Kā var uzlabot paroles drošību?

Paroles ir mūsu digitālo iden­ti­tā­šu atslēgas. Droša parole ir pirmā aiz­sar­dzī­bas līnija pret ki­ber­no­ziedz­nie­kiem. Tomēr sta­tis­ti­ka liecina, ka 36 % Ap­vie­no­tās Ka­ra­lis­tes res­pon­den­tu izmanto vienu un to pašu paroli 5 līdz 10 vietnēs un ka 35 % atzina, ka maina savas paroles katru dienu vai vairākas reizes nedēļā.

Kādas ir prasības attiecībā uz paroles drošību?

Daudzi cilvēki joprojām izmanto vājas vai viegli uzminamas paroles. Lai no­dro­ši­nā­tu augstu paroles drošības līmeni, ir jāņem vērā vairāki faktori. Drošas paroles izvēle un paroles pār­val­dnie­ka iz­man­to­ša­na var tikt uz­ska­tī­tas par paroles drošības pa­ma­tas­pek­tiem.

Kas padara paroles drošas?

Lai gan drošas paroles vien nevar no­dro­ši­nāt absolūtu aiz­sar­dzī­bu pret ki­ber­no­ziedz­nie­ku uz­bru­ku­miem, drošas paroles izveide joprojām ir ļoti svarīga, lai aiz­sar­gā­tu jūsu kontus. Lietotāji var pārbaudīt, vai viņu izvēlētā parole ir droša, ņemot vērā vairākus kri­tē­ri­jus:

• Garums: Paroles garumam ir izšķiroša nozīme, jo garākas paroles ir ek­spo­nen­ciā­li grūtāk uzlauzt nekā īsākas. Drošai parolei jābūt vismaz 12–16 rakstzī­mes garai.

• Sa­rež­ģī­tī­ba: Drošai parolei jāietver lielie un mazie burti, cipari un speciālie simboli, piemēram, @, # vai $. Šī dažādība padara paroles at­mi­nē­ša­nu grūtāku gan cilvēkiem, gan au­to­ma­ti­zē­tiem rīkiem.

• Ne­pa­re­dza­mī­ba: iz­vai­rie­ties no vien­kār­šiem modeļiem vai at­pa­zīs­ta­miem vārdiem parolēs, jo ki­ber­no­ziedz­nie­ki bieži izmanto vārdnīcu uz­bru­ku­mus, pārbaudot iz­pla­tī­tā­kās paroles.

• Uni­ka­li­tā­te: ne­iz­man­to­jiet vienu un to pašu paroli vairākos pa­kal­po­ju­mos un plat­for­mās. Tā vietā iz­man­to­jiet unikālas paroles katram tīmekļa pa­kal­po­ju­mam.

• Regulāras at­jau­ni­nā­ša­nas: īpaši kritisku pa­kal­po­ju­mu gadījumā regulāra paroles at­jau­ni­nā­ša­na var samazināt risku, ka ie­priek­šē­ji drošības pārkāpumi tiks izmantoti ļaun­prā­tī­gi.

Pareizā paroles pār­val­dnie­ka izvēle

Paroles pār­val­dnie­ki ir praktiski rīki sarežģītu parolju ģe­ne­rē­ša­nai un drošai gla­bā­ša­nai. Iz­vē­lo­ties piemērotu paroles pār­val­dnie­ku, pār­lie­ci­nie­ties, ka tas atbalsta pilnīgu šifrēšanu un piedāvā tādas funkcijas kā brī­di­nā­ju­mi par datu noplūdi vai drošības pārbaudes. Regulāri at­jau­ni­nā­ju­mi ir vēl viens uzticama paroles pār­val­dnie­ka rādītājs.

