tāpēc šie termini dažkārt tiek lietoti kā sinonīmi.