Tāpat kā lielākā daļa mūsdienu ope­rē­tājsis­tē­mu, arī Linux piedāvā komandu rindu, kuru var izmantot sistēmas vadībai, iz­man­to­jot komandu rindas komandas. Visus ie­sta­tī­ju­mus, kurus veicat, iz­man­to­jot grafisko lietotāja saskarni (GUI), var veikt arī ar komandu rindas palīdzību. Mēs ie­pa­zīs­ti­nā­sim jūs ar sva­rī­gā­ka­jām Linux komandām un iz­skaid­ro­sim to funkcijas un pie­lie­to­ju­mu.

50 svarīgāko Linux komandu saraksts

Komanda Apraksts
sudo Programmu palaide ar cita lietotāja tiesībām
ls Uzskaitīt di­rek­to­ri­ja saturu
cd Na­vi­gā­ci­ja di­rek­to­ri­ju kokā
touch Izveidot jaunu failu
mkdir Izveidot jaunu di­rek­to­ri­ju
rm Dzēst failu
rmdir Dzēst di­rek­to­ri­ju
mv Pārvietot failu vai di­rek­to­ri­ju
cp Kopēt failu vai di­rek­to­ri­ju
pwd Izdrukāt pa­šrei­zē­jo atrašanās vietu di­rek­to­ri­ju kokā
zip Ierakstīt failus zip arhīvos
unzip Izgūt failus no zip arhīviem
ln Izveidot sim­bo­lis­ku saiti
cat Apvienot failu saturu
grep Meklēt teksta failos
diff Atrast at­šķi­rī­bas starp teksta failiem
cmp Saskaņot failus baitu līmenī
tar Rakstīt un izgūt failus uz tar arhīviem
echo Izvada virkni uz standarta spe­ci­fi­kā­ci­ju
clear Tīrīt termināli
ssh Izveido sa­vie­no­ju­mu ar citu datoru, iz­man­to­jot drošu apvalku
wget Le­ju­pie­lā­dēt failu tieši no interneta
ping Pieprasīt serveri un izmērīt aizturi
ftp, sftp Pārsūtīt failus, iz­man­to­jot (S)FTP
ip vaicājums un tīkla in­ter­fei­su kon­fi­gu­rē­ša­na
apt/pacman/yum Le­ju­pie­lā­dēt un pārvaldīt prog­ram­ma­tū­ras paketes
netstat Tīkla in­ter­fei­sa statusa pa­rā­dī­ša­na
tra­ce­rou­te Izsekot datu pakešiem
route Parādīt un rediģēt IP mar­šru­tē­ša­nas tabulas
dig Pieprasīt DNS in­for­mā­ci­ju
mount/unmount Integrēt failu sistēmas (kon­fi­gu­rēt/pievienot)
dd Kopēt failus, no­da­lī­ju­mus vai datu nesējus līdz pat pēdējam bitam
chmod Pārvaldīt piekļuves tiesības
chown Pār­val­diet īpa­šum­tie­sī­bas
adduser Pievienot/mainīt lietotāja kontu
passwd Izveidot/rediģēt paroles lietotāju kontiem
groupadd Izveidot lietotāju grupas
chattr Pārvaldīt failu atribūtus
lsattr Parādīt failu atribūtus
chgrp Pārvaldīt failu un di­rek­to­ri­ju grupu piederību
man Atvērt lietotāja ro­kas­grā­ma­tu
iz­slēg­ša­na, pār­star­tē­ša­na Izslēgt/pār­star­tēt sistēmu
top Dinamisks procesu pārskats
lscpu Parādīt procesora in­for­mā­ci­ju
lshw Parādīt in­for­mā­ci­ju par aparatūru
kill Pārtraukt un izbeigt procesu, iz­man­to­jot PID
killall Pārtraukt un izbeigt procesus pēc nosaukuma
nice Noteikt procesu prio­ri­tā­tes
pgrep Iden­ti­fi­cēt PID pēc meklējuma vārda
ps Parādīt visu dar­bo­jo­šos procesu sarakstu

Komanda „sudo“ Linux sistēmā

Komanda „Linux sudo(lietotāja aiz­stā­ša­na) ļauj iestatīt, lai programma tiktu palaista ar cita lietotāja tiesībām. Parasti šim nolūkam ir ne­pie­cie­šams ievadīt paroli. Komanda sudo vienmēr prasa to lietotāja paroli, kura konts tiek izsaukts.

Ja komanda tiek ievadīta bez lie­to­tājvār­da, par mērķa lietotāju tiek iestatīts su­perlie­to­tājs root.

sudo -u USERNAME PROGRAM CALL
bash

Komanda „ls“ Linux sistēmā

Linux ls ko­man­drin­das komanda „ls“ ir sa­īsi­nā­jums no vārda „list“ un tiek izmantota, lai parādītu kataloga saturu (visu tajā esošo failu un mapju no­sau­ku­mus).

Komandas sintakse ir šāda:

ls [OPTIONS] DIRECTORY
bash

Ja ls izmanto bez kataloga norādes, tā parāda pa­šrei­zē­jā kataloga saturu. Iz­man­to­jot papildu opcijas, varat noteikt, kāda in­for­mā­ci­ja tiek parādīta un kā tā tiek attēlota.

Komanda „cd“ Linux sistēmā

Linux komanda cd nozīmē „mainīt di­rek­to­ri­ju“ un tiek izmantota, lai pār­vie­to­tos di­rek­to­ri­ju kokā.

Komandas sintakse ir šāda:

cd [OPTION] DIRECTORY
bash

Ja nav norādīts mērķa katalogs, cd au­to­mā­tis­ki pāriet uz lietotāja mājas katalogu. Ja cd izmanto kopā ar mīnus zīmi (-), tā atgriežas ie­priek­šē­jā katalogā.

komanda „touch“ Linux sistēmā

Linux komandu rindas komandu touch var izmantot, lai mainītu failu piekļuves un pār­vei­do­ša­nas laika zīmogus. Ja touch piemēro failam, kas vēl nepastāv, tas tiek au­to­mā­tis­ki izveidots, tātad šo komandu var izmantot arī tukšu failu izveidei. Iz­man­to­jiet touch saskaņā ar šādu paraugu:

touch [OPTIONS] FILE
bash

Lai faila laika zīmogu iestatītu uz vēlamo datumu, iz­man­to­jiet OPTION -t kopā ar laika in­for­mā­ci­ju, kas norādīta [YY]MMDDhhmm[.ss] veidlapā.

Piemērs:

touch -t 1703231037 file.txt
bash

Piekļuves un izmaiņu laika zīmogi tagad ir iestatīti uz 2017. gada 23. martu, plkst. 10:37. Izmaiņas var at­tie­ci­nāt tikai uz piekļuves vai laika zīmogiem, iz­man­to­jot opcijas -a un -m. Ja komanda touch tiek izmantota bez opcijas -t, tad tiek izmantots pa­šrei­zē­jais laika zīmogs.

Komanda „mkdir“ Linux sistēmā

Komanda mkdir nozīmē „izveidot di­rek­to­ri­ju“ un ļauj Linux lie­to­tā­jiem izveidot jaunas di­rek­to­ri­jas. Lai izveidotu jaunu di­rek­to­ri­ju pa­šrei­zē­jā di­rek­to­ri­jā, iz­man­to­jiet šādu sintaksi:

mkdir [OPTION] DIRECTORY NAME
bash

Ja katalogs ir jāizveido konkrētā mērķa katalogā, norādiet absolūto vai relatīvo ceļu uz šo katalogu.

Komanda „rm“ Linux sistēmā

Linux komanda rm (izdzēst) ne­at­grie­ze­nis­ki dzēš failus vai veselas mapes. Komandas izsaukums balstās uz šādu sintaksi:

rm [OPTIONS] FILE/DIRECTORY
bash

Ja ir jādzēš katalogs kopā ar visiem tā ap­akš­ka­ta­lo­giem, iz­man­to­jiet rm kopā ar opciju -R (–recursive).

Komanda „rmdir“ Linux sistēmā

Ja vēlaties dzēst konkrētu di­rek­to­ri­ju, iz­man­to­jiet ko­man­drin­das komandu rmdir (dzēst di­rek­to­ri­ju) saskaņā ar šādu sintaksi:

rmdir [OPTION] DIRECTORY
bash

Ar rmdir var dzēst tikai tukšas mapes. Lai dzēstu mapi kopā ar visiem tajā esošajiem failiem un ap­akš­ma­pēm, iz­man­to­jiet komandu rm (remove) ar opciju –r.

Citos rakstos at­ra­dī­siet citus veidus, kā dzēst failu vai di­rek­to­ri­ju Linux sistēmā.

Komanda mv Linux sistēmā

Linux komanda mv (move) kopē failu vai di­rek­to­ri­ju un dzēš sākotnējo objektu. Ja to izmanto tajā pašā di­rek­to­ri­jā, tad ar komandu mv var pārdēvēt failus.

Prog­ram­mas izsaukums balstās uz šādu sintaksi:

mv [OPTIONS] SOURCE TARGET
bash

Komanda „cp“ Linux sistēmā

Linux komanda cp (copy) tiek izmantota failu un di­rek­to­ri­ju kopēšanai. Komandas pamata sintakse ir šāda:

cp [OPTIONS] SOURCE TARGET
bash

AVOTS ir elements, kuru paredzēts kopēt. Pēc tam kā kopēšanas procesa MĒRĶIS tiek norādīts vai nu fails, vai katalogs. Ja kā mērķa failu norādāt jau esošu failu, tā saturs tiek pār­rak­stīts ar avota faila saturu. Jums ir arī iespēja izveidot jaunu failu ar jebkuru nosaukumu, ko iz­vē­la­ties kā mērķa failu.

Komanda „pwd“ Linux sistēmā

Iz­man­to­jiet komandu „Linux pwd (sa­īsi­nā­jums no „print working directory“), lai parādītu pa­šrei­zē­jā darba di­rek­to­ri­ja nosaukumu.

Komandas sintakse ir šāda:

pwd [OPTIONS]
bash

komanda „zip“ Linux sistēmā

Iz­man­to­jiet komandu zip, lai saspiestu vairākus failus zip arhīvā. Komandas sintakse ir šāda:

zip DESTINATION FILES
bash

DES­TI­NA­TION ir izveidotā zip faila nosaukums vai ceļš. FILES ir sa­spie­ža­mo failu nosaukumi vai ceļi (atdalīti ar atstarpēm).

komanda „unzip“ Linux sistēmā

Lai izvilktu failus no zip arhīviem, varat izmantot unzip. Sintakse ir šāda:

unzip FILE.zip -d DESTINATION
bash

Šeit FILE attiecas uz zip arhīviem, no kuriem faili ir jāizpako. Pēc izvēles varat izmantot opciju -d TARGET, lai norādītu mērķa di­rek­to­ri­ju, kurā saglabāt iz­pa­ko­ša­nas rezultātā iegūtos failus. Pretējā gadījumā faili tiek saglabāti pa­šrei­zē­jā di­rek­to­ri­jā.

Komanda „ln“ Linux sistēmā

Komanda „Linux ln (sa­īsi­nā­jums no vārda „link“) izveido saīsni uz failu vai di­rek­to­ri­ju. Tādējādi šim failam tiek izveidots papildu ieraksts di­rek­to­ri­jā, kas ļauj piekļūt at­tie­cī­ga­jam failam, iz­man­to­jot citu faila ceļu. Komandas ln izsaukumā vienmēr jāiekļauj vismaz avota faila ceļš.

ln [OPTIONS] path/to/sourcefile
bash

Šajā gadījumā pa­šrei­zē­jā darba di­rek­to­ri­jā tiks izveidota saīsne ar tādu pašu nosaukumu. Jūs varat arī ievadīt mērķa ceļu un pēc tam nosaukt saīsni, kā vēlaties:

ln [OPTIONS] path/to/sourcefile path/to/shortcut
bash

komanda „cat“ Linux sistēmā

Komanda Linux cat (sa­īsi­nā­jums no vārda „conca­te­na­te“) tika iz­strā­dā­ta kā rīks failu satura ap­vie­no­ša­nai un to var izmantot kā pageru failu satura pa­rā­dī­ša­nai terminālī.

Terminālī iz­man­to­jiet cat ar šādu sintaksi, lai nolasītu failu un izvadītu to uz stdout (standarta izvadi):

cat OPTIONS FILE
bash

Vairākus failus var atdalīt ar atstarpēm:

cat OPTIONS FILE1 FILE2
bash

Komanda „grep“ Linux sistēmā

Iz­man­to­jot komandu „Linux grep, varat veikt meklēšanu teksta failos. Kā mek­lē­ša­nas paraugu var izmantot jebkuru rakstzīm­ju virkni vai regulāro izteiksmi. Iz­man­to­jiet grep saskaņā ar šādu sintaksi:

grep [OPTIONS] SEARCH PATTERN [FILE(S)]
bash

Ja grep atrod teksta virkni, kas atbilst mek­lē­ša­nas paraugam, terminālī tiek izvadīts rindas numurs kopā ar faila nosaukumu. Parasti grep tiek izmantots visiem failiem pa­šrei­zē­jā di­rek­to­ri­jā. Opcija -r ļauj veikt rekursīvu meklēšanu ap­akš­di­rek­to­ri­jās.

komanda „diff“ Linux sistēmā

Ko­man­drin­das programma diff ir paredzēta divu failu sa­lī­dzi­nā­ša­nai. Ar program diff var arī pārbaudīt, vai divās mapēs ir vienādi faili.

