Kura operētājsistēma ir labāka – Ubuntu vai RHEL (Red Hat Enterprise Linux)?
Ubuntu un Red Hat Enterprise Linux salīdzinājumā mēs iepazīstinām ar divām atšķirīgām operētājsistēmām. Ubuntu izceļas ar atvērtā koda pieeju un augsto savietojamību, savukārt RHEL izceļas ar stabilitāti un atbalstu.
Kādas ir Ubuntu un RHEL atšķirīgās pieejas?
Ubuntu un Red Hat ir vieni no labākajiem un populārākajiem Linux distributīviem, kas pašlaik pieejami. Lai gan starp abiem ir dažas līdzības, to atšķirības ir nozīmīgākas, sākot ar to vēsturi. Ubuntu, kas balstīts uz Debian, tika izlaists 2004. gadā, lai nodrošinātu viegli lietojamu operētājsistēmu, kas ir saderīga ar daudzām programmām. Tas ir atvērtā koda operētājsistēma, ko uztur Canonical Foundation, un divreiz gadā piedāvā jaunas versijas gan darbvirsmu, gan serveru lietošanai.
Red Hat Enterprise Linux (RHEL), ko izstrādājusi ASV programmatūras uzņēmums Red Hat, ir tirgus līderis Linux distribūcijās uzņēmumiem. RHEL, kas tika izlaists 2002. gadā, ir pazīstams ar savu stabilitāti, drošību un elastīgumu, kā arī savietojamību ar daudzām programmatūras paketēm. Tas ir attīstījies no Red Hat Linux, kas tiek izstrādāts kopš 1995. gada. Atšķirībā no Ubuntu, RHEL ir patentēta un piedāvā versijas darbvirsmas, serveru un mākoņpakalpojumu lietojumprogrammām. Tās izlaides tiek paziņotas ik pēc diviem līdz pieciem gadiem, nevis pēc fiksēta grafika.
Kāds ir to mērķis un mērķauditorija?
Kā redzams no īsā ievada, Ubuntu un Red Hat ir paredzēti dažādām lietotāju grupām ar atšķirīgām pieejām. Ubuntu, kas pazīstams kā „Linux visiem”, izceļas ar lietotājam draudzīgumu, vienkāršu konfigurāciju un plašu programmatūras klāstu. Ar vairāk nekā 25 miljoniem lietotāju šī bezmaksas sistēma ir populāra un daudzpusīga. Savukārt RHEL tiek izmantots komerciāliem nolūkiem, jo tas ir stabils un uzticams, tādējādi ideāli piemērots gan lieliem, gan maziem uzņēmumiem. Tomēr tas var nebūt labākais risinājums iesācējiem.
Kādi ir to repozitoriji un pakotņu pārvaldnieki?
Ubuntu un RHEL atšķiras ar saviem repozitorijiem un pakotņu pārvaldniekiem. RHEL izmanto RPM pakotņu pārvaldnieku un savu failu formātu, kā arī tādas rīkus kā YUM (Yellowdog Updater, Modified) un DNF (Dandified Yum). Tā galvenie repozitoriji ir AppStream, BaseOS, EPEL un PowerTools. Savukārt Ubuntu piedāvā četrus galvenos repozitoriju veidus: Main, Universe, Restricted un Multiverse. Pakotņu pārvaldībai Ubuntu izmanto apt un dpkg.
Kā viņi izmanto konteineru risinājumus?
Tā kā konteineru pārvaldība kļūst arvien svarīgāka, gan Ubuntu, gan Red Hat piedāvā atbilstošus rīkus. Ubuntu piedāvā MicroK8s, viegls Kubernetes izplatījums konteineru bāzētiem pakalpojumiem. Red Hat atbild ar OpenShift, atvērtā koda lietojumprogrammu platformu, kas balstīta uz Kubernetes un licencēta saskaņā ar Apache licenci. Papildus Red Hat piedāvā Podman, atvērtā koda rīku konteineru izstrādei un pārvaldībai, lai gan Docker uz Red Hat Enterprise Linux var instalēt arī uz Red Hat Enterprise Linux.
