Linux un Windows sacenšas par do­mi­nē­jo­šo pozīciju tīmekļa hostingu tirgū – un Linux, kā pie­re­dzē­jis serveru veterāns, ieņem vadošo pozīciju. Tomēr izvēle starp abām sistēmām parasti ir atkarīga no konkrētā lie­to­ša­nas gadījuma. Mēs iz­skaid­ro­sim sva­rī­gā­kās at­šķi­rī­bas starp tām.

Linux un Windows sa­lī­dzi­nā­jums kā tīmekļa hostingu ope­rē­tājsis­tē­mas

Web hostinga jomā Linux bieži tiek uzskatīts par labāko ope­rē­tājsis­tē­mu tīmekļa serveriem. Šī sistēma, kas kopš 1992. gada ir pieejama kā brīvā prog­ram­ma­tū­ra, pa­tei­co­ties savai mo­du­lā­ra­jai struk­tū­rai, ļauj to pielāgot at­bil­sto­ši va­ja­dzī­bām, ja ir at­bil­sto­šas zināšanas. Izmaksas rodas tikai tad, ja iz­man­to­jat Linux dis­tri­bu­tī­vus ar maksas atbalsta pa­kal­po­ju­mu. Pa­tei­co­ties savai uz­ti­ca­mī­bai, sta­bi­li­tā­tei un efek­ti­vi­tā­tei, Linux ir pie­rā­dī­jis savu vērtību pat vis­pra­sī­gā­ka­jās tīmekļa un e-pasta serveru vidēs.

Ja plānojat izmantot PHP, Perl, Python, Ruby vai MySQL, Linux ir lieliska izvēle. Ja meklējat gatavus tīmekļa vietņu ri­si­nā­ju­mus, piemēram, blogus, satura pār­val­dī­bas sistēmas vai diskusiju forumus, Linux hostinga vidē ir pieejamas dažādas atvērtā koda prog­ram­mas, turpretim par prog­ram­ma­tū­ru Windows hostingam bieži vien ir jāmaksā.

Kopš 1993. gada „Microsoft“ piedāvā arī serveru ope­rē­tājsis­tē­mu „Windows Server“. Tā ir maksas prog­ram­ma­tū­ra, taču tajā ir iekļauts atbalsts un at­jau­ni­nā­ju­mi noteiktā laika periodā. Galvenā priekš­ro­cī­ba, kāda „Windows“ hostingu pa­kal­po­ju­miem tra­di­cio­nā­li bija sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar „Linux“, bija atbalsts jau­dī­ga­jai „ASP.NET“ plat­for­mai. Tomēr jaunākā „ASP.NET“ versija tagad ir saderīga arī ar „Linux“.

Tomēr tādas prog­ram­mas kā Sha­re­Point vai Exchange joprojām ir pieejamas tikai Windows vidē, kas ie­vē­ro­ja­mi atvieglo saziņu un kopīgu darbu pie pro­jek­tiem. Lai gan Linux vidē ir pieejamas atvērtā koda al­ter­na­tī­vas, tās uzņēmumu vidē tiek iz­man­to­tas retāk. Turp­mā­ka­jā tabulā ir sniegts īss abu ope­rē­tājsis­tē­mu galveno funkciju sa­lī­dzi­nā­jums saistībā ar tīmekļa hostingu:

Windows tīmekļa hostings Linux tīmekļa hostings
Prog­ram­ma­tū­ras veids Piederīgs Atvērtā koda
Tīmekļa serveris Microsoft IIS Apache, Nginx
Skriptu valodas VBScript, ASP.NET Perl, PHP, Python, Ruby
Datu bāzes MSSQL, Microsoft Access MySQL, MariaDB
Ad­mi­nis­tra­tī­vā prog­ram­ma­tū­ra Plesk cPanel, Plesk, Confixx
Dažādi Exchange, .NET lie­to­jum­prog­ram­mas, Sha­re­Point WordPress, Joomla utt.

Linux kā tīmekļa servera ope­rē­tājsis­tē­mas priekš­ro­cī­bas un trūkumi

Atšķirībā no Windows, Linux ir veidots, bal­sto­ties uz vien­kār­šī­bas principu. Katrs kom­po­nents — pat ierīces un procesi — tiek uzskatīts par failu, kas ļauj jebkurā brīdī veikt izmaiņas sistēmas kodolā. Sistēmas kon­fi­gu­rē­ša­nu un pār­val­dī­bu atbalsta daudzi viegli lietojami rīki, gal­ve­no­kārt iz­man­to­jot ko­man­drin­du, lai gan va­ja­dzī­bas gadījumā lie­lā­ka­jai daļai lie­to­jum­prog­ram­mu ir pieejamas arī grafiskās lietotāja saskarnes. Lai gan Linux piedāvā lielāku elas­tī­gu­mu, tas prasa arī lielāku lietotāja atbildību, kas var radīt grūtības tiem, kam nav ie­priek­šē­jas pieredzes.