Terminālī palaidiet programmu, iz­man­to­jot šādu sintaksi:

diff [OPTIONS] FILE1 FILE2
bash

Komanda „cmp“ Linux sistēmā

cmp ir daļa no diff paketes un tiek izmantots failu satura sa­lī­dzi­nā­ša­nai. Atšķirībā no diff, sa­lī­dzi­nā­ša­na notiek baitu līmenī, tāpēc tas ir īpaši piemērots bi­nā­ra­jiem failiem. Iz­man­to­jiet cmp saskaņā ar šādu sintaksi:

cmp [OPTIONS] FILE1 FILE2
bash

Ja cmp atrod at­šķi­rī­bas, ko­man­drin­das programma terminālī izvada pirmās at­šķi­rī­bas baitu un rindu numuru.

komanda „tar“ Linux sistēmā

Komanda tar ļauj secīgi ierakstīt dažādus failus un di­rek­to­ri­jus tar failā un ne­pie­cie­ša­mī­bas gadījumā to izmantot kā dublējumu at­jau­no­ša­nai. Atšķirībā no Windows vidē izplatītā zip formāta, visas arhivētā faila lietotāja tiesības tiek sa­gla­bā­tas arī pēc iz­pa­ko­ša­nas. Iz­man­to­jiet šādu sintaksi:

tar [OPTIONS] FILES
bash

Ja vēlaties izveidot jaunu arhīvu, iz­man­to­jiet tar kopā ar opcijām -c (izveidot jaunu arhīvu) un -f (ierakstīt arhīvu norādītā failā vai lasīt no tā). Uzziniet vairāk mūsu rakstā par tar dub­lē­ju­miem un to, kā izveidot arhīvus Linux vidē.

komanda „echo“ Linux sistēmā

Iz­man­to­jiet komandu echo, lai izvadītu teksta virknes pa rindām uz standarta izvadi (parasti termināli).

Vispārīgā komandas sintakse ir šāda:

echo [OPTIONS] STRING
bash

komanda „clear“ Linux sistēmā

Lai izdzēstu ekrāna saturu, iz­man­to­jiet ko­man­drin­das komandu clear.

clear
bash

Jūs redzēsiet tukšu termināļa logu ar komandu rindu. Ie­priek­šē­jie ieraksti paliek atmiņas buferī. Tā vietā, lai izmantotu šo komandu, termināļa logu var iztīrīt arī ar taustiņu kom­bi­nā­ci­ju [Ctrl] + [L].

ssh komanda Linux sistēmā

Iz­man­to­jot ssh, varat savienot savu datoru ar citu datoru, iz­man­to­jot SSH protokolu, kas nozīmē, ka jūs nonāksiet otrā datora komandu rindā. Sintakse ir šāda:

ssh USERNAME@HOSTNAME
bash

Šeit USERNAME un HOSTNAME apzīmē lie­to­tājvār­du, ar kuru vēlaties pie­teik­ties, un ārējā datora adresi.

Komanda „wget“ Linux sistēmā

Lai le­ju­pie­lā­dē­tu failus no interneta, varat izmantot komandu „Linux wget “. Šim nolūkam iz­man­to­jiet šādu sintaksi:

wget [OPTION] LINK
bash

Šeit LINK apzīmē URL, kurā atrodas fails. Pēc izvēles varat izmantot papildu argumentu -c, lai turpinātu pār­trauk­tu le­ju­pie­lā­di.

komanda „ping“ Linux sistēmā

Iz­man­to­jiet komandu „Linux ping, lai pār­bau­dī­tu citu tīkla datoru pie­eja­mī­bu. Komandas sintakse ir šāda:

ping [OPTIONS] TARGET
bash

Papildus pārraides ilgumam (RTT) – laika periodam starp datu paketes no­sū­tī­ša­nu un atbildes saņemšanu – ping terminālī parāda arī mērķa sistēmas IP adresi. Iz­man­to­jot papildu ar­gu­men­tus, varat norādīt pakešu skaitu vai laiku sekundēs, pēc kura ping pārtrauc darbību.

FTP vai SFTP komanda Linux sistēmā

Tas dod jums iespēju ap­mai­nī­ties ar failiem starp vietējo sistēmu un citu datoru tīklā. Lai izveidotu sa­vie­no­ju­mu ar mērķa datora FTP serveri, iz­man­to­jiet FTP (File Transfer Protocol) saskaņā ar šādu sintaksi:

ftp [OPTIONS] [HOST[PORT]]
bash

Ad­re­sē­ša­na notiek, iz­man­to­jot datora nosaukumu vai IP adresi. Pie­slē­gu­ma numura no­rā­dī­ša­na ir fa­kul­ta­tī­va. Iz­man­to­jiet FTP tikai tīklos, kuriem uz­ti­ca­ties, jo šis protokols nav drošs. Drošības apsvērumu dēļ gandrīz vienmēr ir ieteicams izmantot SFTP (SSH File Transfer Protocol). Ko­man­drin­das programma sftp darbojas tāpat kā ftp, lai pārnestu datus tīklā, bet šajā gadījumā pārraide ir šifrēta. SFTP standarta veidā izmanto Secure Shell (SSH), t.i., arī tā au­ten­ti­fi­kā­ci­jas metodes. Citā rakstā mēs iz­skaid­ro­jam, kā izmantot SSH atslēgas jūsu tīkla sa­vie­no­ju­mam.

Komanda „ip“ Linux sistēmā

Ko­man­drin­das programma ip ir daļa no programmu kopuma iproute2, ar kura palīdzību caur termināli tiek pie­pra­sī­tas un kon­fi­gu­rē­tas tīkla saskarnes. Komandas vispārējā sintakse ir šāda:

ip [OPTIONS] OBJECT [COMMAND [ARGUMENT]]
bash

To, kādu darbību veic ip, nosaka, iz­man­to­jot objektus, ap­akš­komman­das un to ar­gu­men­tus.

Programma atbalsta dažādus objektus, piemēram, address (IP adrese), link (tīkla in­ter­feiss), route (ieraksts mar­šru­tē­ša­nas tabulā) vai tunnel, kuriem var pievienot ap­akš­komman­das, piemēram, add, change, del, list vai show.

Piemēram, ja vēlaties iegūt konkrēta tīkla in­ter­fei­sa IP adresi (piem., eth0), iz­man­to­jiet komandu ip kopā ar objektu address, komandu show un argumentu dev eth0:

ip address show dev eth0
bash

Citurā rakstā mēs sīkāk parādīsim, kā Linux vidē parādīt IP adresi.

Komandas apt, pacman un yum Linux sistēmā

Katrā Linux dis­tri­bu­tī­vā ir pakotņu pār­vald­nieks, ar kura palīdzību var le­ju­pie­lā­dēt un pārvaldīt prog­ram­ma­tū­ras pakotnes. Programmu in­sta­lē­ša­nas sintakse ir šāda:

apt install [PACKET] # Debian-based distributions such as Ubuntu
pacman -S [PACKET] # Arch-based distributions
yum install [PACKET] # Red Hat-based distributions
bash

[PACKET] ir tās pakotnes vai prog­ram­mas nosaukums, kuru vēlaties instalēt. Vairumā gadījumu šīs komandas jāizpilda, iz­man­to­jot sudo, strādājot kā root. Citos dis­tri­bu­tī­vos, kas izmanto citus pakotņu pār­val­dnie­kus, komandas var at­šķir­ties. Katram pār­val­dnie­kam ir arī komandas, lai, cita starpā, dzēstu pakotnes, at­jau­ni­nā­tu pakotņu sarakstu un at­jau­ni­nā­tu visas in­sta­lē­tās pakotnes. Ubuntu sistēmā šīs komandas ir šādas.

apt remove [PACKET] # remove package
apt update # update package list
apt upgrade # upgrade packages
bash

Komanda „netstat“ Linux sistēmā

Ko­man­drin­das programma netstat tiek izmantota, lai no­skaid­ro­tu tīkla in­ter­fei­su statusu. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

netstat [OPTIONS]
bash

Iz­man­to­jiet netstat bez papildu opcijām, lai terminālī parādītu visus atvērtos sa­vie­no­ju­mus. Jūs varat izmantot arī šādas opcijas, lai apskatītu mar­šru­tē­ša­nas tabulu (-r), in­ter­fei­sa sta­tis­ti­ku (-i), maskētos sa­vie­no­ju­mus (-M) vai tīkla sa­vie­no­ju­mu ziņojumus (-N). Uzziniet vairāk mūsu ievadā par komandu „netstat“.

komanda „tra­ce­rou­te“ Linux sistēmā

Lai izsekotu IP datu paketes pārraides maršrutu starp jūsu sistēmu un mērķa datoru, varat izmantot komandu traceroute. Iz­man­to­jiet šādu paraugu.

traceroute [OPTIONS] HOSTNAME
bash

Iz­man­to­jot traceroute, var no­skaid­rot, caur kuriem mar­šru­tē­tā­jiem un interneta mezgliem IP pakete ceļo uz mērķa datoru – piemēram, lai no­skaid­ro­tu kavēšanās iemeslu.

komanda „route“ Linux sistēmā

Iz­man­to­jot ko­man­drin­das programmu route, var pieprasīt un rediģēt kodola IP mar­šru­tē­ša­nas tabulu. Komandai ir šāda sintakse:

route [OPTIONS] [add|del] [-net|-host] TARGET
bash

Lai parādītu galvenā servera pilno mar­šru­tē­ša­nas tabulu, iz­man­to­jiet komandu bez papildu pa­ra­met­riem:

route
bash

Ja vēlaties iestatīt maršrutu uz tīklu, iz­man­to­jiet ap­akš­komman­du add.

route add -net 10.0.0.0
bash

komanda „dig“ Linux sistēmā

dig ir mek­lē­ša­nas rīks, ko var izmantot, lai pie­pra­sī­tu in­for­mā­ci­ju no DNS servera un parādītu to terminālī. Šo ko­man­drin­das programmu parasti izmanto saskaņā ar šādu sintaksi, lai pie­pra­sī­tu IP adresi un citu DNS in­for­mā­ci­ju par konkrētu domēna vārdu:

dig [@SERVER] [DOMAIN] [TYPE]
bash

SERVER ir DNS serveris, kurā jāmeklē vajadzīgā in­for­mā­ci­ja. Ja serveris nav norādīts, dig iden­ti­fi­cē standarta DNS serveri no faila /etc/resolv.conf. DOMAIN apzīmē domēna vārdu, no kura jāiegūst DNS in­for­mā­ci­ja. TYPE tiek izmantots, lai norādītu vaicājuma tipu, t.i., ANY (visi ieraksti), A (hostinga IPv4 ieraksts) vai AAAA (hostinga IPv6 ieraksts). Standarta pie­pra­sī­ju­ma tips ir definēts kā A.

Komanda mount un unmount Linux sistēmā

Ja failu sistēma ir jāintegrē ope­rē­tājsis­tē­mas di­rek­to­ri­ju struktūrā, iz­man­to­jot di­rek­to­ri­ju struktūru, tad Linux vidē tiek izmantota ko­man­drin­das programma mount. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

mount [OPTIONS] DEVICE MOUNTPOINT
bash

DEVICE = Ceļš uz tās uz­gla­bā­ša­nas ierīces failu, kuru vēlaties pievienot kā no­da­lī­ju­mu.

MOUNTPOINT = Vieta ope­rē­tājsis­tē­mas di­rek­to­ri­ju struktūrā, kurā vēlaties pievienot no­da­lī­ju­mu. Pie­vie­no­ša­nas vieta parasti tiek norādīta kā absolūts ceļš.

Piemērs:

mount /dev/sdd /media/usb
bash

Ierīce sdd ir uzstādīta skapī /media/usb.

Komanda „dd“ Linux sistēmā

Ko­man­drin­das programma dd nodrošina kopēšanas procesu, kurā dati tiek nolasīti pa bitam no ieejas faila (if) un ie­rak­stī­ti izejas failā (of). Prog­ram­mas izsaukums balstās uz šādu sintaksi:

dd if=Source of=Target [OPTIONS]
bash

Kā avotu un mērķi var norādīt gan at­se­viš­ķus failus, gan veselas no­da­lī­ju­mus (piem., /dev/sda1) vai pilnu datu nesēju (piem., /dev/sda).

dd if=/dev/sda5 of=/dev/sdb1
bash

Komanda „chmod“ Linux sistēmā

Ko­man­drin­das programma chmod (sa­īsi­nā­jums no „change mode“) tiek izmantota, lai piešķirtu tiesības Unix tipa failu sistēmās (piem., ext2, ext3, ext4, reiser, xfs). Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

chmod [OPTIONS] MODE FILE
bash

vai

chmod [OPTIONS] MODE DIRECTORY
bash

Aiz­stā­jējzī­me MODE apzīmē pie­mē­ro­ja­mo tiesību masku. Vairāk in­for­mā­ci­jas par to, kā izveidot šādu sistēmu un uz ko jāpievērš uzmanība, varat atrast mūsu ro­kas­grā­ma­tā par piekļuves tiesībām, iz­man­to­jot komandu chmod. Iz­man­to­jot opciju -R, tiesības var piešķirt rekursīvi ap­akš­ma­pēm un failiem, kas atrodas di­rek­to­ri­jā.