Kādas ir atšķirības to drošības sistēmās?
Gan Ubuntu, gan RHEL ir pazīstami ar savu augsto drošības un stabilitātes līmeni, regulāri saņemot atjauninājumus un drošības labojumus. Ubuntu drošības sistēmai izmanto AppArmor, bet Red Hat — SELinux.
Dokumentācija, kursi un apmācības
Gan Ubuntu, gan Red Hat ir labi dokumentēti. Ubuntu piedāvā plašus tiešsaistes apmācību materiālus no Canonical Foundation visiem lietotājiem neatkarīgi no pieredzes līmeņa, kā arī oficiālu dokumentāciju HTML un PDF formātā. Turklāt plaša kopiena piedalās dokumentācijas izstrādē. Red Hat piedāvā bezmaksas kursu iesācējiem un dokumentāciju HTML, PDF un EPUB formātā, kā arī papildu maksas apmācības un tiešsaistes kursus.
Kādas ir atbalsta iespējas?
Ubuntu atbalsts ir sadalīts divās fāzēs. Regulārs atbalsts jaunajai versijai ir pieejams piecus gadus no izlaišanas brīža. Tas ietver arī svarīgas atjauninājumu versijas. Lietotāji var rezervēt papildu piecu gadu atbalstu, izmantojot maksas Ubuntu Advantage modeli. Red Hat izšķir trīs dažādus atbalsta modeļus: „Pilnīgs atbalsts” ir pieejams piecus gadus no sākotnējās izlaišanas dienas, „Apkopes atbalsts” var tikt pieprasīts nākamajos piecos gados, un „Pagarinātās dzīves fāzes” modelis sākas pēc „Apkopes atbalsta” beigām un ilgst vēl divus gadus. Kļūdu labojumi var tikt rezervēti kā papildus opcija.
Kādas ir atšķirības licencēšanas un maksājumu modeļos?
Galvenā atšķirība starp Ubuntu un RHEL ir to maksājumu modeļi. Ubuntu būtībā ir bezmaksas; tā lietošanai nav nepieciešama licence, un lielākā daļa pakalpojumu tiek sniegti bez maksas. Maksas modelis Ubuntu Advantage piedāvā papildu, personalizētu atbalstu. Savukārt Red Hat prasa reģistrāciju, lai piekļūtu pakotnēm, un visas licences ir maksas. Cenas atšķiras atkarībā no pakalpojuma, servera modelis maksā no 384 ASV dolāriem (aptuveni 290 sterliņu mārciņas), bet virtuālais datu centrs maksā 2749 ASV dolārus (aptuveni 2100 sterliņu mārciņas). Tomēr Red Hat piedāvā bezmaksas izmēģinājuma versiju savai distribūcijai.
Kura distribūcija ir labāka, Ubuntu vai Red Hat Enterprise Linux?
Galu galā izvēle starp Ubuntu un Red Hat Enterprise Linux ir atkarīga no jūsu konkrētajām vajadzībām. Ja meklējat bezmaksas, lietotājam draudzīgu risinājumu, īpaši privātai lietošanai, Ubuntu ir lieliska izvēle. Tas piedāvā augstu savietojamību, atbalstošu kopienu un plašu dokumentāciju. Ubuntu var būt laba izvēle arī mazākiem uzņēmumiem.
Savukārt RHEL ir tirgus līderis komerciāli izmantoto Linux sistēmu jomā, un tam ir pamatots iemesls. Lai gan tas var nebūt ideāls risinājums privātpersonām, uzņēmumi gūst labumu no izcilas stabilitātes, augstas veiktspējas un augstākā līmeņa atbalsta. Uzņēmumiem, kas meklē optimālu risinājumu, ieguldījums RHEL, visticamāk, būs tā vērts.