Kas ir NIS2? Viss, kas jums jāzina par ES kiberdrošības direktīvu
NIS2 direktīva ir ES direktīva, kas, ieviešot stingrākus noteikumus, stiprina Eiropas dalībvalstu un uzņēmumu kibernoturību. Tā paredz drošības pasākumu īstenošanu, lai uzlabotu IT aizsardzību, kā arī drošības pārbaudes un ātrus ziņošanas kanālus par kiberdrošības incidentiem. Lai gan Apvienotā Karaliste šo direktīvu neievieš, jo vairs nav saistīta ar ES tiesību aktiem, ir lietderīgi par to zināt, ja veicat uzņēmējdarbību ES teritorijā.
Kas ir NIS2 direktīva?
Eiropas Savienības NIS2 direktīvas mērķis ir uzlabot dalībvalstu būtisko un svarīgo infrastruktūru noturību pret kiberdrošības draudiem. Saīsinājums NIS2 nozīmē „Tīklu un informācijas drošība 2”. Kad tā stājās spēkā 2023. gada 16. janvārī, tā aizstāja iepriekšējo NIS1 direktīvu, kas jau bija izraisījusi pārmaiņas pieejā IT drošībai.
Lai nodrošinātu maksimālu aizsardzību gan ES dalībvalstu privātajā, gan publiskajā sektorā, jaunā NIS2 direktīva ievieš visaptverošākus un stingrākus noteikumus plašākai mērķa grupai. Tādējādi jaunajiem noteikumiem ir jānodrošina lielāka kibernoturība un efektīvāka rīcība pret kiberdrošības draudiem un drošības pārkāpumiem. NIS2 mērķis ir arī nodrošināt, ka būtiskas iestādes, kas iedzīvotājus apgādā ar dzīvei nepieciešamajām precēm vai pakalpojumiem, krīzes gadījumā ir aizsargātas pret darbības pārtraukumiem un traucējumiem.
NIS2 galvenais mērķis ir labāk sagatavot uzņēmumus pret kiberuzbrukumiem un efektīvi un ātri reaģēt uz IT traucējumiem. Tādējādi vienotāka drošības stratēģija ES dalībvalstīs ES teritorijā nodrošinās iespējami augstāko kiberdrošības līmeni gan valstu, gan starptautiskā līmenī. Visām dalībvalstīm ir jātransponē direktīva savos tiesību aktos, kas attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas jaunie noteikumi.
Kādas izmaiņas ievieš NIS2 direktīva?
Pienākums īstenot Direktīvu par kiberdrošības stiprināšanu (NIS2UmsuCG) rada plaša mēroga izmaiņas 18 dažādās nozarēs. Cita starpā, par būtiskiem ir atzīti vairāk nekā divas reizes vairāk nozaru, un ir pastiprināti sodi par neatbilstību. Turklāt atbildību uzņemsies arī uzņēmumu vadītāji.
Piemēram, Vācijā, Spānijā, Itālijā un Francijā NIS2 direktīva ietekmēs tūkstošiem uzņēmumu. Vācijā jaunajai direktīvai būs jāatbilst līdz pat 40 000 uzņēmumiem, bet Itālijā – apmēram 50 000 uzņēmumiem. Spānijā jaunā direktīva attieksies uz aptuveni 25 000 uzņēmumiem, savukārt Francijā tā skars vairāk nekā 10 000 uzņēmumu.
Šeit ir pārskats par visām izmaiņām, ko ieviesa NIS2 direktīva:
- Būtisko jomu loka paplašināšana: NIS2 kā būtiskas klasificē vēl vairāk nozaru.
- Stingrāki sodi: Direktīva ievērojami palielina sodus par pārkāpumiem
- Vadības atbildība: vadītājiem tagad ir tieša atbildība par kiberdrošības prasību ievērošanu.
- Piemērošanas jomas paplašināšana: NIS2 direktīva attiecas uz uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieki vai kuru apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro, kā arī uz dažiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma.
- Nepieciešamība veikt visaptverošas riska analīzes: Uzņēmumiem ir pienākums veikt rūpīgas riska analīzes.
- Obligāta riska un drošības pārvaldība: Riska pārvaldībai un drošības pasākumiem tiek piemērotas stingras prasības. Dažādi aizsardzības pasākumi, piemēram, iekļūšanas testi, aparatūras ugunsmūri un dublējumu stratēģijas, ir obligāti.
- Obligāta krīzes pārvaldība: drošības incidentu gadījumā ir nepieciešamas ātras un efektīvas krīzes pārvaldības stratēģijas, komunikācijas kanāli un ziņošanas sistēmas.
- Esošo drošības protokolu izmantošana: Uzņēmumi var izmantot esošos drošības standartus no regulētajām nozarēm kā atsauci.
Uz ko attiecas NIS2 direktīva?
NIS2 nošķir uzņēmumus paplašinātajā būtiskajā kategorijā un pilnīgi jaunajā svarīgajā kategorijā. Tas tieši attiecas uz uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieki vai kuru gada apgrozījums ir 10 miljoni eiro vai vairāk. Turklāt uzņēmumi var tikt iekļauti NIS2 darbības jomā neatkarīgi no to lieluma, ja to darbības pārtraukums rada sistēmiskus riskus. “Būtiskā” kategorija ietver uzņēmumus no vienpadsmit nozarēm, tostarp jo īpaši kritiskās infrastruktūras uzņēmumus, kas ir vitāli svarīgi valdībai un sabiedrībai. Savukārt “svarīgā” kategorija attiecas uz septiņām sistēmiski svarīgām nozarēm.