Komanda „chown“ Linux sistēmā

Komanda „Linux chown “ nozīmē „mainīt īpašnieku“ un ļauj mainīt īpašnieka tiesības.

chown [OPTIONS] [USER][:[GROUP]] FILE
bash

vai

chown [OPTIONS] [USER][:[GROUP]] DIRECTORY
bash

Lai noteiktu lietotāja vai grupas īpašnieka tiesības, ir pieejamas četras ie­spē­ja­mās kom­bi­nā­ci­jas. Īpašnieks un grupa tiek pār­kon­fi­gu­rē­ti at­bil­sto­ši ie­va­dī­ta­jai in­for­mā­ci­jai:

chown [OPTIONS] owner_name:group_name file.txt
bash
# The group is reset according to the input, the user remains unchanged:
chown [OPTIONS] :group_name file.txt
# The owner is reset according to the input, the group remains unchanged:
chown [OPTIONS] owner_name file.txt
# The user is reset according to the input. The group is set to the default group for the logged-in user:
chown [OPTIONS] owner_name: file.txt
# The changes are recursively extended to subdirectories with the help of OPTION `-R`.
bash

Komanda „adduser“ Linux sistēmā

Vien­kār­šā­kais veids, kā izveidot lietotāja kontu, ir izmantot ko­man­drin­das programmu adduser. Tas ir Perl skripts, kas balstās uz Linux komandu useradd un piedāvā tās pašas funkcijas lie­to­tā­jam draudzīgā veidā. Komandai adduser ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības, un to lieto saskaņā ar šādu sintaksi:

adduser [OPTIONS] USERNAME
bash

Iz­man­to­jiet adduser bez papildu pa­ra­met­riem, lai papildus jaunajam lietotāja kontam au­to­mā­tis­ki izveidotu lietotāja ID, mājas di­rek­to­ri­ju un lietotāju grupu ar tādu pašu nosaukumu.

adduser test
bash

Pēc tam parādās in­te­rak­tīvs dia­log­lo­dziņš, kurā varat ievadīt paroli un citu lietotāja in­for­mā­ci­ju (īsto vārdu, biroja numuru, tālruņa numuru utt.).

komanda „passwd“ Linux sistēmā

Lai mainītu lietotāja paroli vai definētu, pār­bau­dī­tu un mainītu in­ter­vā­lus, iz­man­to­jiet komandu Linux passwd. Komandas sintakse ir šāda:

passwd [OPTIONS] USERNAME
bash

Ja vēlaties mainīt cita lietotāja paroli, jums ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības. Lai mainītu savu paroli, iz­man­to­jiet komandu passwd bez lie­to­tājvār­da. Ja parole ir jābloķē, iz­man­to­jiet komandu passwd ar opciju -l (–lock). Citas opcijas ļauj noteikt paroles derīguma termiņu ( (-x), kā arī brī­di­nā­ju­mu ( (-w) un pārbaudes in­ter­vā­lus ( (-i).

komanda „groupadd“ Linux sistēmā

Ko­man­drin­das programma groupadd tiek izmantota lietotāju grupu izveidei. Iz­man­to­jiet groupadd ar root tiesībām saskaņā ar šādu sintaksi:

sudo groupadd [OPTIONS] GROUPS
bash

Katra jau­niz­vei­do­tā grupa satur savu grupas iden­ti­fi­ka­to­ru (GID). Grupas iden­ti­fi­ka­to­ri no 0 līdz 99 ir rezervēti sistēmas grupām. Ja vēlaties pašam noteikt GID jaunai lietotāju grupai, iz­man­to­jiet ko­man­drin­das direktīvu groupadd ar opciju -g (GID). Ja vēlaties izveidot sistēmas grupu, iz­man­to­jiet opciju -r (root).

Komanda „chattr“ Linux sistēmā

Ko­man­drin­das programma chattr (sa­īsi­nā­jums no „change attribute“) ļauj apskatīt failus vai di­rek­to­ri­jus ar at­ri­bū­tiem. Lai iestatītu atribūtu, iz­man­to­jiet chattr saskaņā ar šādu sintaksi:

chattr [OPTIONS] +ATTRIBUTE FILE
bash

Lai atkal noņemtu atribūtus, aiz­stā­jiet plusa zīmi ar mīnus zīmi. Piemēram, iestatiet atribūtu -i, lai neļautu veikt izmaiņas (dzēšanu vai pār­vei­do­ša­nu) failā vai di­rek­to­ri­jā. In­for­mā­ci­ju par citiem at­ri­bū­tiem un ie­spē­ja­ma­jām opcijām skatiet prog­ram­mas chattr ro­kas­grā­ma­tā.

Komanda „lsattr“ Linux sistēmā

Ja vēlaties parādīt, kādi atribūti ir iestatīti failam vai di­rek­to­ri­jam, iz­man­to­jiet ko­man­drin­das direktīvu lsattr (sa­īsi­nā­jums no „list at­tri­bu­tes“), ievērojot šādu sintaksi:

lsattr [OPTIONS] FILE/DIRECTORY
bash

Komanda chgrp Linux sistēmā

Komanda chgrp nozīmē „mainīt grupu ” un tiek izmantota, lai pār­val­dī­tu failu un di­rek­to­ri­ju piederību grupām. Lai varētu izmantot chgrp attiecībā uz izvēlētu failu vai di­rek­to­ri­ju, jums ir jābūt īpašnieka vai root tiesībām. Tās ir vienīgās grupas, kurām jūs varat piederēt. chgrp tiek izmantota saskaņā ar šādu sintaksi:

chgrp [OPTIONS] GROUP FILE
bash

vai

chgrp [OPTIONS] GROUP DIRECTORY
bash

Opcija -R attiecas uz ap­akš­ma­pēm un failiem, kas atrodas di­rek­to­ri­jā.

komanda „man“ Linux sistēmā

Komanda man atver jūsu Linux dis­tri­bū­ci­jas ro­kas­grā­ma­tas (man-pages) tieši terminālī. Lai atvērtu ro­kas­grā­ma­tas, iz­man­to­jiet šādu shēmu:

man [OPTION] TOPIC
bash

Linux man-lapas ir sadalītas 10 te­ma­tis­ka­jās jomās: lietotāja komandas, sistēmas izsaukumi, prog­ram­mē­ša­nas valodas C funkcijas, failu formāti, kon­fi­gu­rā­ci­jas faili, spēles, dažādi, sistēmas ad­mi­nis­trē­ša­nas komandas, pa­matfun­kci­jas, jaunas komandas.

komanda „shutdown“ Linux sistēmā

Lietotājs ar root tiesībām var izmantot komandu „Linux shutdown, lai izslēgtu sistēmu. Komandas sintakse ir šāda:

shutdown [OPTIONS] [TIME] [MESSAGE]
bash

Ja vēlaties izraisīt sistēmas iz­slēg­ša­nos, jums ir iespēja noteikt laiku, kad sistēma ir jāizslēdz. Šim nolūkam iz­man­to­jiet vai nu konkrētu laika norādi (hh:mm), vai atskaiti (+m). Pārējie sistēmas lietotāji saņems pa­zi­ņo­ju­mu par sistēmas iz­slēg­ša­nos. Va­ja­dzī­bas gadījumā tam var pievienot per­so­nis­ku ziņojumu. Ja komanda shutdown tiek izmantota kopā ar opciju -r, pēc sistēmas iz­slēg­ša­nas notiek tās pār­star­tē­ša­na.

komanda „top“ Linux sistēmā

Komanda top izsauc dinamisku pārskatu par visiem dar­bo­jo­ša­jiem procesiem. Izsaukums balstās uz šādu paraugu:

top [OPTIONS]
bash

Procesa in­for­mā­ci­jas izvadi var pielāgot, iz­man­to­jot dažādas opcijas. top procesa pārskats (starp citiem) atbalsta šādus īsceļus, lai šķirotu izvades:

  • [P] = Šķiro izvadi at­bil­sto­ši procesora no­slo­go­ju­mam
  • [M] = Kārtot izvadi at­bil­sto­ši atmiņas prasībām
  • [N] = Šķiro izvadi pēc PID numuriem
  • [A] = Kārtot izvadi pēc vecuma
  • [T] = Šķiro izvadi pēc laika
  • [U LIETOTĀJA VĀRDS vai UID] = Filtrē izvadi pēc attiecīgā lietotāja

Iz­man­to­jiet īsceļu [H], lai atvērtu pa­lī­dzī­bas lapu, vai [Q], lai aizvērtu procesu pārskatu.

Komanda lscpu Linux sistēmā

Iz­man­to­jiet lscpu (sa­īsi­nā­jums no „list cpu“) saskaņā ar turpmāk norādīto paraugu, lai terminālī parādītu in­for­mā­ci­ju par procesora ar­hi­tek­tū­ru.

lscpu [OPTIONS]
bash

Ie­spē­ja­mās opcijas skatiet savas ope­rē­tājsis­tē­mas ro­kas­grā­ma­tā.

Komanda lshw Linux sistēmā

Komanda lshw nozīmē „uzskaitīt aparatūru” un terminālī parāda in­for­mā­ci­ju par ap­ara­tū­ras kom­po­nen­tiem. Iz­man­to­jiet lshw saskaņā ar šādu sintaksi:

lshw [OPTIONS]
bash

Komanda atbalsta dažādas opcijas izvades formāta pie­lā­go­ša­nai (-html, -xml, -short, -businfo), kā arī in­for­mā­ci­jas apjoma pie­lā­go­ša­nai (piemēram, –sanitize, lai slēptu kon­fi­den­ciā­lu in­for­mā­ci­ju).

komanda „kill“ Linux sistēmā

kill ir ko­man­drin­das programma, ar kuras palīdzību var apturēt un pabeigt procesus. Komanda tiek nodota saskaņā ar šādu formātu, norādot vēlamo signālu un izvēlētā procesa iden­ti­fi­ka­to­ru.

kill [OPTIONS] [-SIGNAL] PID
bash

Bieži sa­sto­pa­mie signāli ir:

  1. TERM: liek procesam pārtraukt darbību (standarta)
  2. KILL: Piespiež procesu beigties (caur sistēmu)
  3. STOP: Pārtrauc procesu
  4. CONT: Ļauj ap­tu­rē­ta­jam procesam tur­pi­nā­ties

komanda „killall“ Linux sistēmā

Iz­man­to­jiet komandu „Linux killall kopā ar konkrētu meklējamo vārdu, lai pār­trauk­tu tikai tos procesus, kuru nosaukumi sakrīt (sa­ska­ņo­ša­nai tiek izmantoti pirmie 15 rakstzī­mes).

killall [OPTIONS] [-SIGNAL] [PROCESS NAME]
bash

Opcija -e (–exact) ļauj pa­pla­ši­nāt at­bil­stī­bu uz visiem procesa nosaukuma simboliem.

Laba komanda Linux

Komnice indas direktīva nice norāda procesa vērtību diapazonā no -20 līdz +19 procesa sākumā, izsakot to veselos skaitļos, pēc kā tiek sadalīta sistēmas pieejamā skait­ļo­ša­nas jauda. Diapazons no -20 līdz +19 atbilst Linux prio­ri­tā­tes līmeņiem no 100 līdz 139. Procesam ar nice rtību -20 ir augstāka prio­ri­tā­te nekā procesam ar vērtību 19. Solo sintakse ir šāda:

nice [OPTION] [COMMAND]
bash

Ja nav norādīts citādi, katram procesam sākotnēji tiek piešķirta prio­ri­tā­te 0 ( nice ). Lai noteiktu procesa prio­ri­tā­ti, iz­man­to­jiet opciju -n. Jāņem vērā, ka negatīvas prio­ri­tā­tes var piešķirt tikai ar root tiesībām.

Komanda pgrep Linux sistēmā

Ko­man­drin­das programma pgrep salīdzina dar­bo­jo­šos procesu sarakstu ar meklējamo terminu un, ja tiek atrastas at­bil­stī­bas, izvada at­tie­cī­gos PID. Vispārīgā sintakse ir šāda:

pgrep [OPTIONS] Search term
bash

Pēc no­klu­sē­ju­ma pgrep izvada visu to procesu PID, kuru nosaukumā ir mek­lē­ja­mais termins. Ja meklēšanu vēlaties ierobežot tikai līdz precīziem sa­ska­ņo­ju­miem, iz­man­to­jiet komandu kopā ar opciju -x. Ja papildus procesa no­sau­ku­mam vēlaties iegūt arī PID, iz­man­to­jiet pgrep kopā ar opciju -l. Līdzīgi kā grep, arī pgrep atbalsta mek­lē­ja­mos terminus, kas balstās uz re­gu­lā­ra­jiem iz­tei­ku­miem.

komanda „ps“ Linux sistēmā

Komanda „Linux ps terminālī parāda sarakstu ar visiem dar­bo­jo­ša­jiem procesiem.

ps [OPTIONS]
bash

Ja jums ne­pie­cie­šams de­ta­li­zēts izvades rezultāts, iz­man­to­jiet ps kopā ar opcijām -f (de­ta­li­zēts) vai -F (ļoti de­ta­li­zēts). Papildu opcijas skatiet savas ope­rē­tājsis­tē­mas ro­kas­grā­ma­tā.