Zemāk esošajā tabulā ir apkopotas Linux dis­tri­bū­ci­ju priekš­ro­cī­bas un trūkumi kā serveru ope­rē­tājsis­tē­mām:

Priekš­ro­cī­bas Trūkumi
Lietošana ir bezmaksas Sarežģīta darbība ne­pie­re­dzē­ju­šiem lie­to­tā­jiem
Ad­mi­nis­tra­to­riem ir plašas sistēmas pār­val­dī­bas iespējas Daļa pro­fe­sio­nā­lās prog­ram­ma­tū­ras nav saderīga ar Linux
Atbalsta kopīgu darbu, neļaujot standarta lie­to­tā­jiem mainīt sistēmas kodolu Dažas trešo pušu lie­to­jum­prog­ram­mas var instalēt tikai ad­mi­nis­tra­to­ri
Reti kļūst par ki­ber­no­ziedz­nie­ku mērķi Daudzi ap­ara­tū­ras un prog­ram­ma­tū­ras iz­strā­dā­tā­ji neuzskata par prio­ri­tā­ti Linux saderīgas versijas
Ir maz drošības ie­vai­no­ja­mī­bu, kuras parasti tiek ātri novērstas At­jau­ni­nā­ju­mi parasti tiek pār­val­dī­ti, iz­man­to­jot komandu rindu
Zemas ap­ara­tū­ras prasības Ne visas versijas saņem ilgter­mi­ņa atbalstu
Iebūvēta attālās pār­val­dī­bas fun­kcio­na­li­tā­te

Windows kā tīmekļa servera ope­rē­tājsis­tē­mas priekš­ro­cī­bas un trūkumi

Fakts, ka Linux, atšķirībā no Windows, ir ļoti sarežģīta struktūra, gal­ve­no­kārt saistīts ar to, ka Microsoft principā vienmēr ir centies izveidot vienkāršu ope­rē­tājsis­tē­mu. Visas prog­ram­mas ir pieejamas intuitīvu grafisko lietotāja in­ter­fei­su veidā. Tas nozīmē, ka ad­mi­nis­trē­ša­na, iz­man­to­jot komandu rindu, nav ne­pie­cie­ša­ma, lai gan tehniski tā joprojām ir iespējama. Parasti lie­to­tā­jiem ir vienota kontrole pār visiem ap­ara­tū­ras resursiem, viņi regulāri saņem at­grie­ze­nis­ko saiti no sistēmas un var arī paši instalēt prog­ram­ma­tū­ru. Tomēr tas slēpj zināmu kļūdu iespēju, piemēram, mainot sistēmas ie­sta­tī­ju­mus vai le­ju­pie­lā­dē­jot un in­sta­lē­jot po­ten­ciā­li nedrošas lie­to­jum­prog­ram­mas.

Turp­mā­ka­jā tabulā ir uz­skai­tī­tas Windows servera galvenās priekš­ro­cī­bas un trūkumi:

Priekš­ro­cī­bas Trūkumi
Lie­to­tā­jam draudzīga, intuitīva darbība, iz­man­to­jot grafiskās saskarnes Augstas li­cen­cē­ša­nas izmaksas, kas pieaug ar katru lietotāju
Jaunas ap­ara­tū­ras draiveri ir ātri pieejami Bieži drošības pārkāpumi
Atbalsta plašu trešo pušu lie­to­jum­prog­ram­mu klāstu Jutīgs pret ļaunprog­ram­ma­tū­rām
Vien­kār­šas un pēc izvēles au­to­ma­ti­zē­tas sistēmas at­jau­ni­nā­ju­mi Resursu ietilpīgs (īpaši obligātās grafiskās lietotāja saskarnes dēļ)
Tehniskas problēmas var atrisināt, iz­man­to­jot sistēmas at­jau­no­ša­nu Liels lietotāju kļūdu risks
Garantēts ilgter­mi­ņa atbalsts Nav piemērota kā daudzlie­to­tā­ju sistēma
Eks­klu­zī­va piekļuve populārām Microsoft lie­to­jum­prog­ram­mām, piemēram, Sha­re­Point un Exchange Prop­rie­tā­rās sistēmas fun­kcio­na­li­tā­te nav pilnībā pār­re­dza­ma

Linux pret Windows – tiešs sa­lī­dzi­nā­jums

Ie­priek­šē­jās rindkopās tika parādītas nelielās, taču smalkās at­šķi­rī­bas, kas rak­stu­rī­gas Windows un Linux kā serveru sistēmām. Papildus teh­nis­ka­jiem un ad­mi­nis­tra­tī­va­jiem kri­tē­ri­jiem jāpiemin arī tas, ka personīgā pieredze bieži vien ir iz­šķi­ro­šais faktors, kas nosaka, vai lie­to­tā­jam ope­rē­tājsis­tē­ma patīk vai ne. Protams, tas ir atkarīgs arī no lietotāja prasībām pret prog­ram­ma­tū­ru un no tā, kāpēc viņš to vispār izmanto. Lai gan pie­re­dzē­ju­ši sistēmu ad­mi­nis­tra­to­ri varētu novērtēt brīvības, ko piedāvā Linux, tajā pašā laikā tās bieži vien nebūs aktuālas vien­kār­šā­kiem tīmekļa vietņu ope­ra­to­riem, kuri meklē ope­rē­tājsis­tē­mu, kas viņiem der. No otras puses, ko­man­drin­das fani ne vienmēr uzskata Windows ad­mi­nis­trē­ša­nu ar GUI par pilnīgi lieku un par kaut ko, kas tikai patērē resursus un rada uzbrukuma punktu ļaunprog­ram­ma­tū­rām.