Lielākie paroles noplūdes gadījumi pēdējos gados

Katru dienu mēs uzticam uz­ņē­mu­miem un teh­no­lo­ģi­jām milzīgus apjomus kon­fi­den­ciā­lu datu, un parasti vienīgais aiz­sar­dzī­bas līdzeklis ir paroles — šķiet, ka to neuzskata par pie­tie­ka­mi nopietnu aiz­sar­dzī­bas līdzekli . To skaidri liecina ne­skai­tā­mie datu noplūdes gadījumi pēdējā laika tīmekļa vēsturē. Ki­ber­no­ziedz­nie­ki ir atkārtoti ieguvuši piekļuvi lietotāju datiem, iz­man­to­jot tādus pa­ņē­mie­nus kā ļaunprog­ram­ma­tū­ras, pikšķe­rē­ša­nas e-pastus vai bruto spēka uz­bru­ku­mus, tādējādi nozogot kon­fi­den­ciā­lus lietotāju datus. Tur­pi­nā­ju­mā ir sniegts pārskats par dažiem no no­zī­mī­gā­ka­jiem in­ci­den­tiem:

• LinkedIn (2012, 2016): 2012. gadā tika uzlauzts LinkedIn, kā rezultātā tika nozagti vairāk nekā 6,5 miljoni hashētu paroli. 2016. gadā tumšajā tīmeklī parādījās vēl 117 miljoni šī uz­lau­ša­nas rezultātā iegūtu pie­teik­ša­nās datu.
• Yahoo (2013, 2014): Viens no lie­lā­ka­jiem drošības pār­kā­pu­miem, kāds jebkad ir skāris Yahoo. Laikā no 2013. līdz 2014. gadam tika kom­pro­mi­tē­ti kopumā trīs miljardi kontu, tostarp lie­to­tājvār­di, paroles un drošības jautājumi.
• Adobe (2013): Drošības pārkāpuma laikā tika nozagti vairāk nekā 150 miljoni Adobe lietotāju kontu, un daudzas paroles bija slikti šifrētas.
• Facebook (2019): Facebook atklāja, ka miljoniem lietotāju paroli uzglabāja nešifrētā veidā uz iekšējiem serveriem. Lai gan dati netika no­plu­di­nā­ti ārpus uzņēmuma, šis incidents uzsvēra ne­pie­cie­ša­mī­bu pēc drošām praksēm pat uzņēmuma līmenī.
• Kolekcija #1–#5 (2019): 2019. gada janvārī šīs milzīgās datu noplūdes ietvaros tika publicēti vairāk nekā divi miljardi e-pasta adreses un paroles no dažādiem avotiem, tostarp no zināmiem un iepriekš ne­zi­nā­miem noplūdes avotiem.
• Twitter/X (2022): Drošības pārkāpums atklāja per­so­nis­kos datus no vairāk nekā 5,4 miljoniem kontu, tostarp tālruņa numurus un e-pasta adreses, kļūdas dēļ.
• RockYou (2024): RockYou2024 bija milzīga noplūde, kas tiek uzskatīta par vienu no lie­lā­ka­jām, kādas jebkad pub­li­cē­tas, un kas ietvēra vairāk nekā 9,9 miljardus paroli, kas apkopotas no dažādiem avotiem.

Šie notikumi uzsver ki­berdro­šī­bas izšķirošo nozīmi. GMX veiktās rep­re­zen­ta­tī­vās aptaujas rezultāti, kurā pie­da­lī­jās 1050 res­pon­den­ti, ir vēl pār­stei­dzo­šā­ki: 64 % aptaujāto atzina, ka izmanto vienu un to pašu paroli dažiem vai pat visiem saviem tiešsais­tes kontiem, savukārt tikai 21 % katram kontam izmanto atšķirīgu paroli. 2019. gada GMX pētījums arī atklāja, ka 9 % res­pon­den­tu nekad nav mainījuši savas galvenās e-pasta konta paroles, kas padara viņus ļoti ne­aiz­sar­gā­tus.

Kā pārbaudīt paroles drošību

Paroles drošības pārbaude ir ļoti svarīgs solis, lai aiz­sar­gā­tu savus digitālos kontus no ne­at­ļau­tas piekļuves vai rīkotos pēc datu noplūdes. Ir pieejamas dažādas metodes un rīki, ar kuriem var pārbaudīt, vai jūsu paroles ir kom­pro­mi­tē­tas, atbilst pa­šrei­zē­jiem drošības stan­dar­tiem vai arī ir pārāk vājas.