Papildu Linux komandas īsumā

Pamata komandas

Sadaļā „Pamata komandas” at­ra­dī­siet Linux pamata komandas, kuras izmanto termināļa vadībai. Uzziniet, kā iztīrīt termināļa ekrānu, atgūt ie­priek­šē­jās termināļa komandas no vēstures vai iziet no termināļa sesijas.

1. iziet

Ko­man­drin­das komanda exit pārtrauc pa­šrei­zē­jo sesiju un aizver termināli.

exit
bash

Tā vietā varat izmantot taustiņu kom­bi­nā­ci­ju [Ctrl] + [D].

2. palīdzība

Iz­man­to­jiet komandu help, lai apskatītu visu integrēto čaulas komandu (iebūvēto komandu) sarakstu. Izsauciet help kopā ar čaulas komandu, lai iegūtu at­tie­cī­gās komandas īsu aprakstu.

help COMMAND
bash

3. vēsture

Bash vidē pēdējās 500 komandu rindā ievadītās komandas tiek sa­gla­bā­tas vēsturē. Šī funkcija palīdz komandas ie­va­dī­ša­nā un ļauj ar bultu taus­ti­ņiem pārskatīt ie­priek­šē­jo komandu sarakstu un tās atkārtoti izpildīt.

Vēsturi var meklēt, iz­man­to­jot at­slēg­vār­dus un taustiņu kom­bi­nā­ci­ju [Ctrl] + [R]. Jums ir arī iespēja apskatīt pilnu sarakstu, kas terminālī ir numurēts. Iz­man­to­jiet komandu history bez papildu opcijām un ar­gu­men­tiem.

history
bash

Ja vēlaties filtrēt re­zul­tā­tus, iz­man­to­jiet Linux cauruli, lai savienotu history ar ko­man­drin­das programmu grep (skatiet mek­lē­ša­nas opcijas) un meklējamo vārdu.

history | grep SEARCH TERM
bash

Pa­lī­dzī­bas lapas

Nezināt, ko darīt? Nav par ko uz­trauk­ties. Linux sistēmā ir pieejamas dažādas pa­lī­dzī­bas un do­ku­men­tā­ci­jas lapas, kas ir pieejamas tieši caur termināli, piemēram, Unix man-lapas un GNU info lapas. Tās satur de­ta­li­zē­tu aprakstu par visām ko­man­drin­das prog­ram­mām, sistēmas iz­sau­ku­miem, kon­fi­gu­rā­ci­jas failiem, failu formātiem un gal­ve­na­jām funkcijām. Ar Linux komandām whatis un apropos jūs varat atrast ko­man­drin­das prog­ram­mas pa­lī­dzī­bas lapu ka­te­go­ri­jā, kas ļauj jums meklēt at­slēg­vār­dus jūsu ope­rē­tājsis­tē­mas ro­kas­grā­ma­tas lapās.

1. starp citu

Iz­man­to­jiet apropos, lai pēc at­slēg­vār­diem meklētu jūsu ope­rē­tājsis­tē­mas ro­kas­grā­ma­tas lapu vir­srak­stus un aprakstus. Vadieties pēc šādas shēmas:

apropos [OPTIONS] SEARCH TERM
bash

Komanda atbalsta dažādas opcijas. Lai meklēšanu ie­ro­be­žo­tu tikai ar precīziem sa­ska­ņo­ju­miem, iz­man­to­jiet opciju -e, vai arī iz­man­to­jiet aiz­stā­jējzī­mes (-w '*SEARCH TERM') un regulāros iz­teik­smes (-r).

2. in­for­mā­ci­ja

Iz­man­to­jot komandu info, varat atvērt GNU info lapas par konkrētu tēmu. Vairumā gadījumu šīs lapas atbilst ro­kas­grā­ma­tas lapām, kuras var atvērt ar man, taču atšķirībā no tām tajās ir saites, kas atvieglo na­vi­gā­ci­ju ro­kas­grā­ma­tā. Iz­man­to­jiet šādu sintaksi:

info [OPTION] TOPIC
bash

Ja izsaukums tiek veikts bez opcijas vai tēmas, tiek atvērta GNU info lapas galvenā izvēlne.

3. pinfo

Ar pinfo jums ir pieejams ko­man­drin­das prog­ram­mas info variants, kas balstās uz ko­man­drin­das pārlūku Lynx un izvada in­for­mā­ci­jas lapas ar izceltām saitēm. Lietojiet pinfo tāpat kā komandu info:

pinfo [OPTIONS] TOPIC
bash

4. kas tas ir

Ko­man­drin­das programma whatis nodrošina at­slēg­vār­du meklēšanu ro­kas­grā­ma­tu lapās. Izsauciet šo programmu, ievadot populāru at­slēg­vār­du, lai meklētu precīzus sa­ska­ņo­ju­mus jūsu ope­rē­tājsis­tē­mas ro­kas­grā­ma­tā. Ja tiek atrasts sa­ska­ņo­jums, whatis terminālī parāda īsu aprakstu.

whatis [OPTIONS] SEARCH TERM
bash

whatis (-w '\*SEARCH TERM') atbalsta arī aiz­stā­jējzī­mes un regulāros iz­teik­smes (-r).

Kataloga darbības

Jūs iz­man­to­siet Linux komandas, kas pa­re­dzē­tas darbībām ar di­rek­to­ri­jiem, lai sistēmā caur termināli izveidotu, dzēstu un pār­val­dī­tu di­rek­to­ri­jus, kā arī pār­vie­to­tos pa di­rek­to­ri­ju koku. Sva­rī­gā­kās ko­man­drin­das komandas šajā ka­te­go­ri­jā ir cd, ls, mkdir un rmdir.

1. chroot

Komanda chroot (sa­īsi­nā­jums no „change root“) tiek izmantota, lai izpildītu komandu citā saknes di­rek­to­ri­jā. Piemēram, chroot tiek izmantota, lai izolētu kritiskas prog­ram­mas no pārējās failu sistēmas. Prog­ram­mas iz­sauk­ša­nai ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības, un tā darbojas pēc šādas formulas:

chroot DIRECTORY COMMAND
bash

2. mkdir šeit

Iz­man­to­jot mkdirhier, ar vienu ko­man­drin­das komandu var izveidot veselas di­rek­to­ri­ju hie­rar­hi­jas:

mkdirhier [OPTION] /home/user/directory1/directory2/directory3
bash

Ja directory1 un directory2 jau pastāv, tad, iz­vei­do­jot di­rek­to­ri­ju mkdirhier, tiek izveidots tikai directory3. Pretējā gadījumā tiek izveidoti visi trīs di­rek­to­ri­ji.

3. koks

Lai gan ls parāda tikai kataloga saturu, ko­man­drin­das komandu tree var izmantot, lai rekursīvi izvadītu visu katalogu hie­rar­hi­ju kā koka struktūru. Komandai tiek izmantota šāda sintakse:

tree [OPTIONS] [DIRECTORY]
bash

Darbības ar failiem

Šajā tabulā uz­skai­tī­tās Linux komandas ļauj no termināļa veikt dažādas darbības ar failiem. Iz­man­to­jiet tādas Linux pa­mat­ko­man­das kā cp, mv un rm, lai sistēmā kopētu, pār­vie­to­tu, pārdēvētu vai dzēstu failus.

1. pa­mat­no­sau­kums

Faila ceļš tiek nodots ko­man­drin­das di­rek­tī­vai basename, kas vienkārši atgriež faila nosaukumu bez no­klu­sē­ju­ma ceļa. Komandas sintakse ir šāda:

basename [OPTIONS] path/to/files [SUFFIX]
bash

Iz­man­to­jot opcijas, komandu var at­tie­ci­nāt uz vairākiem failiem.

2. comm

Iz­man­to­jiet ko­man­drin­das programmu comm, lai sa­lī­dzi­nā­tu sa­kār­to­tus failus (t. i., iz­man­to­jot sort) rindu pa rindai. Prog­ram­mas izsaukums balstās uz šādu sintaksi:

comm [OPTIONS] FILE1 FILE2
bash

Programma atbalsta trīs iespējas:

  • -1: izslēgt unikālās rindas no FILE1
  • -2: izslēgt unikālās rindas no FILE2
  • -3: izslēgt visas rindas, kas ir abos failos

3. nogriezt

Komanda cut ļauj izgūt faila saturu no faila teksta rindas (piemēram, no žurnāla vai CSV failiem). Komandas sintakse ir šāda:

cut [OPTIONS] FILE
bash

Izgūto posmu precīzo atrašanās vietu nosaka ar opcijām -b (baitu pozīcija), -c (rakstzī­mes pozīcija), -d (at­da­lī­tājs) un -f (lauks).

4. dirname

dirname ir basename atbilsme. Šī ko­man­drin­das direktīva ļauj izdalīt ceļa daļu no faila ceļa un izvadīt to terminālī bez failu no­sau­ku­miem. Komandas sintakse ir šāda:

dirname [OPTIONS] path/to/file
bash

5. fails

Iz­man­to­jot ko­man­drin­das komandu file, varat iegūt in­for­mā­ci­ju par faila tipu. Komandas izsaukums balstās uz šādu sintaksi:

file [OPTIONS] FILE
bash

6. lsof

Komanda lsof nozīmē „saraksts ar atvērtām failiem“ — tas ir rīks, kas terminālī parāda in­for­mā­ci­ju par atvērtām failiem, kas sakārtoti pēc PID (procesa iden­ti­fi­ka­to­ra). Izsauciet programmu terminālī, iz­man­to­jot šādu sintaksi:

lsof [OPTIONS]
bash

Tā kā Unix tipa sistēmas, piemēram, Linux, parasti ievēro principu, ka „viss ir fails“, komandas lsof izvades saraksts ir attiecīgi garš. Parasti šīs izvades apjomu ierobežo, iz­man­to­jot opcijas.

7. md5sum

Ko­man­drin­das komanda md5sum palīdz aprēķināt un pārbaudīt failu MD5 kon­trolsum­mas.

8. ielīmēt

Līdzīgi kā cat, arī ko­man­drin­das programma paste ļauj izvadīt faila saturu uz standarta izvadi. Taču, kamēr cat vienkārši apvieno saturu, paste apvieno to pa kolonnām. Komandas pamata sintakse ir šāda:

paste [OPTIONS] FILE1 FILE2 …
bash

Iz­man­to­jot opciju -d, varat pielāgot, kādu at­da­lī­tā­ju izmanto paste. No­klu­sē­ju­ma at­da­lī­tājs ir ta­bu­la­to­ra zīmes. Iz­man­to­jot opciju -s (sē­rij­vei­da), var aktivizēt otro režīmu. Šajā gadījumā visas pirmā ievades faila rindas tiek pārnestas uz izvades pirmās rindas. Pārējo ievades failu dati seko at­se­viš­ķās izvades rindās, tādējādi katra izvades rinda satur tikai viena ievades faila saturu.

9. pārdēvēt

Ko­man­drin­das programma rename ļauj pārdēvēt failus un mapes, iz­man­to­jot regulāros iz­teik­smes (regex). Atšķirībā no mv, funkcija rename ir piemērota failu apstrādei, kur vairāku failu nosaukumi ir jāpielāgo daļēji vai pilnībā. Lietojiet rename saskaņā ar šādu sintaksi:

rename [OPTIONS] 'REGULAR_EXPRESSION' FILE
bash

Regulārie izteikumi atbilst šādai aiz­stā­ša­nas sintaksei:

s/SEARCHPATTERN/REPLACEMENT/MODIFIER
bash

10. sa­smal­ci­nāt

shred ir ko­man­drin­das programma, kas ļauj droši dzēst failus. Izvēlētie elementi dzēšanas procesa laikā tiek pār­rak­stī­ti, tāpēc tos nav iespējams atjaunot, iz­man­to­jot datu atgūšanas metodes. Komandas vispārējā sintakse ir šāda:

shred [OPTIONS] FILE
bash

11. šķirot

Iz­man­to­jiet ko­man­drin­das direktīvu sort, lai šķirotu failu sarakstus un prog­ram­mas izvadi pēc skait­lis­kā, al­fa­bē­tis­kā vai rindu secības. Komandas vispārējā sintakse ir šāda:

sort [OPTIONS] FILE
bash

Šķi­ro­ša­nas metodi var pielāgot, iz­man­to­jot opcijas. Piemēram, pēc skait­lis­kās secības (-n), pēc ne­jau­šī­bas principa (-R) vai apgrieztā secībā (-r).