Beidzot šajā brīdī mēs vēlreiz izklāstām sva­rī­gā­kos kri­tē­ri­jus Windows un Linux no­vēr­tē­ša­nai un sa­lī­dzi­nā­ša­nai:

Windows Linux
Izmaksas Licenču maksa vienam lie­to­tā­jam Bez licences; atbalsta izmaksas atšķiras atkarībā no iz­pla­tī­ša­nas veida
Standarta darbība Grafiskā lietotāja saskarne Komandu rinda
At­tā­li­nā­ta piekļuve Termināla serveris/klients jāinstalē un jā­kon­fi­gu­rē Iebūvēts ri­si­nā­jums (termināls un apvalks)
Prog­ram­ma­tū­ra un funkcijas Atbalsta vis­pār­pie­ņem­tas prog­ram­mas; pieejamas Microsoft lie­to­jum­prog­ram­mas Ne visām prog­ram­mām ir Linux versijas; plašs iepriekš instalētu lie­to­jum­prog­ram­mu klāsts
Ap­ara­tū­ras atbalsts Jaunā aparatūra parasti ir paredzēta Windows Ap­ara­tū­ras draiveri Linux dis­tri­bū­ci­jām bieži vien ir pieejami vēlāk
Drošība Liels lietotāju kļūdu risks; integrētā saskarne var radīt drošības risku Standarta lietotāji nevar mainīt sistēmas pa­ma­tuz­stā­dī­ju­mus; zināmās ie­vai­no­ja­mī­bas tiek ātri novērstas
Atbalsts Visām versijām pieejams ilgter­mi­ņa atbalsts Atbalsts atšķiras atkarībā no iz­pla­tī­ša­nas veida un versijas
Do­ku­men­tā­ci­ja Sistēma un lie­to­jum­prog­ram­mas ir labi do­ku­men­tē­tas; API kom­po­nen­ti un datu formāti – mazāk Pieejams pilns sistēmas, API, bib­lio­tē­ku un lie­to­jum­prog­ram­mu avota kods; MAN un in­for­mā­ci­jas lapas

Kuru ri­si­nā­ju­mu iz­vē­lē­ties? Linux vai Windows?

Kon­fi­gu­rē­jot servera moduļus, ope­rē­tājsis­tē­mas izvēle ir ne­iz­bē­ga­ma — tomēr daudzi lietotāji šo lēmumu pieņem, bal­sto­ties uz ne­pa­rei­ziem pie­ņē­mu­miem. Piemēram, bieži tiek uzskatīts, ka servera sistēmai ir jāatbilst per­so­nā­la­jā datorā iz­man­to­ta­jai plat­for­mai. Patiesībā jūsu ierīcē in­sta­lē­ta­jai ope­rē­tājsis­tē­mai nav nozīmes, jo ad­mi­nis­tra­to­ri var pārvaldīt serveri at­tā­li­nā­ti, iz­man­to­jot pār­val­dī­bas rīkus, piemēram, Plesk, kas ir saderīgi gan ar Linux, gan ar Windows.

Ja izmaksas ir iz­šķi­ro­šais faktors, varētu šķist, ka Linux kā atvērtā koda prog­ram­ma­tū­ra vienmēr ir iz­de­vī­gāks serveru ri­si­nā­jums. Tomēr praksē tas lielām tīmekļa lie­to­jum­prog­ram­mām nav tik būtiski: atkarībā no dis­tri­bū­ci­jas var rasties izmaksas par parasti dārgu atbalstu vai spe­ciā­lis­tiem ar ne­pie­cie­ša­mo kom­pe­ten­ci.

Tomēr viens no Windows trūkumiem ir tā sa­rež­ģī­tais li­cen­cē­ša­nas modelis. Diskusijā par to, kura ope­rē­tājsis­tē­ma ir labāka serveriem – Linux vai Windows –, nav vien­no­zī­mī­ga uz­va­rē­tā­ja, jo abas ope­rē­tājsis­tē­mas atbalsta dažāda veida tīmekļa projektus. Lai gan Windows piedāvā uzlabotas funkcijas saziņai un darba plūsmas or­ga­ni­zē­ša­nai, Linux ir ne­pār­spē­ja­mas priekš­ro­cī­bas, dar­bo­jo­ties ar tīmekļa lie­to­jum­prog­ram­mām, piemēram, satura pār­val­dī­bas sistēmām.

Go to Main Menu