Tīmekļa pa­kal­po­ju­mi datu noplūdes pārbaudēm

• Have I Been Pwned (HIBP): Viena no vislabāk pa­zīs­ta­ma­jām un uz­ti­ca­mā­ka­jām plat­for­mām ir Have I Been Pwned (HIBP). Šeit varat pārbaudīt, vai jūsu e-pasta adrese vai parole ir nonākusi atklātībā kādā no zi­nā­ma­jiem datu noplūdes ga­dī­ju­miem. Ievadot savu e-pastu, saņemsiet sarakstu ar tīmekļa vietnēm, kuras skārušas datu noplūdes un kurās jūsu dati, iespējams, ir tikuši nozagti. Šī vietne ļauj arī tieši pārbaudīt paroles, no­dro­ši­not ano­ni­mi­tā­ti ar spe­cia­li­zē­tu hašēšanas teh­no­lo­ģi­ju palīdzību.
• Google drošības pārbaude: Google piedāvā integrētu paroles pārbaudes funkciju pār­lūkprog­ram­mā Chrome. Pār­lūkprog­ram­ma brīdina, ja kāda no jūsu sa­gla­bā­ta­jām parolēm ir bijusi ie­sais­tī­ta datu noplūdē. Turklāt varat veikt vi­s­ap­tve­ro­šu drošības pārbaudi, iz­man­to­jot savu Google kontu, kas iden­ti­fi­cē arī vājas vai atkārtoti iz­man­to­tas paroles.
• Paroles pār­val­dnie­ku drošības funkcijas: Daudzi mūsdienu paroles pār­val­dnie­ki piedāvā funkciju, kas pārbauda jūsu sa­gla­bā­tās paroles. Šie rīki meklē vājās vietas, atkārtotu lietošanu un zināmus drošības in­ci­den­tus. Tādējādi jūs iegūstat skaidru pārskatu par to, kuras paroles ir jā­at­jau­ni­na.

Paroles drošības pārbaude

Papildus datu noplūdes pārbaudēm ir ļoti svarīgi novērtēt savu parolju drošību. Šajā jautājumā var palīdzēt daudzi rīki, kas novērtē paroles garumu, sa­rež­ģī­tī­bu un entropiju (nejaušību). Šie pa­kal­po­ju­mi arī simulē, cik ilgs laiks būtu ne­pie­cie­šams, lai uzlauztu jūsu paroli, iz­man­to­jot brute-force uzbrukumu. Piemēram, paroli 123456 var uzlauzt mazāk nekā sekundes laikā, savukārt drošāka parole, piemēram, X$4g8JwQ!a_%j, varētu izturēt uz­bru­ku­mus daudzus gadus.

Manuālā pārbaude un uz­rau­dzī­ba

Ja zināt, ka kāda konkrēta platforma ir cietusi no datu noplūdes, pār­bau­diet, vai jums ir konts šajā platformā. Ne­ka­vē­jo­ties mainiet savas paroles, it īpaši, ja esat tās iz­man­to­jis arī citās tīmekļa vietnēs. Ir liet­de­rī­gi sekot līdzi jaunumiem par ki­berdro­šī­bu vai izmantot tādus resursus kā „Reddit“ (piemēram, ap­akš­fo­ru­mu [r/netsec]), lai būtu informēts par jaunām datu noplūdēm. Par drošības ie­vai­no­ja­mī­bām tur bieži ziņo ātrāk nekā ofi­ciā­la­jos kanālos, ļaujot jums laikus veikt pre­ven­tī­vus pasākumus. Turklāt tādi rīki kā HIBP piedāvā e-pasta pa­zi­ņo­ju­mus, kas brīdina jūs, ja jūsu e-pasta adrese parādās jaunā datu noplūdē.