12. sadalīt

Lai sadalītu failus, izmanto ko­man­drin­das direktīvu split. Tās sintakse ir šāda:

split [OPTIONS] [INPUT [PREFIX]]
bash

Aiz­stā­jējzī­me INPUT atbilst failam, kas ir jāsadala. PREFIX nosaka ie­sais­tī­to failu no­sau­ku­mus. To nosaukumi ir veidoti pēc šāda parauga:

PREFIXaa, PREFIXab, PREFIXac …
bash

Ja nav definēts nekāds prefikss, split izmanto no­klu­sē­ju­ma prefiksu x. Ar opciju -b (baiti) var norādīt daļējo failu izmēru. To var norādīt baitos (b), ki­lo­bai­tos (k) vai me­ga­bai­tos (m).

Piemērs:

split -b 95m archive.tgz split-archive.tgz.
bash

13. sta­tis­ti­ka

Ko­man­drin­das komanda stat (status) parāda izvēlēto failu un di­rek­to­ri­ju piekļuves un pār­vei­do­ša­nas laika zīmogus. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

stat [OPTIONS] FILE
bash

Izvades formātu var pielāgot, iz­man­to­jot opcijas.

14. uniq

Ko­man­drin­das komandu uniq parasti izmanto kopā ar sort, lai nošķirotu dub­li­kā­tus ierakstus no sa­kār­to­tiem failiem. Turp­mā­ka­jā piemērā komanda sort ar cauruli (|) ir savienota ar komandu uniq, lai vispirms sakārtotu failu un pēc tam izvadītu to bez dub­li­kā­tiem.

sort file.txt | uniq
bash

Mek­lē­ša­nas opcijas

Linux piedāvā dažādas ko­man­drin­das komandas, kas ļauj veikt meklēšanu sistēmā tieši no termināļa.

1. atrast

Komanda find palīdz veikt meklēšanu Linux failā. Tās darbība balstās uz šādu sintaksi:

find [OPTIONS] [DIRECTORY] [SEARCHCONDITION] [ACTIONS]
bash

Norādītā mape ir mek­lē­ša­nas sākuma mape. Pēc tam komanda veic meklēšanu sākuma mapē un tās ap­akš­ma­pēs. Ja mape nav norādīta, find sāk meklēšanu no pa­šrei­zē­jās darba mapes.

Ie­sta­tī­ju­mi ļauj definēt mek­lē­ša­nas kri­tē­ri­jus un darbības. No­klu­sē­ju­ma darbība ir iestatīta uz -print: visu mek­lē­ša­nas rezultātu pilno failu nosaukumu izvade uz standarta izvadi (parasti termināli). Papildu ie­sta­tī­ju­mi ļauj filtrēt pēc faila nosaukuma, faila izmēra, piekļuves laika utt. Tie ir uz­skai­tī­ti at­tie­cī­ga­jā man-lapā.

2. atrast

Ko­man­drin­das programma locate ļauj meklēt failus arī caur termināli. Taču atšķirībā no find tā nevis pārskata failu di­rek­to­ri­ju, bet gan meklē īpaši izveidotā un regulāri at­jau­ni­nā­ta­jā datu bāzē. Rezultātā locate nodrošina re­zul­tā­tus daudz ātrāk nekā find. Lai datu bāzē atrastu konkrētu failu, locate izmanto saskaņā ar šādu sintaksi:

locate SEARCHPATTERN
bash

Mek­lē­ša­nas izteiksme var saturēt metazīmes kā aiz­stā­jē­jus (*). Ie­vie­to­jiet tās pēdiņās, lai novērstu to in­ter­pre­tā­ci­ju no ko­man­drin­das.

3. tre-agrep

tre-agrep izmanto arī, lai meklētu teksta virknes teksta failos, pa­ma­to­jo­ties uz mek­lē­ša­nas paraugiem. Taču atšķirībā grep tiek izvadīti ne tikai precīzi sa­ska­ņo­ju­mi, bet ir pie­ļau­ja­mi arī aptuveni rezultāti, piemēram, tādi, kuros burti ir pār­vie­to­ti vai trūkst rakstzī­mes. Programma balstās uz bib­lio­tē­ku TRE un padara to pieejamu ko­man­drin­dā. Komandas tre-agrep sintakse atbilst komandas grep sintaksei:

tre-agrep [OPTIONS] SEARCHPATTERN FILE(S)
bash

Iz­man­to­jot ie­sta­tī­ju­mus, varat noteikt maksimālo pie­ļau­ja­mo kļūdu. Turp­mā­ka­jā piemērā tiek pieļauta ne vairāk kā viena novirze.

tre-agrep -1 'Linux' test .txt
bash

4. updatedb

Meklēšana locate darbojas pareizi tikai tad, ja fails /var/lib/locatedb tiek pastāvīgi at­jau­ni­nāts. Komanda updatedb ļauj manuāli at­jau­ni­nāt datu bāzi. Ņemiet vērā, ka šim nolūkam ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības:

updatedb
bash

5. kur

Iz­man­to­jot komandu whereis, varat atrast izvēlētās prog­ram­mas bināro kodu, avota kodu vai lie­to­ša­nas ro­kas­grā­ma­tas failus. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

whereis [OPTIONS] PROGRAM
bash

Iz­man­to­jot opcijas, meklēšanu var ierobežot līdz kon­krē­tiem failu tipiem vai di­rek­to­ri­jiem.

6. kurš

Ja vēlaties noteikt prog­ram­mas bināros failus, iz­man­to­jiet komandu which ar šādu sintaksi, lai terminālī parādītu ceļu.

which [OPTIONS] PROGRAM
bash

No­klu­sē­ju­ma režīmā which izvada pirmo atrasto failu. Lai parādītu visus failus, kas atbilst mek­lē­ša­nas kri­tē­ri­jiem, iz­man­to­jiet opciju -a.

Lietotāja in­for­mā­ci­ja

Iz­man­to­jiet šādu ka­te­go­ri­ju ko­man­drin­das prog­ram­mas, lai piekļūtu de­ta­li­zē­tai in­for­mā­ci­jai par sistēmā re­ģis­trē­ta­jiem lie­to­tā­jiem, kā arī par to grupām un procesiem.

1. pirksts

Ko­man­drin­das programma finger paredzēta, lai piekļūtu lietotāju in­for­mā­ci­jai. Iz­man­to­jiet komandu kopā ar vēlamo lie­to­tājvār­du:

finger [options] [USERNAME]
bash

Iz­man­to­jiet finger bez lie­to­tājvār­da, lai iegūtu in­for­mā­ci­ju par savu kontu.

2. grupas

Komanda groups parāda izvēlētā lietotāja konta piederību grupām. Lai parādītu visas grupas, kurām pieder jūsu lietotāja konts, iz­man­to­jiet groups bez lie­to­tājvār­da.

Iz­man­to­jiet ko­man­drin­das direktīvu saskaņā ar šo paraugu:

groups [OPTIONS] [USERNAME]
bash

3. id

Ko­man­drin­das komanda id parāda izvēlēto lietotāju kontu lietotāju un grupu iden­ti­fi­ka­to­rus. Ja vēlaties uzzināt savus iden­ti­fi­ka­to­rus, iz­man­to­jiet komandu bez lie­to­tājvār­da.

id [OPTIONS] [USERNAME]
bash

Izejas diapazonu var ierobežot, iz­man­to­jot opcijas.

4. pēdējais

Lai apskatītu sarakstu ar lie­to­tā­jiem, kuri nesen ir pie­tei­ku­šies sistēmā, norādot pie­teik­ša­nās un iz­rak­stī­ša­nās laiku, iz­man­to­jiet komandu last saskaņā ar šādu paraugu.

last [OPTIONS] [USERNAME]
bash

Attiecīgā in­for­mā­ci­ja tiek iegūta no faila wtmp sadaļā /var/log/wtmp. Ja vēlaties pieprasīt in­for­mā­ci­ju tikai par konkrētu kontu, ievadiet ko­man­drin­das direktīvu, norādot vēlamo lie­to­tājvār­du.

5. w

Komanda w izvada sarakstu ar visiem re­ģis­trē­ta­jiem lie­to­tā­jiem, ieskaitot visus procesus, kurus tie ir palaiduši. Lai ie­ro­be­žo­tu komandas darbību tikai uz konkrētu lietotāja kontu, iz­man­to­jiet w kopā ar lie­to­tājvār­du:

w [OPTIONS] [USERNAME]
bash

Izvades diapazonu un formātu var pielāgot, iz­man­to­jot opcijas.

6. kurš

Komanda who parāda de­ta­li­zē­tu in­for­mā­ci­ju par sistēmā re­ģis­trē­ta­jiem lie­to­tā­jiem. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

who [OPTION] [SOURCEFILE]
bash

Pēc no­klu­sē­ju­ma who attiecas uz datiem par pašlaik re­ģis­trē­ta­jiem lie­to­tā­jiem no /var/run/utmp faila. Jums ir iespēja norādīt vienu no šiem failiem kā in­for­mā­ci­jas avotu.

7. whoami

Izmanto komandu whoami, lai uzzinātu savu lie­to­tājvār­du.

whoami [OPTIONS]
bash

Lietotāju kontu pār­val­dī­ba

Linux piedāvā virkni programmu, ar kurām varat izveidot, dzēst un pārvaldīt lietotāju kontus un grupas tieši no termināļa. Šeit jums ir apkopots pārskats par sva­rī­gā­ka­jām Linux komandām lietotāju kontu pār­val­dī­bai. Šajā ka­te­go­ri­jā at­ra­dī­siet arī Linux termināļa komandas, kas ļauj piekļūt kodam ar citu lietotāju tiesībām, tostarp su­perlie­to­tā­ja root tiesībām.

1. chfn

Ko­man­drin­das direktīva chfn (sa­īsi­nā­jums no „change finger“) ļauj pielāgot papildu in­for­mā­ci­ju lietotāja kontā, piemēram, īsto vārdu, biroja numuru un privāto vai darba tālruņa numurus. Vispārīgā sintakse ir šāda:

chfn [OPTION "NEW VALUE"] [USERNAME]
bash

Kura lietotāja in­for­mā­ci­ja saņems jaunu vērtību, nosaka, iz­man­to­jot opcijas -f (īstais vārds), -r (biroja numurs), -w (darba tālrunis) un -h (privātais tālrunis).

2. chsh

Ko­man­drin­das komanda chsh (sa­īsi­nā­jums no „change shell“) maina izvēlētā lietotāja pie­teik­ša­nās apvalku. Ievadot datus, vadieties pēc šāda parauga:

chsh [OPTIONS] USERNAME
bash

Lai mainītu lietotāja konta pie­teik­ša­nās apvalku, varat izmantot opciju -s.

3. ilūziju radītājs

Ko­man­drin­das programma deluser dzēš visus izvēlētā lietotāja konta ierakstus no sistēmas konta failiem. deluser iz­sauk­ša­nai ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības, un tā izmanto šādu sintaksi:

deluser [OPTIONS] USERNAME
bash

Ja vēlaties dzēst arī visus failus no lietotāja mājas di­rek­to­ri­ja, iz­man­to­jiet komandu ar opcijām --remove-home. Ja vēlaties dzēst visus lietotāju failus no sistēmas, iz­man­to­jiet opcijas --remove-all-files.

4. delgroup

Ko­man­drin­das komanda delgroup (sa­īsi­nā­jums no „delete group“) dzēš esošu lietotāju grupu. Lai izpildītu šo komandu, ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības. Komandas delgroup vispārīgā sintakse ir šāda:

delgroup [OPTIONS] GROUP
bash

5. groupmod

Esošo lietotāju grupu no­sau­ku­mus un grupu iden­ti­fi­ka­to­rus (GID) var pielāgot, iz­man­to­jot groupmod. Šo ko­man­drin­das komandu izmanto ar root tiesībām, ievērojot šādu sintaksi:

groupmod OPTIONS GROUP
bash

Lai pielāgotu GID, iz­man­to­jiet groupmod kopā ar opciju -g. Lai pār­rak­stī­tu grupas nosaukumu, izpildiet komandu ar opciju -n.

6. newgrp

Komanda newgrp (sa­īsi­nā­jums no „new group“) ļauj re­ģis­trē­tiem lie­to­tā­jiem mainīt savu pa­šrei­zē­jo grupas iden­ti­fi­ka­to­ru, neizietot no sistēmas un atkārtoti neieejot tajā. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

newgrp [-] [GROUP]
bash

Ja komandu newgrp izmanto ar papildu parametru [-], grupas maiņa izraisa lietotāja vides pār­star­tē­ša­nu – tāpat kā tad, ja lietotājs būtu atkārtoti pie­tei­cies. Lietotāji, kuri izmanto newgrp bez grupas no­rā­dī­ša­nas, tiek pārcelti uz no­klu­sē­ju­ma grupu, kas norādīta komandā /etc/passwd.

7. svētdiena

Komanda su ļauj arī uz laiku mainīt lietotāju, lai izpildītu prog­ram­mas izsaukumu ar mērķa lietotāja tiesībām. Atšķirībā no sudo šī komanda netiek izpildīta tieši. Tā vietā notiek iden­ti­tā­tes maiņa. Tā vietā, lai pie­pra­sī­tu izsaucēja lietotāja paroli, tiek pie­pra­sī­ta mērķa lietotāja parole. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

su [OPTIONS] [USERNAME]
bash

Zvans bez lie­to­tājvār­da izvēlas root kā mērķa lietotāju.

