Objektu uz­gla­bā­ša­na un bloku uz­gla­bā­ša­na ir divas uz­gla­bā­ša­nas ar­hi­tek­tū­ras, kas būtiski atšķiras pēc struk­tū­ras, piekļuves un mērķa. Galvenā atšķirība starp objektu uz­gla­bā­ša­nu un bloku uz­gla­bā­ša­nu ir tā, ka pirmā uzglabā datus kā objektus ar me­ta­da­tiem, iz­man­to­jot API, bet otrā sadala datus ad­re­sē­ja­mos blokos, kurus pārvalda tieši caur ope­rē­tājsis­tē­mu.

Kas ir objektu un bloku uz­gla­bā­ša­na?

Objektu uz­gla­bā­ša­na ir moderna uz­gla­bā­ša­nas ar­hi­tek­tū­ra, kurā dati tiek uzglabāti kā objekti. Katrs objekts sastāv no fak­tis­ka­jiem datiem, me­ta­da­tiem un unikāla iden­ti­fi­ka­to­ra. Šie objekti tiek uzglabāti plaknā vārdu telpā. Tas nozīmē, ka visi uz­gla­bā­tie objekti ir or­ga­ni­zē­ti vienā līmenī. Nav hie­rar­his­kas struk­tū­ras, piemēram, mapes vai di­rek­to­ri­ji, kā failu sistēmās. Datu objekti objektu uz­gla­bā­ša­nā parasti ir pieejami, iz­man­to­jot HTTP bāzes API.

Bloku uz­gla­bā­ša­na, kā liecina nosaukums, sadala datus vienāda izmēra fiksētos blokos, katram no kuriem ir unikāla adrese. Katrs bloks satur tikai ne­ap­s­trā­dā­tus datus bez papildu me­ta­da­tiem vai konteksta in­for­mā­ci­jas. Sistēma, kas piekļūst šiem datiem – parasti ope­rē­tājsis­tē­ma vai vir­tua­li­zā­ci­jas platforma – ir atbildīga par uzglabāto datu struk­tū­ras un nozīmes in­ter­pre­tē­ša­nu. No ope­rē­tājsis­tē­mas viedokļa bloku uz­gla­bā­ša­na darbojas kā fizisks cietais disks vai SSD: to var sadalīt, formatēt un izmantot dažādām lie­to­jum­prog­ram­mām.

Objekta un bloka uz­gla­bā­ša­na īsumā

Turp­mā­ka­jā tabulā ir sniegts pārskats par gal­ve­na­jām at­šķi­rī­bām starp objektu uz­gla­bā­ša­nu un bloku uz­gla­bā­ša­nu, sa­lī­dzi­not tās tieši:

Funkcija Objektu uz­gla­bā­ša­na Bloku uz­gla­bā­ša­na
Datu struktūra Objekti ar me­ta­da­tiem Datu bloki bez konteksta
Piekļuve HTTP(S) (REST API) Tieši caur ope­rē­tājsis­tē­mu
Latence Augsta Zems
Mē­ro­go­ja­mī­ba Augsta (ideāla mākonim) Ie­ro­be­žo­ta, gal­ve­no­kārt lokāla vai caur SAN
Metadati Plašas, lietotāja definētas Gandrīz vai vispār nav
Lie­to­ša­nas gadījumi Dublējumi, mul­ti­vi­des, lielie dati Datu bāzes, ope­rē­tājsis­tē­mas, VM diski
Izmaksas Lētākas par TB lieliem datu apjomiem Dārgāks, īpaši augstas veikt­spē­jas sistēmām
Elastība Piemērota ne­struk­tu­rē­tiem datiem, kuriem piekļūst reti Piemērots struk­tu­rē­tiem, bieži iz­man­to­tiem datiem

Kā darbojas objektu un bloku uz­gla­bā­ša­na

Objektu uz­gla­bā­ša­na saglabā datus kā trīsda­ļī­gus objektus:

  • faktiskie lietotāja dati (piemēram, attēls vai video)
  • metadati (papildu in­for­mā­ci­ja, piemēram, izveides datums, faila tips vai pie­lā­go­tas birkas)
  • unikāls atslēgas kods, kas kalpo kā adrese

Šie objekti tiek glabāti plaknā vārdu telpā. Tehniskā ziņā tas ir vien­kār­šāk un labāk pie­lā­go­jams, jo nav ne­pie­cie­šams pārvaldīt sarežģītu di­rek­to­ri­ju struktūru. Piekļuve notiek, iz­man­to­jot HTTP protokolu, parasti caur REST API. Lie­to­jum­prog­ram­mas mi­jie­dar­bo­jas ar glabātuvi kā ar tīmekļa pa­kal­po­ju­mu. Daudzi mā­koņ­pa­kal­po­ju­mi, piemēram, Amazon S3 vai Google Cloud Storage, ir balstīti uz šo teh­no­lo­ģi­ju. Objekta glabātuve var būt izvietota visā pasaulē, ļaujot datiem atrasties vairākās vietās vien­lai­kus. Tas uzlabo gan kļūdu toleranci, gan globālo pie­eja­mī­bu.

Bloku uz­gla­bā­ša­na darbojas vairāk kā tra­di­cio­nāls disks vai cietais disks. Šajā gadījumā dati tiek sadalīti vienāda izmēra blokos, katram piešķirot adresi. Šie bloki nesatur metadatus. Tas nozīmē, ka ope­rē­tājsis­tē­mai vai augšējai lie­to­jum­prog­ram­mai (piemēram, failu sistēmai vai datu bāzei) ir jāzina, kuri bloki pieder kopā. Bloku uz­gla­bā­ša­na bieži tiek no­dro­ši­nā­ta, iz­man­to­jot uz­gla­bā­ša­nas tīklu (SAN) vai iSCSI tīkla protokolu. Tad uz­gla­bā­ša­na ope­rē­tājsis­tē­mai parādās kā lokāls disks, un to var sadalīt, formatēt un uzrakstīt kā parasti.

At­šķi­rī­bas un līdzības starp objektu uz­gla­bā­ša­nu un bloku uz­gla­bā­ša­nu

Lai gan objektu uz­gla­bā­ša­na un bloku uz­gla­bā­ša­na abas kalpo datu uz­gla­bā­ša­nas mērķiem, tās būtiski atšķiras struk­tū­ras, piekļuves un iz­man­to­ša­nas ziņā. Lielākā atšķirība ir datu or­ga­ni­zē­ša­nas veidā. Attiecībā uz latences laiku un veikt­spē­ju bloku uz­gla­bā­ša­nai ir dažas priekš­ro­cī­bas, jo tā nodrošina ātrāku piekļuvi bloku līmenī. Objektu uz­gla­bā­ša­na, savukārt, izceļas ar ska­lē­ja­mī­bu un ilgter­mi­ņa datu sa­gla­bā­ša­nu.

Abiem uz­gla­bā­ša­nas veidiem ir kopīgs tas, ka tie bieži tiek izmantoti mākoņvidē un, pa­tei­co­ties savām at­tie­cī­ga­jām spe­cia­li­zā­ci­jām, var efektīvi atbalstīt dažādas darba slodzes. Abi var būt daļa no jaukta uz­gla­bā­ša­nas pieejas. Turklāt, runājot par uz­ti­ca­mī­bu un kļūdu toleranci, abu teh­no­lo­ģi­ju modernās imple­men­tā­ci­jas piedāvā svarīgus me­hā­nis­mus, piemēram, rep­li­kā­ci­ju un re­dun­dan­ci. Kamēr bloku uz­gla­bā­ša­na ir vairāk orientēta uz veikt­spē­ju un tiešu kontroli, objektu uz­gla­bā­ša­na piedāvā elastīgu un rentablu ri­si­nā­ju­mu lieliem datu apjomiem. Mūsdienu IT vidēs abi uz­gla­bā­ša­nas veidi bieži tiek apvienoti, lai maksimāli izmantotu to at­tie­cī­gās priekš­ro­cī­bas.

