Kas ir mā­koņ­da­to­ša­na?

Ja jums nav iespējas vai vēlmes izveidot savu datu centru, ri­si­nā­jums ir mā­koņ­da­to­ša­na. Šis datu apstrādes modelis piedāvā vairākas priekš­ro­cī­bas, kas ir pie­vil­cī­gas gan pri­vāt­per­so­nām, gan star­ptau­tis­ka­jiem uz­ņē­mu­miem. Bet kas īsti ir mā­koņ­da­to­ša­na? Mēs aplūkosim šo datu apstrādes modeli un iz­skaid­ro­sim tā priekš­ro­cī­bas un trūkumus.

Kas ir mā­koņ­da­to­ša­na?

Paša datu centra izveide ir lai­kie­til­pī­ga un dārga. Ne tikai ir ne­pie­cie­ša­mi spe­ciā­lis­ti tā uz­stā­dī­ša­nai un uz­tu­rē­ša­nai, bet arī nav iespējams to pielāgot pie­pra­sī­ju­mam. Rezultātā bieži vien tiek no­dro­ši­nā­ti lielāki resursi, nekā faktiski ne­pie­cie­šams, padarot visu procesu diezgan ne­efek­tī­vu.

Mā­koņ­da­to­ša­na atrisina daudzas no šīm problēmām. Tā vietā, lai paši iegādātos, instalētu un uzturētu teh­no­lo­ģi­jas, uzņēmumi un pri­vāt­per­so­nas izmanto tīmekļa pa­kal­po­ju­mus, kurus nodrošina viens pa­kal­po­ju­mu sniedzējs. Tādējādi lietotāji gūst labumu no ap­jom­ra­dī­tiem ie­tau­pī­ju­miem, kā arī no iespējas ātri, viegli un dinamiski pielāgot savas jaudas. Vairumā gadījumu šis mūsdienu ār­pa­kal­po­ju­mu veids darbojas saskaņā ar nomas modeli.

Runājot par mā­koņ­da­to­ša­nu, pie­dā­vā­tie pa­kal­po­ju­mi var būt ļoti dažādi — sākot no at­tā­li­nā­tu serveru no­dro­ši­nā­tas vietas datu gla­bā­ša­nai mākonī līdz pat in­fras­truk­tū­ras iz­vie­to­ša­nai mākonī, kur lietotāji internetā iegūst piekļuvi veseliem datu centriem.

Saskaņā ar Nacionālā standartu un teh­no­lo­ģi­ju institūta pub­li­kā­ci­ju pa­kal­po­ju­miem ir jāatbilst noteiktām pazīmēm, lai tos varētu dēvēt par mā­koņ­da­to­ša­nu:

• Pa­šap­kal­po­ša­nās pēc pie­pra­sī­ju­ma: lie­to­tā­jiem vienmēr jābūt iespējai pat­stā­vī­gi pieprasīt va­ja­dzī­gos resursus, ne­iz­man­to­jot pa­kal­po­ju­ma sniedzēja palīdzību.
• Plaša tīkla piekļuve: mā­koņ­da­to­ša­nai jābūt pieejamai internetā, iz­man­to­jot stan­dar­ti­zē­tus me­hā­nis­mus un pro­to­ko­lus, kas nodrošina plašu pie­eja­mī­bu.
• Resursu ap­vie­no­ša­na: vairāku skait­ļo­ša­nas resursu ap­vie­no­ša­na ir pa­mat­pra­sī­ba mā­koņ­da­to­ša­nai. To veic serveru parku veidā, kas dinamiski piešķir un pārdala resursus, piemēram, apstrādes jaudu un uz­gla­bā­ša­nas vietu, lai ap­mie­ri­nā­tu vairāku lietotāju pie­pra­sī­ju­mu. Klienti var nezināt precīzu to resursu atrašanās vietu, kurus viņi izmanto.
• Ātra elastība: jaudas piegādei jābūt ātrai un balstītai uz va­ja­dzī­bām. Dažos gadījumos mē­ro­go­ša­na var notikt au­to­mā­tis­ki, bez lietotāju vai pa­kal­po­ju­mu sniedzēju ie­jauk­ša­nās.
• Mērāms pa­kal­po­jums: Mā­koņ­pa­kal­po­ju­mu iz­man­to­ša­na tiek ne­pār­trauk­ti uz­rau­dzī­ta, radot lielāku pār­re­dza­mī­bu gan pa­kal­po­ju­mu snie­dzē­jiem, gan lie­to­tā­jiem.