8. usermod

Ko­man­drin­das komanda usermod ļauj rediģēt iepriekš iz­vei­do­tus lietotāju kontus. Iz­man­to­jiet usermod ar root tiesībām, ievērojot šādu sintaksi:

usermod [OPTIONS] USERNAME
bash

Ar opciju palīdzību var noteikt, kādas izmaiņas ir pa­re­dzē­tas. Piemēram, ar opciju -l NEW_NAME var mainīt lie­to­tājvār­du. Papildu opcijas ir atrodamas at­tie­cī­ga­jā man-lapā.

Sistēmas komandas

Sadaļā „Sistēmas komandas“ at­ra­dī­siet pamata Linux komandas sistēmas vadībai. Iz­man­to­jiet šīs komandas, lai no termināļa pār­star­tē­tu vai izslēgtu sistēmu – un, ja vēlaties, vadītu šos procesus ar taimeri.

1. re­ģis­tra­tors

Iz­man­to­jiet logger saskaņā ar šādu shēmu:

logger "YOUR MESSAGE"
bash

Atrodiet sistēmas žurnālu zem /var/log/syslog.

2. pār­star­tēt

Ko­man­drin­das rīkojums reboot izraisa sistēmas pār­star­tē­ša­nu. Lai izraisītu pār­star­tē­ša­nu, komanda jāizpilda ar root tiesībām.

reboot [OPTIONS]
bash

3. rtcwake

Ko­man­drin­das komanda rtcwake ļauj sistēmu ieslēgt un izslēgt, iz­man­to­jot taimeri. Komandas sintakse ir šāda:

rtcwake [OPTIONS] [MODE] [Time]
bash

Iz­vē­lie­ties konkrētu režīmu (-m MODE), uz kuru sistēmai jāpāriet noteiktā laikā, izsakot to sekundēs (-s TIME IN SECONDS). Jums ir arī iespēja iestatīt sistēmas ie­slēg­ša­nos precīzi noteiktā laikā (-t UNIXTIME).

Sistēmas in­for­mā­ci­ja

Sadaļā „Sistēmas in­for­mā­ci­ja“ esam ap­ko­po­ju­ši ko­man­drin­das prog­ram­mas, ar kurām var iegūt in­for­mā­ci­ju un statusa ziņojumus, sniedzot jums vi­s­ap­tve­ro­šu pārskatu par sistēmas stāvokli.

1. datums

Komanda date parāda sistēmas laiku, ieskaitot datumu.

date [OPTIONS] [OUTPUTFORMAT]
bash

Ja vēlaties strādāt ar konkrētu laiku prog­ram­mas izsaukuma kontekstā (sk. rtcwake), to varat definēt, iz­man­to­jot opciju -d 'DATE'. Turklāt tiek at­bal­stī­tas dažādas opcijas, kas ļauj pārveidot datuma un laika in­for­mā­ci­ju vēlamajā formātā.

2. df

Iz­man­to­jiet komandu df (brīvā diska vieta) saskaņā ar šādu paraugu.

df [OPTIONS] [FILE]
bash

Ja komanda tiek izmantota kopā ar konkrētu failu, sistēma norāda tikai brīvo vietu tajā no­da­lī­ju­mā, kurā atrodas šis fails. Pretējā gadījumā tiek parādīta brīvā vieta uz cietā diska visos pie­vie­no­ta­jos no­da­lī­ju­mos. Opcija -l (local) ierobežo df darbību tikai uz vietējo failu sistēmu. Tā atbalsta arī opcijas, kas ļauj pielāgot izvades formātu.

3. dmesg

Programma dmesg (sa­īsi­nā­jums no „display message”) terminālī parāda sistēmas cirkulārā bufera ziņojumus un ļauj noteikt ap­ara­tū­ras un draiveru kļūdas. Lietojiet dmesg saskaņā ar šādu paraugu:

dmesg [OPTIONS]
bash

dmesg izvade satur visus sākuma rutīnas ziņojumus un tādēļ ir diezgan gara. Ko­man­drin­das programmu bieži izmanto kopā ar pageru, piemēram, more, less vai tail.

4. bezmaksas

Komanda free parāda atmiņas iz­man­to­ju­mu. Vispārīgā sintakse ir šāda:

free [OPTIONS]
bash

Rezultātā jūs saņemsiet divas spe­ci­fi­kā­ci­jas: Mem (Atmiņa) un Swap. Free atbalsta arī opciju -h, kas ļauj izvadīt atmiņas iz­man­to­ju­mu cilvēkam saprotamā formātā.

5. datora nosaukums

Lai parādītu sistēmas DNS no­sau­ku­mus, iz­man­to­jiet komandu hostname saskaņā ar šādu paraugu.

hostname [OPTIONS]
bash

6. uname

Ko­man­drin­das direktīva uname aizstāj unix name un tiek izmantota, lai piekļūtu sistēmas in­for­mā­ci­jai no kodola. Komanda atbalsta dažādas opcijas, ar kurām izvadi var filtrēt at­bil­sto­ši va­ja­dzī­ga­jai in­for­mā­ci­jai. Tās ir atrodamas at­tie­cī­ga­jā man-lapā.

uname [OPTIONS]
bash

7. darbības laiks

Ja vēlaties no­skaid­rot, cik ilgi sistēma darbojas kopš pēdējās pār­star­tē­ša­nas, iz­man­to­jiet ko­man­drin­das komandu uptime saskaņā ar šādu paraugu:

uptime
bash

8. vmstat

Iz­man­to­jot uz­rau­dzī­bas rīku vmstat, varat iegūt in­for­mā­ci­ju par virtuālo atmiņu, lasīšanas un rak­stī­ša­nas darbībām diskā, kā arī procesora darbību. Lai parādītu vidējās vērtības kopš pēdējās sistēmas pa­lai­ša­nas, izsauciet vmstat, ievērojot šādu sintaksi.

vmstat [OPTIONS]
bash

vmstat piedāvā arī ne­pār­trauk­tas uz­rau­dzī­bas režīmu, kas piekļūst sistēmas rā­dī­tā­jiem tik bieži, cik ne­pie­cie­šams, vēlamajā laika intervālā sekundēs.

vmstat [Options] [INTERVAL [REPETITIONS]]
bash

In­for­mā­ci­ja par aparatūru

Šīs ka­te­go­ri­jas Linux komandas sniedz de­ta­li­zē­tu in­for­mā­ci­ju par ap­ara­tū­ras kom­po­nen­tiem, kas veido jūsu sistēmas pamatu.

1. lspci

Lai parādītu de­ta­li­zē­tu in­for­mā­ci­ju par PCI ierīcēm, iz­man­to­jiet lspci (sa­īsi­nā­jums no „list pci“) saskaņā ar šādu paraugu.

lspci [OPTIONS]
bash

Ie­spē­ja­mās opcijas skatiet savas ope­rē­tājsis­tē­mas ro­kas­grā­ma­tā.

2. lsusb

Iz­man­to­jiet komandu lsusb (sa­īsi­nā­jums no „list usb“), lai terminālī parādītu de­ta­li­zē­tu in­for­mā­ci­ju par USB ierīcēm.

lsusb [OPTIONS]
bash

Ie­spē­ja­mās opcijas skatiet savas ope­rē­tājsis­tē­mas ro­kas­grā­ma­tā.

Procesu vadība

Linux vidē dar­bo­jo­šās prog­ram­mas ek­s­em­plārs tiek saukts par procesu. Turpmāk minētās termināļa komandas ir daļa no standarta procesu pār­val­dī­bas rīku klāsta un ļauj jums no termināļa viegli pār­rau­dzīt visus sistēmas procesus un va­ja­dzī­bas gadījumā tos kontrolēt.

1. chrt

Ko­man­drin­das programma chrt nodrošina ne­pār­trauk­tu procesu vadību un ļauj iden­ti­fi­cēt un pielāgot dar­bo­jo­šos procesu reāllaika pa­ra­met­rus (plā­no­ša­nas no­tei­ku­mus un prio­ri­tā­ti), kā arī izpildīt komandas un to ar­gu­men­tus ar no­rā­dī­tiem reāllaika pa­ra­met­riem. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

chrt [OPTIONS] [PRIOTITY] PID/COMMAND [ARGUMENT]
bash

Iz­man­to­jiet chrt, neievadot prio­ri­tā­ti, un kopā ar opciju -p, lai noteiktu izvēlēto procesu reāllaika atribūtus.

chrt piedāvā arī iespēju ar opciju palīdzību iestatīt vai definēt jau dar­bo­jo­šos vai tikko palaistu procesu plā­no­ša­nas no­tei­ku­mus. Papildu in­for­mā­ci­ju par to var atrast at­tie­cī­ga­jā man ierakstā.

2. ionice

Ko­man­drin­das direktīva ionice tiek izmantota, lai ietekmētu tā procesa prio­ri­tā­ti, kas izmanto procesora I/O in­ter­fei­su. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

ionice [OPTIONS] COMMAND
bash

Lai varētu izpildīt komandu ionice, ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības. Komanda atšķir trīs plā­no­ša­nas klases, kuras tiek norādītas, iz­man­to­jot opciju -c class. Ie­spē­ja­mās vērtības ir 1, 2 un 3.

  • 1 = Reāllaiks: I/O darbība tiek izpildīta ne­ka­vē­jo­ties.
  • 2 = Pēc iespējas ātrāk: I/O darbība tiek izpildīta pēc iespējas ātrāk.
  • 3 = Dzīves režīms: I/O darbība tiek izpildīta tikai tad, ja neviens cits process neizmanto I/O laiku.

3. nohup

Parasti visi lietotāja atkarīgie procesi tiek au­to­mā­tis­ki pār­trauk­ti, tiklīdz tiek aizvērta termināļa sesija (t. i., iz­man­to­jot exit). Linux komanda nohup (sa­īsi­nā­jums no „no hangup“) dzēš komandu no pa­šrei­zē­jās sesijas un ļauj tai turpināt darboties pat pēc iziet no sistēmas.

nohup COMMAND
bash

4. pidof

Ko­man­drin­das programma pidof izvada visu prog­ram­mas procesu iden­ti­fi­kā­ci­jas numurus (PID). Iden­ti­fi­cē­jiet PID, iz­man­to­jot pidof, saskaņā ar šādu paraugu:

pidof [OPTIONS] PROGRAM
bash

Ja vēlaties izvadīt tikai pirmā procesa iden­ti­fi­ka­to­ru, iz­man­to­jiet pidof kopā ar opciju -s (sa­īsi­nā­jums no „single shot“).

5. pidkill

Tāpat kā kill, arī komanda pkill nosūta signālu iz­vē­lē­ta­jam procesam. Tomēr ad­re­sē­ša­na nenotiek pēc PID. Tā vietā tiek norādīts mek­lē­ša­nas termins, kas atbilst darbojošā procesa no­sau­ku­mam. To var formulēt arī kā regulāro izteiksmi. pkill pārsūta standarta signālu TERM, ja nav definēti citi signāli. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

pkill [OPTIONS] [-SIGNAL] [SEARCHTERM]
bash

Iz­man­to­jot papildu opcijas, komandu var at­tie­ci­nāt tikai uz konkrēta lietotāja procesiem (-U UID), konkrēta galvenā procesa ap­akš­pro­ce­siem (-P PID) vai jau­nā­ka­jiem (-n) vai ve­cā­ka­jiem (-o) procesiem.

6. pstree

Iz­man­to­jiet pstree, lai parādītu visus dar­bo­jo­šos procesus koka struktūrā. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

pstree [OPTIONS]
bash

Izvades formātu un diapazonu var pielāgot, iz­man­to­jot dažādas opcijas.

7. renice

Ko­man­drin­das opcija renice ļauj pielāgot darbojošā procesa prio­ri­tā­ti. Vispārīgā sintakse ir šāda:

renice PRIORITY [OPTIONS]
bash

8. miegs

Komanda „Linux sleep ļauj uz noteiktu laiku pārtraukt pa­šrei­zē­jo termināļa sesiju. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

sleep NUMBER[SUFFIX]
bash

Ja iz­man­to­jat sleep bez papildu rādītāja, no­rā­dī­tais skaitlis tiks in­ter­pre­tēts kā laiks sekundēs (s). Jums ir arī iespēja pārtraukt termināļa sesiju uz minūtēm (m), stundām (h) vai dienām (d).

9. uzdevumu kopums

Ko­man­drin­das direktīva taskset tiek izmantota papildu procesu vadībai, ko daudzpro­ce­so­ru sistēmās izmanto, lai piešķirtu procesus vai komandas kon­krē­tiem pro­ce­so­riem. Komandai ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības, un tā izmanto vienu no šādiem paraugiem:

taskset [OPTIONS] MASK COMMAND
taskset [OPTIONS] -p PID
bash

Procesa vai komandas pie­šķir­ša­na pro­ce­so­ram notiek, iz­man­to­jot hek­sa­de­ci­mā­lo bitu masku. Tā kā šāda pie­šķir­ša­na ar bitu masku nav īpaši intuitīva, parasti kopā ar opciju -c (–cpu-list) izmanto taskset, lai ļautu pro­ce­so­rus piešķirt, norādot to numurus (piem., 0, 5, 7, 9–11).