Tipiski lie­to­ša­nas gadījumi

Objektu uz­gla­bā­ša­nas lie­to­ša­nas gadījumi

Objektu uz­gla­bā­ša­na bieži tiek izmantota dublējumu un ar­hi­vē­ša­nas ri­si­nā­ju­miem. Tās augstā mē­ro­go­ja­mī­ba un izmaksu efek­ti­vi­tā­te padara šo uz­gla­bā­ša­nas ri­si­nā­ju­mu ideālu ilgter­mi­ņa datu sa­gla­bā­ša­nai. Tas ir populārs arī satura piegādes tīklos (CDN), jo lielus mul­ti­vi­des failus var viegli un efektīvi izplatīt.

Vēl viens svarīgs lie­to­ša­nas gadījums ir liela apjoma datu, piemēram, žurnālu failu, sensoru datu vai video ierakstu, uz­gla­bā­ša­na, jo objektus var uzglabāt un apstrādāt ne­at­ka­rī­gi. Mūsdienu tīmekļa lietotnes un mobilās lietotnes arī izmanto objektu uz­gla­bā­ša­nu, lai uzglabātu lietotāju failus, attēlus un do­ku­men­tus.

Bloka uz­gla­bā­ša­nas lie­to­ša­nas gadījumi

Bloku uz­gla­bā­ša­na ir vēlamais ri­si­nā­jums datu bāzēm un transak­ci­ju sistēmām. Spēja tieši piekļūt blokiem nodrošina augstu veikt­spē­ju un zemu latences laiku. Šīs īpašības ir īpaši svarīgas lie­to­jum­prog­ram­mām, kurām vien­lai­kus ir ne­pie­cie­ša­ma bieža datu lasīšana un rak­stī­ša­na.

Virtuālās mašīnas un ope­rē­tājsis­tē­mas arī gūst labumu no bloku uz­gla­bā­ša­nas iz­man­to­ša­nas, jo tās ir atkarīgas no ātrās un uzticamas uz­gla­bā­ša­nas. Pat tra­di­cio­nā­la­jos datu centros, kur de­ter­mi­nis­tis­ka veikt­spē­ja ir ļoti svarīga, bloku uz­gla­bā­ša­na joprojām tiek plaši izmantota.

Priekš­ro­cī­bas un trūkumi

Tiešā sa­lī­dzi­nā­ju­mā starp objektu uz­gla­bā­ša­nu un bloku uz­gla­bā­ša­nu priekš­ro­cī­bas un trūkumi spēlē svarīgu lomu.

Objektu uz­gla­bā­ša­na piedāvā augstu mē­ro­go­ja­mī­bu, vieglu in­teg­rā­ci­ju, iz­man­to­jot tīmekļa API, un iespēju uzglabāt plašus metadatus par katru objektu. Tas padara to īpaši piemērotu ne­struk­tu­rē­tiem datiem un mākonī bāzētām lie­to­jum­prog­ram­mām. Tomēr piekļuve ir sa­lī­dzi­no­ši lēna, tāpēc objektu uz­gla­bā­ša­na nav tik piemērota lie­to­jum­prog­ram­mām, kurām ir svarīga zema latence.

Bloku uz­gla­bā­ša­na, no otras puses, piedāvā ie­vē­ro­ja­mi mazāku latences laiku un īpaši ie­spai­dī­gu veikt­spē­ju. Tieša in­teg­rā­ci­ja ar vir­tuā­la­jām mašīnām vai kon­tei­ne­riem padara bloku uz­gla­bā­ša­nu par pirmo izvēli tra­di­cio­nā­la­jām IT in­fras­truk­tū­rām. Tomēr tas ir saistīts ar augstākām izmaksām un mazāku elastību, ap­strā­dā­jot lielus, iz­klie­dē­tus datu kopumus.

Go to Main Menu