Kas ir „tail­ga­ting“ un kā pasargāt savu uzņēmumu

Aiz­sar­dzī­ba pret ki­be­ruz­bru­ku­miem ir kļuvusi par IT drošības galveno uzmanības objektu, aizēnojot citus draudus, piemēram, „tail­ga­tin­gu“. Tomēr ir svarīgi at­ce­rē­ties, ka var tikt ap­drau­dē­ta arī fiziskā drošība. Jo īpaši „tail­ga­ting“ rada ie­vē­ro­ja­mu ap­drau­dē­ju­mu. Atšķirībā no krāpšanas, „tail­ga­ting“ uzbrukumi notiek bezsaistē un neizmanto modernas teh­no­lo­ģi­jas. Tomēr tie var būt tikpat kaitīgi.

Kas ir pārāk tuvu braukšana?

Tāpat kā pikšķe­rē­ša­na, vishing un smishing, arī „tail­ga­ting“ ir sociālās in­že­nie­ri­jas veids. Šāda veida uzbrukumā persona, kurai nav atļauts šķērsot drošības ieeju vai kon­trolpun­ktu, cieši seko personai, kurai ir šāda atļauja, lai iekļūtu ie­ro­be­žo­tas piekļuves zonā. Termins „tail­ga­ting“ sākotnējā nozīmē attiecas uz trans­por­tlī­dzek­li, kas cieši seko citam trans­por­tlī­dzek­lim.

Sociālās in­že­nie­ri­jas kontekstā termins „tail­ga­ting” apzīmē situāciju, kad kāds cieši seko citai personai, kurai ir atļauts ieiet ie­ro­be­žo­tas piekļuves zonā, kurā šis cilvēks vēlas iekļūt. Paliekot tuvu šai personai un ieejot zonā tieši aiz viņas, šāds cilvēks spēj apiet drošības pasākumus, netiekot pamanīts. Šāda veida uzbrukumi var notikt biroju ēkās, datu centros, slimnīcās un citās vidēs, kurās drošība ir īpaši svarīga. Šāda uzbrukuma mērķis ir nozagt kon­fi­den­ciā­lu in­for­mā­ci­ju vai instalēt ļaun­prā­tī­gu prog­ram­ma­tū­ru.

Kā tiek veikti „tail­ga­ting“ uzbrukumi?

„Tail­ga­ting“ uzbrukumi parasti ir vienkārši un balstās uz paredzamu cilvēku uzvedību, piemēram, uz to, ka kāds pie­klā­jī­bas dēļ tur durvis atvērtas. Bieži vien uzbrucēji uzsāk īsu sarunu ar personu, kurai vēlas sekot, lai radītu uzticības iespaidu. „Tail­ga­ting“ būtībā ir krāpšanas veids, kas izmanto cilvēka uzticīgo dabu. Turpmāk ir ap­rak­stī­ti galvenie soļi, kas parasti ir saistīti ar šādu uzbrukumu:

1. Mērķa no­teik­ša­na: uzbrucējs izvēlas ēku vai te­ri­to­ri­ju, kurā vēlas iekļūt.
2. Iekļaujas vidē: persona uzvedas tā, lai radītu iespaidu, ka viņai tur ir sava vieta.
3. Izmanto izdevību: persona gaida, līdz pil­nva­ro­ta persona atver durvis.
4. Iegūst piekļuvi: nonākot drošības zonā, uzbrucējs var veikt dažādas kaitīgas darbības.

Ir svarīgi at­ce­rē­ties, ka „tail­ga­ting“ metodes ir tikpat daudz­vei­dī­gas, cik drosmīgas, un tās var ie­vē­ro­ja­mi at­šķir­ties atkarībā no mērķa. Visbiežāk iz­man­to­tās taktikas ir:

• Aiz­mār­šī­gais dar­bi­nieks: uzbrucējs izliekas, ka ir aizmirsis savu piekļuves karti, un lūdz dar­bi­nie­kam ielaist viņu ēkā.
• Ārkārtas situācija: persona izliekas, ka viņai ir ārkārtas situācija, lai iegūtu piekļuvi upura mobilajai ierīcei. Kad tālrunis ir viņu rīcībā, viņi to novirza uz ļaun­prā­tī­gām tīmekļa vietnēm, kur tiek le­ju­pie­lā­dē­ta ļaunprog­ram­ma­tū­ra, piemēram, spiegprog­ram­ma­tū­ra.
• Pie­gā­dā­tājs: persona izliekas par pie­gā­dā­tā­ju. Nesot smagus vai apjomīgus priekš­me­tus, tā gaida, lai kāds turētu durvis atvērtas.
• Prak­ti­kants: Iebrucējs izliekas par jaunu dar­bi­nie­ku uzņēmumā un rīkojas tā, it kā meklētu konkrētu biroju.
• Aiz­ņem­tais cilvēks: persona izliekas, ka runā pa tālruni vai izmanto citu veidu uzmanības novēršanu, lai radītu iespaidu, ka ir aizņemta un pieder pie or­ga­ni­zā­ci­jas vai iestādes.
• Ap­mek­lē­tājs: persona apgalvo, katai ir tikšanās ar reālu dar­bi­nie­ku, un, pa­ma­to­jo­ties uz uz­ti­cē­ša­nos, tiek ielaista ēkā.
• Viltus iden­ti­tā­te: iz­man­to­jot viltotu vai nozagtu personu apliecību, iebrucējs mēģina apmānīt apsardzes personālu vai elek­tro­nis­kās drošības sistēmas.
• Novēršana: Līdzgait­nieks novērš apsardzes personāla vai dar­bi­nie­kuuzmanību, kamēr vainīgais ielaužas ēkā.