Pageris

Vai vēlaties izmantot pārskatu, lai sekotu līdzi daudzlapu faila saturam? Iz­man­to­jot ko­man­drin­das programmu no pager ka­te­go­ri­jas, varat iz­vē­lē­ties, kuras sadaļas tiek parādītas terminālī, un va­ja­dzī­bas gadījumā in­te­rak­tī­vā režīmā pār­vie­to­ties pa failu.

1. galva

Komanda „Linux head tiek izmantota, lai izvadītu faila pirmo daļu. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

head [OPTIONS] File
bash

Iz­man­to­jiet opciju -n NUMBER_LINES, lai noteiktu, cik rindas jāizvada, sākot no sākuma.

2. mazāk

Ko­man­drin­das programma less ļauj terminālī parādīt teksta faila saturu. Vispārīgā sintakse ir šāda:

less [OPTIONS] FILE
bash

Izvade au­to­mā­tis­ki tiek parādīta in­te­rak­tī­vā režīmā. Tas ļauj pār­vie­to­ties pa izvēlēto dokumentu vai veikt meklēšanu pēc at­slēg­vār­diem. Taustiņš [Q] izbeidz in­te­rak­tī­vo lasīšanas režīmu. Citas vadības taustiņus un pieejamās opcijas var atrast prog­ram­mas lie­to­ša­nas ro­kas­grā­ma­tā.

3. aste

Lai gan head pēc no­klu­sē­ju­ma parāda izvēlētā faila pirmās 10 rindas, Linux komanda tail izvada pēdējās 10 rindas. Abas lappušu pār­lū­ko­ša­nas prog­ram­mas tiek iz­man­to­tas pēc viena un tā paša principa (sk. head).

Redaktori

Linux vidē kon­fi­gu­rā­ci­jas failu pie­lā­go­ša­nai, koda fragmentu re­di­ģē­ša­nai vai īsu piezīmju rak­stī­ša­nai nav ne­pie­cie­ša­ma grafiska teksta re­di­ģē­ša­nas programma. Vien­kār­šus teksta re­dak­to­rus var viegli atvērt terminālī bez jebkādas kavēšanās. Šeit mēs ie­pa­zīs­ti­nām ar trim prog­ram­mām, par kurām jums vajadzētu zināt.

1. emacs

Emacs ir daudz­plat­for­mu teksta redaktors, kuru pēc va­ja­dzī­bas var pa­pla­ši­nāt, iz­man­to­jot prog­ram­mē­ša­nas saskarnes. Pēc no­klu­sē­ju­ma Emacs tiek palaists ar grafisko lietotāja saskarni, taču to var atvērt arī terminālī, iz­man­to­jot opciju --no-window-system.

emacs --no-window-system
bash

Emacs piedāvā integrētu apmācību, kuru var atvērt, nospiežot taustiņu kom­bi­nā­ci­ju [CTRL] + [H], [T].

2. nano

Nano ir termināla teks­tre­dak­tors. Nano piedāvā mazāku funkciju klāstu nekā līdzīgi redaktori (piemēram, Vim), taču to raksturo īpaši lie­to­tā­jam draudzīga darbība. Prog­ram­mas iz­sauk­ša­nas vispārējā sintakse ir šāda:

nano [OPTIONS] FILE
bash

Programma atver norādīto failu re­di­ģē­ša­nas logā terminālī. Ja izsauc Nano bez faila nosaukuma, tiek izveidots jauns teksta fails, kas tiek saglabāts pašlaik iz­vē­lē­ta­jā di­rek­to­ri­jā.

3. vim

Vim (sa­īsi­nā­jums no „Vi Improved“) ir teksta redaktora Vi tā­lā­kat­tīs­tī­ta versija, kas izceļas ar daudzām papildu funkcijām, piemēram, sintakses izcelšanu, vi­s­ap­tve­ro­šu pa­lī­dzī­bas sistēmu, iebūvētu skriptu atbalstu, au­to­mā­tis­ko koda pa­beig­ša­nu un vizuālo teksta atlasi.

Šī atvērtā koda programma piedāvā dažādus darbības režīmus teksta failu re­di­ģē­ša­nai, un to var izmantot gan terminālī, gan kā atsevišķu lie­to­jum­prog­ram­mu ar grafisko lietotāja saskarni (GVim). Viena no prog­ram­mas gal­ve­na­jām funkcijām ir prog­ram­mas koda re­di­ģē­ša­na.

Ja Vim tiek palaists konsolē, darbības tiek veiktas ar tastatūru. Parasti programma tiek palaista kopā ar teksta failu saskaņā ar šādu paraugu:

vim [OPTIONS] FILE
bash

Vim piedāvā programmu vimtutor kā vi­s­ap­tve­ro­šu ievadu, ko arī var palaist no ko­man­drin­das. Mūsu pa­ma­tin­for­mā­ci­jas raksts par Linux redaktoru Vim sniedz arī papildu in­for­mā­ci­ju par prog­ram­mas in­sta­lē­ša­nu un dažādiem darbības režīmiem.

Tīkla pār­val­dī­ba

Tīkla pār­val­dī­ba Linux vidē ir viegli veicama arī no termināļa. Ne­at­ka­rī­gi no tā, vai vēlaties pārbaudīt sa­vie­no­ju­mu, pieprasīt DNS in­for­mā­ci­ju, kon­fi­gu­rēt in­ter­fei­su vai pārsūtīt failus uz citu tīkla datoru, iz­man­to­jot šīs prog­ram­mas, pietiek ar vienu komandu, lai uzsāktu savu projektu.

1. arp

Ko­man­drin­das programma arp ļauj piekļūt ope­rē­tājsis­tē­mas ARP ke­šat­mi­ņai un veikt tajā darbības. Lai terminālī parādītu ARP tabulas saturu, iz­man­to­jiet arp bez papildu ar­gu­men­tiem.

arp [OPTION]
bash

Al­ter­na­tī­vi varat ierobežot izvadi, iz­man­to­jot opcijas, vai arī izveidot vai dzēst ierakstus:

  • -a HOSTNAME = Ierobežot izvadi, iekļaujot tikai ierakstus ar kon­krē­tiem uzņēmuma no­sau­ku­miem (al­ter­na­tī­va IP adresei)
  • -s HOSTNAME MAC_ADDRESS = Iz­vei­do­jiet ARP ierakstu ar norādīto uzņēmuma nosaukumu un MAC adresi
  • -d HOSTNAME = Dzēst APR ierakstu

2. iw

Ko­man­drin­das programma iw tiek izmantota bezvadu lokālo tīklu (WLAN) in­ter­fei­su kon­fi­gu­rē­ša­nai un ir izveidota kā pa­šrei­zē­jā al­ter­na­tī­va komandai iwconfig. Komandas izsaukums balstās uz sintaksi, kas ir līdzīga komandas ip sintaksei:

iw [OPTIONS] OBJECT [COMMAND]
bash

Ie­spē­ja­mie objekti ir:

  • dev NAME_OF_INTERFACE = Tīkla in­ter­feiss
  • phy IERĪCES_NOSAUKUMS = WLAN ierīce (pēc nosaukuma)
  • phy#INDEX_OF_DEVICE = WLAN ierīce (pēc indeksa)
  • reg = Re­gu­lē­jo­šais aģents reģionālo un valsts ie­sta­tī­ju­mu kon­fi­gu­rē­ša­nai

Pārskatu par ie­spē­ja­ma­jām komandām un opcijām var atrast at­tie­cī­ga­jā man-lapā.

3. nslookup

Tāpat kā dig, arī nslookup ir vārdu at­ri­si­nā­ša­nas pa­kal­po­jums. Šī ko­man­drin­das programma darbojas divos režīmos: in­te­rak­tī­vā un ne­in­te­rak­tī­vā. Ja vēlaties izmantot nslookup ne­in­te­rak­tī­vā režīmā, palaidiet programmu, norādot uzņēmuma nosaukumu vai IP adresi.

nslookup [OPTIONS] [HOST/IP]
bash

Lai sāktu in­te­rak­tī­vo režīmu, terminālī ievadiet komandu nslookup bez papildu in­for­mā­ci­jas un pēc tam ievadiet datoru no­sau­ku­mus vai IP adreses, lai parādītu saistītās IP adreses vai datoru no­sau­ku­mus.

Tā kā programma ir oficiāli no­ve­co­ju­si, lie­to­tā­jiem tiek ieteikts tās vietā izmantot dig.

4. rsync

Ko­man­drin­das programma rsync ļauj sin­hro­ni­zēt failus lokāli vai tīklā. Šim nolūkam tiek sa­lī­dzi­nāts attiecīgo failu izmērs un izmaiņu laiks. Ai­ci­nā­ju­ma sintakse ir šāda:

rsync [OPTIONS] SOURCE(S) TARGET
bash

Komanda rsync parasti tiek izpildīta ar opciju -a, kas nodrošina, ka tiek kopēti visi ap­akš­ka­ta­lo­gi un sim­bo­lis­kās saites, kā arī tiek sa­gla­bā­tas visas lietotāja tiesības.

5. scp

Iz­man­to­jot Linux komandu scp (sa­īsi­nā­jums no „secure copy“), tieši caur termināli ir pieejama vēl viena programma drošai datu pār­sū­tī­ša­nai tīklā. scp kopē datus no viena datora uz otru, iz­man­to­jot tīkla protokolu SSH. Klienta programma darbojas tāpat kā failu opcija cp, taču to izmanto visā sistēmā saskaņā ar šādu sintaksi:

scp [OPTIONS] FILE [[user@]remote_host:]PATH
bash

Norādot attālā datora ceļu, lie­to­tājvārds un at­tie­cī­gais uzņēmuma nosaukums tiek norādīti sākumā. Vietējie faili tiek norādīti, iz­man­to­jot relatīvos vai absolūtos ceļus.

Piemērs:

scp/home/max/images/image.jpg max@example.com:/home/max/archive
bash

Papildu opcijas ļauj pielāgot pārraides režīmu un šif­rē­ša­nas ie­sta­tī­ju­mus.

6. tty

Ko­man­drin­das direktīva tty izvada termināļa failu no­sau­ku­mus, kas ir definēti kā standarta ievade. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

tty [OPTIONS]
bash

Arhivēt un saspiest

Linux piedāvā dažādas teh­no­lo­ģi­jas, ar kurām failus var sakārtot un saspiest arhīvos. Jāatzīmē, ka ne katrs arhīvs ietver sa­spie­ša­nu. Tāpēc tar – programma failu ar­hi­vē­ša­nai – parasti tiek izmantota kopā ar sa­spie­ša­nas programmu, piemēram, gzip, bzip2 vai xz.

1. gzip

gzip ir programma, ar kuras palīdzību var viegli saspiest vai atspiest failus, iz­man­to­jot komandu rindu. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

gzip [OPTIONS] FILE(S)
bash

Ņemiet vērā, ka pēc no­klu­sē­ju­ma gzip sa­spie­ša­nas procesa laikā dzēš sākotnējo failu. Lai to novērstu, iz­man­to­jiet opciju -k. Va­ja­dzī­bas gadījumā programmu var izmantot vairākiem failiem vien­lai­kus. Katrs izvades fails tiek pārvērsts atsevišķā gz failā. Ja vēlaties vairākus failus ierakstīt vienā saspiestā arhīvā, iz­man­to­jiet gzip kopā ar ar­hi­vē­ša­nas programmu tar.

Ja vēlaties izpakot gz failu, iz­man­to­jiet komandu gzip ar opciju -d.

2. bzip2

Populāra al­ter­na­tī­va prog­ram­mai gzip ir ko­man­drin­das programma bzip2. Tā izmanto tādu pašu sintaksi kā gzip, taču tās darbības pamatā ir trīsposmu sa­spie­ša­nas process, kas nodrošina ie­vē­ro­ja­mi augstāku sa­spie­ša­nas koe­fi­cien­tu. Failiem, kas saspiesti ar bzip2, tiek izmantots failu pa­pla­ši­nā­jums .bz2. Lai saspiestu failus, iz­man­to­jiet bzip saskaņā ar šādu paraugu:

bzip2 [OPTIONS] FILE(S)
bash

bzip2 var piemērot arī tar arhīviem. Iz­pa­ko­ša­na notiek tāpat kā gzip gadījumā un tiek veikta, iz­man­to­jot opciju -d.

3. xz

Ko­man­drin­das programma xz konvertē failus datu sa­spie­ša­nas formātā ar tādu pašu nosaukumu xz. Prog­ram­mas izsaukums izmanto to pašu shēmu kā gzip un bzip2.

xz [OPTIONS] FILE(S)
bash

Failiem, kas saspiesti ar xz, tiek izmantota failu pa­pla­ši­nā­ju­ma .xz. At­pa­ko­ša­na notiek tāpat kā ar gzip un bzip, iz­man­to­jot opciju -d. Var izmantot arī komandu unxz.

Tāpat kā gz un bz2 faili, arī xz faili nav arhīva faili. Ja vēlaties vienā saspiestā xz failā iekļaut vairākus failus, kopā ar šo sa­spie­ša­nas programmu būs jāizmanto arī ar­hi­vē­ša­nas rīks tar.

4. cpio

Ar­hi­vē­ša­nas programma cpio (sa­īsi­nā­jums no „copy in, copy out”) ļauj ierakstīt datus arhīva failā (.cpio) un izgūt datus no tā.