Tāpat kā elek­tros­ta­ci­ja ir ener­ģē­tis­kā tīkla centrs, arī mā­koņ­da­to­ša­na parasti ir kon­cen­trē­ta ap lielu datu centru vai serveru parku, kur tiek apvienoti vairāku datoru vai serveru resursi. To sauc par tīkla skait­ļo­ša­nu, un tā nodrošina augstu veikt­spē­ju. Kom­bi­nā­ci­jā ar vir­tua­li­zā­ci­ju tīklā lie­to­tā­jiem var izveidot at­se­viš­ķas virtuālās instances. Piekļuve tīklam notiek ne­vai­no­ja­mi, tāpēc lie­to­tā­jam nav jāzina, kur tieši tiek glabāti viņa dati.

Kādi ir mā­koņ­da­to­ša­nas veidi?

Šobrīd tirgū ir pieejams plašs mā­koņ­pa­kal­po­ju­mu klāsts. Papildus cenai un snieg­ta­jam atbalstam šīs iespējas gal­ve­no­kārt atšķiras pēc pie­dā­vā­ta­jiem līmeņiem un ie­vie­ša­nas modeļa. Termins „līmeņi“ attiecas uz pa­kal­po­ju­ma apjomu, savukārt ie­vie­ša­nas modelis nosaka mākoņa veidu.

Pa­kal­po­ju­mu modelis

Katra slāņa atbilst konkrētam pa­kal­po­ju­ma līmenim, un dažādie „kā pa­kal­po­jums” līmeņi jeb slāņi raksturo pa­kal­po­ju­ma darbības jomu. Parasti tos attēlo, iz­man­to­jot piramīdas modeli. „In­fras­truk­tū­ra kā pa­kal­po­jums” aptver vis­pla­šā­ko darbības jomu, savukārt „prog­ram­ma­tū­ra kā pa­kal­po­jums” ir vērsta uz konkrētām lie­to­jum­prog­ram­mām.

• In­fras­truk­tū­ra kā pa­kal­po­jums (IaaS): Šajā līmenī pa­kal­po­ju­mu sniedzēji piedāvā pilnīgus ap­ara­tū­ras ri­si­nā­ju­mus: apstrādes jaudu, uz­gla­bā­ša­nas vietu un tīkla teh­no­lo­ģi­jas. Lie­to­tā­jam pieejamās instances ir pilnībā virtuālas un sadalītas resursu kopumā. IaaS var kalpot par pamatu turp­mā­kiem slāņiem, taču to piedāvā arī kā atsevišķu produktu.
• Platforma kā pa­kal­po­jums (PaaS): Šis slānis iet vēl vienu soli tālāk, no­dro­ši­not ne tikai aparatūru, bet arī pilnīgu mākoņvidē bāzētu vidi. PaaS gal­ve­no­kārt ir paredzēts prog­ram­ma­tū­ras iz­strā­dā­tā­jiem. Pa­kal­po­ju­mu sniedzēji piedāvā gatavu izstrādes vidi mākonī, kas atrodas uz viņu ap­ara­tū­ras. Tādējādi prog­ram­mē­tā­ji ietaupa gan laiku, gan naudu, jo viņiem pašiem nav jāizveido un jāuztur šī vide.
• Prog­ram­ma­tū­ra kā pa­kal­po­jums (SaaS): Augst­ā­ka­jā slānī lie­to­tā­jiem tiek piedāvāti prog­ram­ma­tū­ras ri­si­nā­ju­mi no mākoņa. SaaS gal­ve­no­kārt ir paredzēts tipiskam gala lie­to­tā­jam, jo viņam nav jā­uz­trau­cas par prog­ram­ma­tū­ras in­sta­lē­ša­nu un uz­tu­rē­ša­nu, un viņam ir pār­lie­cī­ba, ka aparatūra ir pie­tie­ka­mi jaudīga. Lai piekļūtu prog­ram­ma­tū­rai, lietotāji izmanto vai nu tīmekļa pārlūku, vai ie­ro­be­žo­tu programmu, kas ielādē prog­ram­ma­tū­ru no mākoņa.
• Viss kā pa­kal­po­jums (XaaS): Papildus iepriekš mi­nē­ta­jiem trim slāņiem pa­kal­po­ju­mu sniedzēji piedāvā arī citus pa­kal­po­ju­mus. Tomēr šajā gadījumā ter­mi­no­lo­ģi­ja „kā pa­kal­po­jums” bieži tiek izmantota mārke­tin­ga nolūkos. XaaS parasti vienmēr var at­tie­ci­nāt uz citu līmeni vai pat var nebūt saistīts ar mā­koņ­da­to­ša­nu. Piemēram, „Cilvēki kā pa­kal­po­jums” (HuaaS) ir vienkārši pūļa resursu iz­man­to­ša­nas forma, kurā cilvēku grupa veic uzdevumus internetā.