Piemērs, kā darbojas pārāk tuvu braukšana

Izskatot konkrētu piemēru, ir viegli saprast, cik efektīva un bīstama var būt pārāk tuva sekošana, it īpaši tad, ja cilvēki neievēro drošības no­tei­ku­mus vai neapšauba citu cilvēku motīvus. Turpmāk minētais piemērs parādīs, cik svarīgi ir vienmēr ievērot pie­sar­dzī­bu noteiktās ēkas zonās. Tas palīdzēs novērst šādu uzbrukumu notikšanu.

Lielas bankas galvenajā mītnē ir uz­stā­dī­tas jaunākās drošības teh­no­lo­ģi­jas, un pie galvenās ieejas dežurē apsargs. Uzbrucējs, kurš izmanto „tail­ga­ting“ taktiku, ir iz­vē­lē­jies šo ēku par mērķi un vēlas iekļūt bankas iekšējās sistēmās, lai nozagtu kon­fi­den­ciā­lu in­for­mā­ci­ju. Uzbrucējs jau ir no­skaid­ro­jis, ka katru ce­tur­tdie­nu galvenajā mītnē ierodas ārējie IT spe­ciā­lis­ti, lai veiktu apkopes darbus. Uzbrucējs iegūst formu, kas līdzinās IT spe­ciā­lis­tu formai, un izgatavo viltotus do­ku­men­tus un personu ap­lie­cī­bas.

Nākamajā dienā uzbrucējs ierodas bankas galvenajā mītnē. Lai iz­ska­tī­tos ticami, viņš līdzi nes ins­tru­men­tu kasti. Pie ieejas viņš sastopas ar īstu IT tehniķu grupu. Iz­man­to­jot izdevību, viņš pie­vie­no­jas viņiem, iz­lie­ko­ties par komandas locekli. Vizuāli ie­kļau­jo­ties IT tehniķu grupā, viņš spēj iekļūt bankā, neviens to nepamanot vai neapturot, jo viņš seko citiem. Ēkas iekšienē viņš lūdz dar­bi­nie­kam norādīt ceļu uz konkrētu serveru telpu, ap­gal­vo­jot, ka ir jauns komandas loceklis. Dar­bi­nieks parāda ceļu. Serveru telpā persona pieslēdz savu klēpjda­to­ru un sāk izgūt kon­fi­den­ciā­lus datus. Kad ir savākta pie­tie­ka­ma in­for­mā­ci­ja, viņš pamet ēku ne­pa­ma­nīts. Iz­man­to­jot vienkāršu „tail­ga­ting” taktiku, uzbrucējs spēja diskrēti iegūt fizisku piekļuvi augstas drošības zonai un nozagt vērtīgus datus.

Kā pasargāt savu uzņēmumu no ne­at­ļau­tas piekļuves

Lai efektīvi novērstu „tail­ga­ting“ uz­bru­ku­mus, nepietiek ar vienīgi teh­nis­ka­jiem ri­si­nā­ju­miem. „Tail­ga­ting“ tiek uzskatīts par 8. slāņa problēmu, kas nozīmē, ka šāda veida drošības ap­drau­dē­ju­ma gadījumā vis­lie­lā­ko risku rada cilvēka kļūdas. Tāpēc ir ļoti svarīgi ieviest arī pasākumus, lai veicinātu dar­bi­nie­ku in­for­mē­tī­bu. Tur­pi­nā­ju­mā ir minētas dažas lietas, ko varat darīt, lai aiz­sar­gā­tu savu uzņēmumu:

• Apmācība: Dar­bi­nie­ki jāinformē par „tail­ga­ting” ra­dī­ta­jiem riskiem un jāapmāca, kā sav­lai­cī­gi atpazīt šādus uz­bru­ku­mus.
• Kameras: No­vē­ro­ša­nas kameras var atturēt no­ziedz­nie­kus, kā arī nodrošina iespēju izmeklēt „tail­ga­ting” uz­bru­ku­mus pēc to no­tik­ša­nas.
• Div­pa­kāp­ju au­ten­ti­fi­kā­ci­ja: sistēma, kas prasa gan iden­ti­fi­kā­ci­jas karti, gan PIN kodu vai bio­met­ris­ko pazīmi (piemēram, pirksta no­spie­du­mu), var samazināt „tail­ga­ting” risku.
• Fiziskās barjeras: Turniketi, gaisa slūžas vai rotējošie vārti, kas ļauj ieiet tikai vienai personai vien­lai­kus, no­ziedz­nie­kiem apgrūtina piekļuvi kādai vietai ne­pa­ma­nī­tiem.
• Ap­mek­lē­tā­ju pār­val­dī­ba: Viesi un ārējie pa­kal­po­ju­mu sniedzēji jā­re­ģis­trē, ienākot ēkā, un tiem jāvalkā ap­mek­lē­tā­ja iden­ti­fi­kā­ci­jas karte, kas ir redzama jebkurā brīdī.
• Regulāras drošības pārbaudes: regulāru drošības pasākumu pārbaužu un testu veikšana palīdz iden­ti­fi­cēt ie­spē­ja­mās vājās vietas.

Lai efektīvi aiz­sar­gā­tos pret „tail­ga­ting”, ir svarīgi no­dro­ši­nāt arī IT sistēmu drošību. Tas ietver regulāru prog­ram­ma­tū­ras at­jau­ni­nā­ša­nu, dublējumu veikšanu saskaņā ar 3-2-1 dublējumu principu un drošu paroli iz­man­to­ša­nu.