Domēnu tirgū ir daudz lietotāju, kas ieņem daudz­so­lo­šas adreses. Ja šie domēnu vārdi ir preču zīmju nosaukumi, tie varētu pārkāpt likumu. Šo praksi, ko bieži uzskata par ne­li­ku­mī­gu, interneta vidē parasti dēvē par ki­ber­kap­rē­ša­nu.

Ki­berskvo­tē­ša­nas jēdziens un veidi

Kamēr domēnu sagrābēji mērķē uz ne­aiz­sar­gā­tiem terminiem, ki­ber­kap­rā­ji kon­cen­trē­jas tieši uz preču zīmēm un īpaš­vār­diem. Juridiski aiz­sar­gā­tu terminu re­ģis­trē­ša­nas mērķis domēna vārdā ir tos pārdot fak­tis­ka­jam tiesību īpaš­nie­kam par augstāku nodošanas maksu.

Ki­berskvo­tē­ša­nu dēvē arī par zīmola vai nosaukuma pār­mā­cī­ša­nu, atkarībā no preču zīmes aiz­sar­dzī­bas veida. Ja strī­dī­ga­jā domēnā ir iekļauts mūziķu, sportistu, te­le­vī­zi­jas zvaigžņu vai citu slavenību vārds vai tā daļa, rodas abu minēto prakšu pār­klā­ša­nās.

Lai izdarītu spiedienu uz tiesību īpaš­nie­kiem, daudzi no šiem domēniem tiek izmantoti ļaun­prā­tī­giem mērķiem. Piemēram, tajos tiek publicēts saturs, kas attēlo attiecīgo uzņēmumu vai personu negatīvā gaismā.

Īpašs ki­ber­kap­rāp­ša­nas veids ir ti­pog­rā­fis­ko kļūdu iz­man­to­ša­na, kurā zīmola nosaukuma domēnos tīši tiek pieļautas ti­pog­rā­fis­kas kļūdas, lai pie­sais­tī­tu ap­mek­lē­tā­jus.

Tip

Ki­berskvo­tē­ša­nu bieži piemin vienā elpas vilcienā ar domēnu sa­grāb­ša­nu. Domēnu sa­grāb­ša­na ir interneta domēnu re­ģis­trē­ša­na, kuras mērķis ir īpašnieka tiesību ienesīga tā­lākpār­do­ša­na, nevis per­so­nis­ka iz­man­to­ša­na. Domēnu sa­grāb­ša­nā parasti izvairās no konkrētu produktu vai pa­kal­po­ju­mu no­sau­ku­miem, lai iz­vai­rī­tos no kon­flik­tiem ar tiesību īpaš­nie­kiem. Tā ap­akš­veids ir tā saucamā domēnu pār­tver­ša­na, kuras mērķis ir pēc iespējas ātrāk nopirkt beigušos domēnus (t. i., domēnus, kuru derīguma termiņš drīz beigsies). Atšķirībā no kiber-squatting, domēnu sa­grāb­ša­na parasti neaizskar preču zīmju tiesības.

Domēna vārdu tiesības Ap­vie­no­ta­jā Karalistē

Ap­vie­no­ta­jā Karalistē nav skaidri definētu tiesību aktu par interneta domēnu no­sau­ku­miem, jo lielākā daļa tiesiskā re­gu­lē­ju­ma balstās uz lī­gum­tie­sī­bām. Kad jūs ie­gā­dā­ja­ties domēnu un piekrītat ju­ri­dis­ka­jiem no­tei­ku­miem un no­sa­cī­ju­miem, tie parasti uzliek jums pienākumu ievērot strīdu iz­šķir­ša­nas politiku, piemēram, ICANN Vienoto strīdu iz­šķir­ša­nas politiku (UDRP). Ja kāds apgalvo, ka jūs iz­man­to­jat domēnu kaitīgiem mērķiem, un šī persona uzvar tiesā, domēna nosaukums var tikt nodots šīs personas rīcībā.

Ja re­ģis­trē­jat domēna vārdu, kas ir līdzīgs kāda cita domēna vārdam, to var uzskatīt par „krāpšanas līdzekli”. Ja Ap­vie­no­tās Ka­ra­lis­tes tiesa atzīs, ka domēna vārds pārkāpj in­te­lek­tuā­lā īpašuma tiesības, domēna īpaš­nie­kam var nākties nodot domēna vārdu, kā arī at­lī­dzi­nāt visus zau­dē­ju­mus un izdevumus.

Dažās valstīs, piemēram, ASV, kurā ir spēkā Likums par pa­tē­rē­tā­ju aiz­sar­dzī­bu pret domēnu vārdu ne­li­ku­mī­gu re­ģis­trē­ša­nu (ACPA), ir pieņemti kon­krē­tā­ki domēnu vārdu likumi, kas preču zīmju īpaš­nie­kiem piešķir konkrētas ju­ri­dis­kas tiesības.

Sociālie tīkli un domēnu spe­ku­lā­ci­ja

Sociālo tīklu vietnes, piemēram, „Facebook“ un „Twitter“, turpina iegūt arvien lielāku po­pu­la­ri­tā­ti, un tas ir iz­rai­sī­jis jauna veida domēnu spe­ku­lā­ci­ju, kurā citi reģistrē ar preču zīmēm aiz­sar­gā­tus zīmolus vai no­sau­ku­mus. Tagad šīs vietnes ir no­tei­ku­šas, ka šāda rīcība ir to lie­to­ša­nas noteikumu pārkāpums. Sentlui­sas „Cardinals“ komandas me­ne­dže­ris Tonijs La Russa uz savas ādas pār­lie­ci­nā­jās, cik postoša var būt domēnu spe­ku­lā­ci­ja. Kāds re­ģis­trē­ja Twitter kontu, iz­man­to­jot viņa vārdu, un publicēja daudzus aiz­ska­ro­šus statusu at­jau­ni­nā­ju­mus ar mērķi sabojāt viņa re­pu­tā­ci­ju. Viņš bija pirmā slavenība, kas iesniedza prasību pret šo vietni, vēlāk to gan atsaucot.

Facebook ir stingrs arī attiecībā uz preču zīmju pār­kā­pu­miem. Preču zīmju īpaš­nie­kiem ir jāziņo par jebkādiem ne­li­ku­mī­giem profiliem, tiklīdz tie tiek pamanīti. Vēl viens pasākums, lai novērstu domēnu spe­ku­lā­ci­ju, ir au­ten­ti­fi­kā­ci­ja ar mobilo tālruni, kuras ietvaros lie­to­tā­jam ir jā­ap­stip­ri­na savs konts pa tālruni, lai saņemtu lie­to­tājvār­du.

Lūdzu, ņemiet vērā ju­ri­dis­koat­ru­nu saistībā ar šo rakstu.

Go to Main Menu