Ie­vie­ša­nas modeļi

Ie­vie­ša­nas modeļi norāda, vai instancēm ir re­zer­vē­tas tikai vienam klientam vai tās tiek kopīgi iz­man­to­tas ar citiem. Ie­vie­ša­nas modeļi tiek iedalīti atkarībā no tā, vai mākonis tiek kopīgi izmantots, un ar ko tas tiek kopīgi izmantots.

• Privātais mākonis: serverus izmanto tikai viens klients. Privātais mākonis var atrasties uz vietas (iekšējais mākonis), bet tam nav obligāti jābūt tā. Pat iz­man­to­jot hostinga pa­kal­po­ju­mu sniedzēju, kurš izmanto serveru parku, ir iespējams izmantot atsevišķu aparatūru, kurai citi klienti nevar piekļūt.
• Kopienas mākonis: Kopienas mākonis darbojas līdzīgi kā privātais mākonis, izņemot to, ka vairāki cilvēki kopīgi izmanto vienu spe­cia­li­zē­tu ap­ara­tū­ras instanci. Tomēr lietotāju ap­vie­no­ša­na nenotiek nejauši. Tā vietā bieži vien tiek grupēti klienti no vienas nozares vai ar līdzīgām interesēm. Turklāt kopienas mākoni var pārvaldīt vai nu uzņēmumā, vai ārēji. Mērķis ir ietaupīt resursus sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar vairāku privāto mākoņu iz­man­to­ša­nu.
• Pub­lis­kais mākonis: Šis iz­vie­to­ša­nas modelis atbilst fak­tis­ka­jai mākoņa idejai. Tas nozīmē, ka jūs kopīgi iz­man­to­jat servera sa­vie­no­ju­mu ar plašu sa­bied­rī­bu. Kā lietotājs jūs nevarat redzēt vai mainīt to, kas vēl var izmantot servera resursus.
• Hibrīda mākonis: Šis modelis ir privātā mākoņa un publisko mākoņu kom­bi­nā­ci­ja. Tas nozīmē, ka uzņēmums vai indivīds var noteikt, kuras darbības daļas padarīt privātas – piemēram, drošības aspektus – un kuras atstāt publiskas.

Kādas ir mā­koņ­da­to­ša­nas priekš­ro­cī­bas un trūkumi?

Mā­koņ­da­to­ša­nai ir ie­vē­ro­ja­mas priekš­ro­cī­bas, it īpaši maziem un vidējiem uz­ņē­mu­miem. Šādiem uz­ņē­mu­miem IT in­fras­truk­tū­ras izveide ir dārga un prasa pastāvīgu atbalstu un apkopi no spe­cia­li­zē­ta personāla. Turklāt vislabāk ir, ja datu centrs attīstās pro­por­cio­nā­li pašas or­ga­ni­zā­ci­jas izaugsmei. Tā kā to tra­di­cio­nā­li ir grūti panākt, uzņēmumi parasti iegādājas jaunu aparatūru noteiktos ciklos, bal­sto­ties uz savu nākotnes vajadzību prognozēm. Tas bieži vien noved pie tā, ka tiek iegādāti vairāk resursu, nekā faktiski ne­pie­cie­šams.

Papildus ska­lē­ja­mī­bai mā­koņ­da­to­ša­na piedāvā arī citas priekš­ro­cī­bas. Pro­fe­sio­nā­las serveru fermas, kādas izmanto mā­koņ­pa­kal­po­ju­mu sniedzēji, ir daudz drošākas nekā tās, ko lielākā daļa or­ga­ni­zā­ci­ju spēj uzturēt savās telpās. Speciāli norīkots drošības personāls un serveru spe­ciā­lis­ti attiecīgi aizsargā datu centru pret fiziskiem un di­gi­tā­liem uz­bru­ku­miem, savukārt uguns­dro­šī­bas eksperti nodrošina datu aiz­sar­dzī­bu pret uguns­grē­kiem. Vis­bei­dzot, lielākā daļa mā­koņ­da­to­ša­nas pa­kal­po­ju­mu sniedzēju veic obligātas visu datu rezerves kopijas.

Tomēr mā­koņ­da­to­ša­nai ir arī daži trūkumi, tāpēc daži joprojām nav pārejuši uz to. Vispārīgi runājot, jūs esat atkarīgi no pa­kal­po­ju­ma sniedzēja un tā kon­fi­gu­rā­ci­jām. Ja tam rodas tehniskas grūtības, tas tieši ietekmēs jūsu darbību. Turklāt, lai mā­koņ­da­to­ša­na būtu efektīva un no­dro­ši­nā­tu dar­bi­nie­ku pro­duk­tī­vu darbu, ir ne­pie­cie­šams spēcīgs un stabils interneta sa­vie­no­jums.