Cietā diska no­da­lī­ju­mu pār­val­dī­ba

Ja vēlaties piekļūt failu sistēmai citā no­da­lī­ju­mā Linux vidē, vispirms tā ir jāiekļauj ope­rē­tājsis­tē­mas di­rek­to­ri­ju struktūrā. To sauc par no­da­lī­ju­ma „pie­vie­no­ša­nu”. Va­ja­dzī­bas gadījumā to var izdarīt, iz­man­to­jot grafisko lietotāja saskarni. Ko­man­drin­das prog­ram­mas, piemēram, lsblk, blkid un mount, piedāvā arī iespēju pieprasīt in­for­mā­ci­ju par pie­vie­no­ta­jām blokveida atmiņas ierīcēm un va­ja­dzī­bas gadījumā tās pievienot vai atvienot.

1. lsblk

Iz­man­to­jiet komandu lsblk (sa­īsi­nā­jums no „list block devices“), lai attēlotu visas pie­vie­no­tās blokveida uz­gla­bā­ša­nas ierīces un no­da­lī­ju­mus kā koka struktūru. Tām nav obligāti jābūt iekļautām. Komandas izsaukums balstās uz šādu sintaksi:

lsblk [OPTIONS]
bash

Va­ja­dzī­bas gadījumā izvadi un vēlamo atribūtu sarakstu var in­di­vi­duā­li pielāgot, iz­man­to­jot opciju -o (–output), lai iegūtu papildu in­for­mā­ci­ju, piemēram, iden­ti­fi­kā­ci­jas numuru (UUID), failu sistēmu (FSTYPE) vai stāvokli (STATE).

Standarta ie­sta­tī­ju­mos tukšas datu ne­sē­jie­rī­ces tiek ignorētas. Ja vēlaties, lai tās tiktu iekļautas pārskatā, iz­man­to­jiet lsblk kopā ar opciju -a (–all). Ja vēlaties pieprasīt in­for­mā­ci­ju tikai par konkrētu ierīci, iz­man­to­jiet lsblk saskaņā ar šādu paraugu:

lsblk [OPTIONS] DEVICE
bash

2. blkid

Tāpat kā lsblk, arī blkid izvada in­for­mā­ci­ju par pie­vie­no­ta­jām bloku uz­gla­bā­ša­nas ierīcēm. Lai iegūtu visu pie­vie­no­to bloku uz­gla­bā­ša­nas ierīču iden­ti­fi­kā­ci­jas numurus (UUID) un failu sistēmu tipus (TYPE), iz­man­to­jiet blkid saskaņā ar šādu shēmu.

blkid [OPTIONS]
bash

Lai iegūtu izvadi tabulas formātā, iz­man­to­jiet opciju -o kopā ar vērtību list. Jūs varat arī ierobežot blkid iz­man­to­ša­nu tikai iz­vē­lē­ta­jai ierīcei:

blkid [OPTIONS] DEVICE
bash

Dažādi

Turp­mā­ka­jā sarakstā ir uz­skai­tī­tas papildu Linux pa­mat­ko­man­das, kas ne­ie­tilpst nevienā no iepriekš minētajām ka­te­go­ri­jām.

1. segvārds

Saziņa ar komandu apvalku parasti notiek, iz­man­to­jot komandas, ar kurām var palaist tāda paša nosaukuma ko­man­drin­das prog­ram­mas. Katrai darbībai, ko vēlaties veikt, iz­man­to­jot termināli, ir jāizmanto prog­ram­mas izsaukums. Linux komanda alias ļauj definēt īsus no­sau­ku­mus programmu iz­sau­ku­miem. Iz­man­to­jiet alias saskaņā ar šādu paraugu:

alias NICKNAME= 'COMMAND'
bash

Aiz­stā­jiet vietas turētāju COMMAND ar jebkuru ko­man­drin­das komandu, ieskaitot opcijas. Tādējādi tiks izveidota saite uz ievietoto teksta virkni, kas atbilst vietas turētājam NICKNAME.

2. pie

Lai izpildītu laika vadītu komandu, izsauciet ko­man­drin­das programmu at saskaņā ar šādu paraugu.

at TIME
bash

Tad ievadiet komandu un aizveriet in­te­rak­tī­vo režīmu, nospiežot [CTRL] + [D].

3. kalorija

Iz­man­to­jiet cal saskaņā ar šo paraugu, lai terminālī parādītu kalendāru.

cal [OPTIONS] [[MONTH] Year]
bash

4. pr

Lai sa­ga­ta­vo­tu teksta failus dru­kā­ša­nai, iz­man­to­jiet ko­man­drin­das programmu pr. Komandas vispārīgā sintakse ir šāda:

pr [OPTIONS] File
bash

Standarta ie­sta­tī­ju­mos pr ģenerē lapas galveno, kurā ir norādīts faila nosaukums, pa­šrei­zē­jais datums un lapas numurs.

5. skripts

Ko­man­drin­das programma script ļauj ierakstīt termināļa sesiju failā typescript. Ja failā typescript jau atrodas ie­priek­šē­jās sesijas ieraksts, tas tiek pār­rak­stīts. Ie­rak­stī­ša­na au­to­mā­tis­ki sākas, izsaucot programmu:

script
bash

Lai pār­trauk­tu ie­rak­stī­ša­nu, iz­man­to­jiet taustiņu kom­bi­nā­ci­ju [CTRL] + [D]. Ja vēlaties ierakstu saglabāt citā failā, nevis failā typescript, no­spie­diet script kom­bi­nā­ci­ju [CTRL] + [ script kopā ar faila nosaukumu vai ceļu.

6. un turpmāk

Iz­man­to­jiet komandu seq, lai standarta izvades plūsmā izvadītu skaitļu virkni. Norādiet sākuma vērtību, beigu vērtību un soli (pēc izvēles).

seq [OPTIONS] STARTVALUE INCREMENT ENDVALUE
bash

7. tasksel

Ko­man­drin­das programma tasksel kalpo kā palīgs standarta lie­to­jum­prog­ram­mu (pasta serveris, DNS serveris, OpenSSH serveris, LAMP serveris utt.) in­sta­lē­ša­nai. Iz­man­to­jiet šo rīku, lai au­to­mā­tis­ki pareizā secībā instalētu visas uzdevuma veikšanai ne­pie­cie­ša­mās pakotnes un prog­ram­mas. Lai parādītu visu pieejamo standarta lie­to­jum­prog­ram­mu sarakstu, izsauciet tasksel ar opciju --list-tasks.

tasksel --list-tasks
bash

Ja vēlaties iegūt vairāk in­for­mā­ci­jas par kādu no sarakstā ie­kļau­ta­jām standarta lie­to­jum­prog­ram­mām, iz­man­to­jiet tasksel kopā ar opciju --task-desc un at­bil­sto­šo uzdevumu. Ja vēlaties uzskaitīt visus pakotnes, kas pieder pie uzdevuma „mail-server”, iz­man­to­jiet tasksel kopā ar opciju --task-packages.

Lai instalētu visas standarta lie­to­jum­prog­ram­mas pakotnes, iz­man­to­jiet ap­akš­komman­du install. Tam ir ne­pie­cie­ša­mas root tiesības.

8. T-veida sa­vie­no­jums

Komanda „Linux tee “ tiek izmantota, lai prog­ram­mas izvadi dubultotu. Viena izvade tiek nosūtīta uz standarta izvadi, bet otra tiek ie­rak­stī­ta failā, kas norādīts komandā tee “.

tee [OPTIONS] FILE
bash

tee parasti tiek izmantots kopā ar pā­r­ad­re­sā­ci­jas operatoru Pipe (|).

ls | tee example.txt
bash

9. reizi

Iz­man­to­jiet komandu time saskaņā ar šo paraugu, lai noteiktu to programmu darbības laiku, kuras esat palaidis terminālī.

time [OPTIONS] Command [ARGUMENTS]
bash

10. rinda

Lai dzēstu vēlamo rakstzīm­ju kopu vai aizstātu to ar citu, iz­man­to­jiet tr. Lai to izdarītu, tr nolasa datu plūsmu no standarta ievades (piemēram, faila) un ieraksta to standarta izvadē at­bil­sto­ši vēlamajām izmaiņām. Ja rakstzīm­ju kopa ir jāaizstāj ar citu, tad tr izmanto ar diviem ar­gu­men­tiem.

tr OPTION CHARACTERSET1 CHARACTERSET2
bash

Otrais arguments (CHA­RACTERSET2) aizstāj pirmo (CHA­RACTERSET1). Ja vēlaties dzēst rakstzīm­ju virkni, iz­man­to­jiet tr kopā ar opciju -d un kā argumentu ievadiet dzēšamo kopu.

tr -d CHARACTERSET
bash

Ko­man­drin­das programma parasti tiek izmantota kopā ar no­vir­zī­ša­nas ope­ra­to­riem (< un >), lai veiktu izmaiņas failos.

tr 'a-z' 'A-Z' < example1.txt > example2.txt
bash

tr izlasa faila example1.txt saturu, aizstāj mazos burtus no a līdz z ar lielajiem burtiem un ieraksta rezultātu failā example2.txt.

11. siena

Ko­man­drin­das programma wall ļauj nosūtīt ziņojumu visiem sistēmā re­ģis­trē­ta­jiem lie­to­tā­jiem. Lai nosūtītu ziņojumu, palaidiet programmu ar šādu komandu:

wall
bash

Ap­stip­ri­niet prog­ram­mas iz­sauk­ša­nu ar taustiņu [Enter] un ievadiet savu ziņojumu. Pēc tam atkārtoti ap­stip­ri­niet ar taustiņu [Enter] un nosūtiet, iz­man­to­jot taustiņu kom­bi­nā­ci­ju [CTRL] + [D]. Visi sistēmā re­ģis­trē­tie lietotāji saņems jūsu ziņojumu kā vispārēju pa­zi­ņo­ju­mu terminālī. Jāatzīmē, ka, lai varētu saņemt ziņojumus, jums ir jāpiešķir citiem lie­to­tā­jiem rak­stī­ša­nas tiesības jūsu terminālī. Lai to izdarītu, iz­man­to­jiet komandu mesg:

Ja vēlaties nosūtīt faila saturu visiem re­ģis­trē­ta­jiem lie­to­tā­jiem, iz­man­to­jiet wall kopā ar ievades pā­r­ad­re­sā­ci­ju un attiecīgo faila nosaukumu:

wall < FILENAME
bash

12. skatīties

Ko­man­drin­das programma watch ļauj iestatīt komandas izpildi noteiktos laika in­ter­vā­los. Prog­ram­mas izsaukums balstās uz šādu sintaksi:

watch [OPTIONS] COMMAND
bash

Laika intervāls, kurā tiks izpildīta watch punktā norādītā komanda, tiek noteikts ar opciju -n SECONDS. Iz­bei­dziet watch punktu, nospiežot taustiņu kom­bi­nā­ci­ju [CTRL] + [C].

13. tualete

Komanda „Linux wc (sa­īsi­nā­jums no vārdu skaita) pēc pie­pra­sī­ju­ma parāda teksta faila rindu, vārdu, burtu, simbolu un/vai baitu skaitu. Komandas vispārējā sintakse ir šāda:

wc [OPTIONS] FILE
bash

Ja wc tiek izsaukta bez opcijām, izvade atbilst LINES WORDS CHARACTERS FILE paraugam. Lai iegūtu filtrētu izvadi, ko­man­drin­das programma atbalsta šādas opcijas: -l (rindas), -c (baiti), -m (rakstzī­mes), -L (garākās rindas garums) un -w (vārdi).

14. xargs

Komanda xargs Linux xargs ļauj ie­priek­šē­jās komandas izvadi nodot jaunajai komandai kā argumentu. Parasti to izmanto kopā ar cauruli (|) kā novirzes operatoru. Iz­man­to­jiet xargs saskaņā ar šādu sintaksi:

COMMAND1 | xargs [OPTIONS] COMMAND2
bash

Piemēram,xargs var izmantot kopā ar find. Turp­mā­ka­jā piemērā find atrod visus failus pa­šrei­zē­jā di­rek­to­ri­jā, kas atbilst mek­lē­ša­nas terminam *.tmp, un izvada to no­sau­ku­mus uz standarta izvadi. Tur failu nosaukumi no xargs tiek pieņemti un nodoti kā argumenti komandai rm.

find . -name '*.tmp' | xargs rm
bash

Šeit sniegtais pārskats ne­pre­ten­dē uz pilnīgumu, taču tajā ir iekļautas pamata Linux komandas ar at­la­sī­tiem piemēriem ikdienas darbam ar Unix tipa ope­rē­tājsis­tē­mām. Izsmeļošs apraksts par šeit minētajām ko­man­drin­das prog­ram­mām, kā arī par visām pārējām komandām, ir atrodams jūsu ope­rē­tājsis­tē­mas ro­kas­grā­ma­tā. Šo pa­lī­dzī­bas un do­ku­men­tā­ci­jas lapu tiešsais­tes versija ir pieejama Michael Kerrisk iz­vei­do­ta­jā projektā „Linux man-pages “.

Go to Main Menu