Būtiskās nozares un uzņēmumi
- Enerģētika
- Ūdensapgāde
- Transports
- Banku darbība
- Finanšu tirgus infrastruktūras
- Veselības aprūpe
- Kosmoss
- Kanalizācija
- Valsts pārvalde
- Digitālā infrastruktūra
- IKT pakalpojumu pārvaldība (B2B)
Nozīmīgākās nozares un uzņēmumi
- Pasta un kurjerpasta pakalpojumi
- Atkritumi
- Ķīmiskā rūpniecība
- Pārtikas piegāde
- Digitālo pakalpojumu sniedzēji
- Rūpniecība (pārstrāde / ražošana)
- Pētniecība (pēc izvēles)
Kādas saistības attiecas uz uzņēmumiem?
Saskaņā ar NIS2 uzņēmumiem ir jāievēro stingras prasības un jāpielāgojas būtiskām izmaiņām. Tās ietver:
| Pienākumi | Pasākumi |
|---|---|
| Riska pārvaldība un darbības nepārtrauktības pārvaldība (§30, 31) | Šifrēšana, daudzfaktoru autentifikācija, kriptogrāfija, kiberhigiēna, lomu piešķiršana un piekļuves kontrole, dublējumu pārvaldība un sistēmas atjaunošana, piegādes ķēdes drošība un riska analīzes ir obligātas. Minimālās prasības atšķiras atkarībā no uzņēmuma lieluma, pateicoties „izmēra ierobežojuma” noteikumam. |
| Ziņošanas un paziņošanas pienākumi (§32, 35) | Par būtiskiem drošības incidentiem iestādēm jāziņo 24 stundu laikā. Sākotnējie novērtējumi jāiesniedz 72 stundu laikā. Detalizēts galīgais ziņojums jāiesniedz viena mēneša laikā. |
| Reģistrācijas pienākumi (§33, 34) | Ietekmētās organizācijas un domēna vārdu reģistra pakalpojumu sniedzējiem informācija jāiesniedz atbildīgajām iestādēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc NIS2 stāšanās spēkā. Ja reģistrācijas pienākums netiek izpildīts, to var izpildīt arī CSIRT (datoru drošības incidentu reaģēšanas komanda). |
| Apstiprināšanas, uzraudzības un apmācības pienākumi vadītājiem (§38) | Vairs nepietiek ar to, ka vadība deleģē drošības pasākumus. Vadībai ir aktīvi jāapstiprina nepieciešamie pasākumi, un tai daļēji ir pienākums nodrošināt apmācību. |
| Uzraudzības un izpildes pasākumi (§61, 62) | Paredzams, ka viena no CSIRT darbosies kā uzraudzības iestāde, kas pārrauga atbilstību nepieciešamajiem pasākumiem. Ne ātrāk kā trīs gadus pēc NIS2 stāšanās spēkā uzraudzības iestādei ir tiesības pieprasīt pierādījumus par pienākumu izpildi. Tuvas briesmas gadījumā var tikt noteikti pasākumi. |
Lai jau agrīnā posmā izpildītu savas saistības kā uzņēmums, uz kuru attiecas šie noteikumi, jums jāveic šādi pasākumi:
- FAKTISKĀS SITUĀCIJAS un MĒRĶA analīze: Pārbaudiet, vai uz jums attiecas NIS2 prasības, un nosakiet uzņēmuma kibernoturības pašreizējo stāvokli, kā arī potenciālās jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
- Īstenošana: visām informācijas sistēmām ir jāievieš riska analīze un drošības koncepcijas.
- Novērtēšana: Jūsu uzņēmuma riska pārvaldības metožu efektivitāte ir regulāri jāpārskata.
- Izstrāde: Obligāti jāizstrādā koncepcija drošības incidentu risināšanai.
- Datu dublēšana un krīzes pārvaldība: Ir jāievieš pasākumi datu dublēšanai un krīzes pārvaldībai.
- Ziņošanas sistēma: Jāizveido efektīva ziņošanas sistēma par drošības incidentiem.
- Apmācība: Darbinieki ir regulāri jāapmāca.
- Piegādes ķēdes drošība: Jānodrošina piegādes ķēdes drošība.
Kas notiks, ja NIS2 netiks ieviests?
Uzņēmumiem, kas neievieš noteiktos pasākumus, draud ievērojamas naudas sodas (§65). Saskaņā ar NIS2 uzraudzības iestādēm ir piešķirtas plašas uzraudzības, kontroles un norādījumu sniegšanas pilnvaras, tostarp tiesības nodrošināt termiņu ievērošanu. Turklāt vadītāji uzņemas ievērojami lielāku atbildību par aizsardzības un drošības pasākumiem, un pārkāpumu vai nolaidības gadījumā viņiem var tikt piemērota personiska atbildība (§38, §61).
Kad stājas spēkā NIS2 direktīva?
2022. gada 14. decembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu (ES) 2022/2555, kas pazīstama kā NIS2 direktīva. Tā ievieš plašas izmaiņas eIDAS regulā (ES) Nr. 910/2014 un EECC direktīvā (ES) 2018/1972. Tā oficiāli stājās spēkā 2023. gada 16. janvārī, aizstājot NIS direktīvu. Visām ES dalībvalstīm tā jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 17. oktobrim.
Dažādās valstīs par direktīvas īstenošanas vadību atbild dažādas iestādes. Piemēram, Francijā īstenošanas pasākumus vada ANSSI (Valsts informācijas sistēmu drošības aģentūra), kas ir pat izveidojusi digitālo pakalpojumu „Mon Espace NIS 2“, kura mērķis ir palīdzēt organizācijām direktīvas īstenošanā. Vācijā par to atbild BSI (Federālā informācijas drošības biroja), bet Spānijā CCN-CERT (Nacionālais kriptoloģijas centrs) uzrauga kiberdrošības pasākumus un nodrošina atbilstību.