Lielākās bažas saistībā ar mā­koņ­pa­kal­po­ju­miem rada datu privātums. Lai gan dati datu centrā vai serveru parkā tiek aiz­sar­gā­ti, to pārraide internetā vienmēr rada drošības risku. Turklāt ļoti svarīga ir arī datu centra atrašanās vieta. Ja datu centrs atrodas, piemēram, ASV, mā­koņ­pa­kal­po­ju­mu snie­dzē­jam saskaņā ar Patriot Act ir pienākums pēc pie­pra­sī­ju­ma nodot datus ASV iestādēm. Tāpēc ir saprotams, ka daudzi cilvēki vilcinās, lemjot, vai izmantot mā­koņ­pa­kal­po­ju­mus vai nē.

Mā­koņ­da­to­ša­nas priekš­ro­cī­bas

• Nav iegādes izmaksu
• Nav kapitāla saistību
• Pie­lā­go­jams at­bil­sto­ši va­ja­dzī­bām
• Nav ne­pie­cie­ša­mi iekšējie spe­ciā­lis­ti
• Datu centri ir labi uzturēti un droši

Mā­koņ­da­to­ša­nas trūkumi

• Ne­pie­cie­šams stabils un ātrs interneta sa­vie­no­jums
• Bažas par datu aiz­sar­dzī­bu
• Atkarība no pa­kal­po­ju­ma sniedzēja (pie­gā­dā­tā­ja izvēles ie­ro­be­žo­jums)
• Drošības risks datu pārraides laikā
• Zemas in­di­vi­duā­lās cenas liek gribēties rezervēt vairāk resursu, nekā ne­pie­cie­šams

Kad sākās mā­koņ­da­to­ša­na?

Datoru sa­vie­no­ša­na tīklā, lai no­dro­ši­nā­tu lie­to­tā­jiem lielāku skait­ļo­ša­nas jaudu un uz­gla­bā­ša­nas vietu, nav jauna ideja. Jau 1950. gados lielie datoru sistēmu centrālie datori bija spēruši pirmo soli virzienā uz mā­koņ­da­to­ša­nu. Tajā laikā lietotāji varēja piekļūt cen­trā­la­jam datoram, iz­man­to­jot vairākus citus ter­mi­nā­ļus or­ga­ni­zā­ci­jā (uzņēmumos vai uni­ver­si­tā­tēs), un izmantot tā jaudu. Tomēr sākotnēji tas notika pēc laika dalīšanas principa, kad lie­to­tā­jiem bija jārezervē laiks, lai izmantotu centrālā datora skait­ļo­ša­nas jaudu.

Turp­mā­ka­jos gadu desmitos tika iz­strā­dā­ta vir­tua­li­zā­ci­ja, kas ļāva datoru instancēm tikt at­jau­no­tām abstraktā veidā. Beidzot, ar interneta iz­gud­ro­ša­nu šādas virtuālās vides kļuva pieejamas tiešsais­tē un 1990. gados tās kļuva ko­mer­ciā­li pieejamas arvien lielākam lietotāju skaitam.

Šajā brīdī mā­koņ­pa­kal­po­ju­mu kon­cep­ci­ja kļuva po­pu­lā­rā­ka, taču tikai tūk­stoš­ga­des mijā uzņēmumi un pri­vāt­per­so­nas sāka izrādīt arvien lielāku interesi par šo teh­no­lo­ģi­ju. Pirmie mā­koņ­pa­kal­po­ju­mi bija atsevišķi pa­kal­po­ju­mi, piemēram, vieta failu kop­lie­to­ša­nai vai Google Sheets un Docs, kur vairāki lietotāji var vien­lai­kus strādāt ar vienu dokumentu. Tomēr tajā pašā laikā Amazon sāka piedāvāt savas milzīgās serveru fermas arī citiem lie­to­tā­jiem. Šis pa­kal­po­jums, kas pazīstams kā Amazon Web Services (AWS), ļauj citiem uz­ņē­mu­miem izmantot e-ko­mer­ci­jas giganta in­fras­truk­tū­ru un tajā darbināt prog­ram­ma­tū­ru.

Mūsdienās mā­koņ­da­to­ša­na daudziem cilvēkiem ir kļuvusi par ikdienas sa­stāv­da­ļu. Lielākā daļa viedtāl­ru­ņu (vai, plašākā nozīmē, „lietiskā interneta“ ierīču) ir pastāvīgi sa­vie­no­tas ar mākoni. Piemēram, fo­tog­rā­fi­jas, ko lietotāji uzņem ar savu viedtāl­ru­ni, tiek au­to­mā­tis­ki aug­šu­pie­lā­dē­tas Apple vai Google mā­koņ­pa­kal­po­ju­mā, tādējādi no­dro­ši­not piekļuvi tām no citām ierīcēm.